Nepālā pazudušo latviešu pēdējās koordinātas ved uz Girongas robežpunktu: kas zināms par liktenīgo rītu

Nepālas Kalnu tūrisma aģentūru asociācija (TAAN) norāda, ka pēdējās zināmās GPS koordinātas liecina par to, ka latviešu tūristu grupa, kura šobrīd ir pazudusi bez vēsts, 26. augusta rītā plkst. 7.45 pēc Nepālas laika jeb plkst. 10.00 pēc Ķīnas laika, atradās pie Girongas robežpunkta Ķīnā. Robežpunkts atrodas blakus Draudzības tiltam, kura otrā pusē atrodas Nepālas robežpunkts.

Saskaņā ar TAAN ledāja nogruvums un plūdi robežpunktu sasniedza laikā no plkst. 8.40 līdz plkst. 9.00 pēc Nepālas laika. Ķīnas robežkontroles un muitas pārbaudes sākas plkst. 8.00 pēc Nepālas laika, un 32 cilvēku lielas grupas pārbaude aizņem aptuveni 30 minūtes.

Saskaņā ar asociācijas datiem, par grupu bija atbildīgi Radžu Gurungs un Padams Ghale/Gurungs, savukārt Ķīnas (Tibetas) tūroperatora identitāte nav zināma. Šobrīd ne ar Nepālas, ne Ķīnas tūroperatoriem nav iespējams sazināties - viņi ir pazuduši bez vēsts.

TAAN ziņo, ka pagaidām nav skaidrs, kas ar grupas dalībniekiem noticis un vai viņi ir drošībā, tomēr norāda, ka "neatkarīgi no tā, vai viņi atradās Nepālas vai Ķīnas pusē, iespējas izglābties, nokļūstot augstākā vietā, bija nelielas". Vienlaikus aģentūra piebilst, ka dažiem Indijas pilsoņiem no citas grupas, kuri atradās Nepālas pusē, izdevās aizbēgt un izglābties. Latviešu grupā atradās 28 latvieši, 2 igauņi, 1 ukrainis un 1 Krievijas/Turcijas pilsonis. Grupas tūroperators bija "Yantra Group" un grupas līdere bija bezvēsts pazudusī Latvijas pilsone Viktorija Darakova.

Latvieši noslēdza Koras svētceļojuma pārgājienu

Kā norāda bezvēsts pazudušās Jūlijas Jakovickas māsa Tatjana, Jūlija kopā ar aģentūras "Yantra" tūristu grupu 25. augustā nakšņoja viesnīcā "Yuntian Intercontinental Hotel". Nākamajā rītā, neilgi pēc plkst. 9.00 [pēc Ķīnas laika] pameta hoteli un autobusā izbrauca, tuvojoties Ķīnas-Nepālas robežai. "Pēdējā informācija, ko esam saņēmuši, ir tāda, ka neilgi pirms plkst. 10.00 [pēc Ķīnas laika] grupa atradās netālu no robežas. Kopš tā laika mēs nezinām, kas notika ar Jūliju," norāda Tatjana.

Arī bezvēsts pazudušās Egijas Ķerliņas draudzene Inga norāda, ka latvieši pazuda uz Nepālas un Tibetas [Ķīnas] robežas. "Egija ceļoja grupā, kurā bija arī citi Latvijas iedzīvotāji. Grupa bija ceļā, lai noslēgtu Koras svētceļojuma pārgājienu," norāda sieviete. Kora ir svētceļojuma pārgājiens apkārt Kailāša kalnam Tibetā, ko par svētu uzskata hinduisti, budisti, džainisti un bon reliģijas sekotāji. Maršruts ir aptuveni 52 kilometrus garš un parasti tiek veikts trīs dienās, sasniedzot vairāk nekā 5600 metru augstumu virs jūras līmeņa. 

"Pašlaik mēs izmisīgi cenšamies iegūt jebkādu informāciju par Egiju. Varbūt kāds viņu ir redzējis. Varbūt kāds ar viņu ir runājis vai sastapis viņu. Iespējams, viņa ir ievainota, atrodas slimnīcā vai kāda iemesla dēļ nespēj nosaukt savu vārdu vai sazināties. Jebkura informācija, lai cik nenozīmīga tā šķistu, var būt ārkārtīgi svarīga," norāda Inga.

Kāds bija ceļojuma grafiks?

Saskaņā ar ceļojuma aģentūras "Yantra" publicēto informāciju, svētceļojums, kurā piedalījās latvieši tika organizēts no 8. līdz 30. augustam, un kopējās ceļojuma izmaksas bija 4600 eiro vienam cilvēkam.

Ceļojuma iesākums

Ceļojuma pirmajā dienā, 8. augustā, grupa izlidoja no Rīgas uz Nepālas galvaspilsētu Katmandu,  ar pārsēšanos Stambulā, bet 9. augustā nokļuva galamērķī, iekārtojās viesnīcā un apmeklēja budistu svētvietas. 10. augustā pēc jogas, pranajamas un meditācijas bija paredzēts Pašupatinātha tempļa apmeklējums un došanās uz Pharpingu, kur no 11. līdz 13. augustam notika retrīts. 14. augustā grupa atgriezās Katmandu, lai Ķīnas vīzu centrā nokārtotu formalitātes pirms došanās uz Tibetu.

15. augustā ceļotāji no Katmandu devās uz Nepālas-Ķīnas robežu, šķērsoja to un iebrauca Tibetā. 16. augusts bija paredzēts aklimatizācijai. 17. augustā grupa devās tālāk uz Sagu, 18. augustā – uz svēto Manasarovara ezeru, bet 19. augustā turpināja aklimatizāciju un garīgās prakses pie ezera un Čiu klostera. 20. augustā bija paredzēta Manasarovara ezera Kora jeb svētceļojuma aplis, pēc kura grupa devās uz Darčenu Kailāša kalna pakājē. 21. augustā ceļotāji devās Nandi Korā un uz Serlung Gompa klosteri, bet 22. augustā sākās Kailāša Koras pirmā diena – aptuveni 15 kilometru pārgājiens no Darčenas līdz Dirapukai. 23. augustā sekoja visgrūtākais, aptuveni 24 kilometrus garais posms pāri 5630 metrus augstajai Dolma-La pārejai līdz Zuthrul Phug klostera apkārtnei. 24. augustā notika Koras jeb svētceļojuma apkārt Kailāša kalnam noslēgums. 

25. un 26. augusts

25. augustā grupa turpināja ceļu pāri Lalung La kalnu pārejai (5200 m), gar tirkīzzilo Peikucuo ezeru, no kura paveras skats uz Himalaju grēdu. Tālāk latvieši devās braucienā gar svēto Brahmaputras upi, kam sekoja nakšņošana netālu no Nepālas robežas.

26. augustā pēc jogas, brokasīm un imigrācijas formalitāšu nokārtošanas viņiem bija paredzēts šķērsot Ķīnas - Nepālas robežu, pārsēsties Nepālas autobusā un doties uz Katmandu. Pēc tam viņiem bija jādodas ceļā caur Langtangas Nacionālo parku un vakarā jāierodas Katmandu, lai iekārtotos viesnīcā. Pēc tam bija jāseko trīs brīvām dienām, bet 29. augustā grupai bija paredzētas noslēguma vakariņas un noslēguma prakse. 30. augustā latviešiem bija jāierodas Rīgas lidostā.

Kā katastrofa sasniedza Girongas robežkontroles punktu?

Ķīnas pusē robežkontroli ar Nepālu dēvē par Girongas (Gyirong) robežkontroles punktu, bet Nepālas pusē par Rasuvagadhi robežpunktu. Abus robežpunktus savā starpā savieno Draudzības tilts. Kā norāda medijs BBC, novērošanas kameras Girongā fiksējušas postošo straumi plkst. 10.59.53 pēc Ķīnas/Tibetas laika [jeb plkst. 8.44.53 pēc Nepālas laika].

Medijs norāda, ka sākotnēji aiz ēkām Girongā redzama tumša siena, kas sākumā izskatās kā melns mākonis. Tad tā iegūst aprises un ātrumu - pa ieleju lejup brāžoties ūdenim, dubļiem, laukakmeņiem, ledum un klinšu atlūzām.

Video fragmenti un satelītattēli, kas uzņemti pirms un pēc katastrofas, atklāj to, ka liela daļa robežpunkta kompleksa tika aizskalota - piemēram, ēkas, kas iepriekš blīvi aizņēma ielejas lejasdaļu, vienkārši bija pazudušas.

Turpat otrpus robežai, Rasuvagadhi Nepālas Rasuvas apgabalā, postījumi bija tikpat plaši. Tika aizskalots Draudzības tilts, kas savienoja Nepālu un Ķīnu, kā arī Nepālas imigrācijas un muitas infrastruktūra. Tika izpostīta arī Timure - neliela tirdzniecības apdzīvotā vieta pie robežšķērsošanas punkta. Plūdos pazuda četri Rasuvagadhi imigrācijas dienesta darbinieki, tostarp biroja vadītājs. Viņa ķermenis vēlāk tika atrasts tālu lejpus straumes. Darbiniece, kura reģistrēja pēdējās darbības, joprojām ir pazudusi bez vēsts.

Tajā dienā uz robežas bija ļoti daudz cilvēku

Rasuvagadhi imigrācijas dienesta vecākais asistents Rams Pokharels bija vienīgais zināmais sava biroja darbinieks, kurš katastrofā izdzīvoja. Kad Pokharels tajā rītā plkst. 8.20 piezvanīja kolēģim, viņam tika teikts, ka robežpunktā atrodas neparasti daudz cilvēku. Pēc viņa teiktā, aptuveni 300-400 cilvēku gaidīja iespēju izbraukt no Nepālas uz Tibetu, un teritorijā atradās arī cilvēki, kas bija ieradušies no Ķīnas puses.

Pēc viņa teiktā, formalitašu kārtošana minētajā robežpunktā nebija ātra - ceļotājiem, kuri ieradās vēlu iepriekšējās dienas pēcpusdienā, dažkārt bija jāgaida līdz nākamajam rītam, kad robeža atkal tika atvērta. Savukārt tie, kuri ceļoja grupās vai autobusos, bieži gaidīja, kamēr imigrācijas formalitātes nokārto visi grupas dalībnieki, un tikai tad kopā devās tālāk.

Jau ziņots, ka 28. augusta sarakstā, ko bija publicējušas Nepālas varasiestādes, bija iekļauti sekojoši latvieši: Svetlana Krinicka, Līga Čarna, Irita Kiršblūma, Vita Eisaka-Jefimova, Sergejs Jefimovs, Vineta Šķērīte, Julija Jakovicka, Sandra Straume, Raimonds Fūrmanis, Agnese Fūrmane, Tatjana Vaļuškina, Regīna Krasnopjorova, Irina Safronova, Lilita Kalniņa, Egija Ķerliņa, Viktorija Darakova, Viktorija Vanaga, Raimonds Kļaviņš, Eleonora Circene, Jelena Timofejeva, Svetlana Okuņa, Julija Lena un Sergejs Zambers, Ārija Lāce, Evita Sarma, Igors Dobrovoļskis, Inga Veisa, Olga Labada, Sofija Dobrovoļska.