Hakeri publisko Krievijas lielākās bankas prognozes par Ukrainas kara rezultātu. Putinu tās varētu pārsteigt
Hakeru grupa publicējusi Krievijas lielākās bankas analītisko piezīmju ekrānuzņēmumus, parādot astoņus iespējamos variantus, kā noslēgsies Krievijas asiņainā invāzija Ukrainā (foto: Scanpix / AFP / Shutterstock; kolāža: jauns.lv)
Pasaulē

Hakeri publisko Krievijas lielākās bankas prognozes par Ukrainas kara rezultātu. Putinu tās varētu pārsteigt

Nils Zālmanis

Jauns.lv

Kāda hakeru grupa publicējusi Krievijas lielākās bankas analītisko piezīmju ekrānuzņēmumus, parādot astoņus iespējamos variantus, kā noslēgsies Krievijas asiņainā invāzija Ukrainā. Dokuments esot sagatavots pirms tam, kad ukraiņi sāka masveidā iznīcināt agresorvalsts naftas rūpniecības un loģistikas infrastruktūru, taču jau tā laika secinājumi Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam varētu neiet pie sirds.

Hakeri publisko Krievijas lielākās bankas prognoze...

Hakeru grupa “Black Mirror” publicējusi ar 2026. gada aprīli datētu Krievijas lielākās bankas “Sberbank” dokumentu. Kā apgalvo hakeri, “analītiskās piezīmes” iegūtas no “Sberbank” valdes priekšsēdētāja Germana Grefa sarakstes ar kādu nenosauktu cilvēku. Tiesa, šo ekrānuzņēmumu autentiskums nav apstiprināts un nav zināms, kurš tieši sagatavojis šo dokumentu. Bankas pārstāvji iespējamo sarakstes noplūdi pagaidām nav komentējuši, vēsta “Meduza”. Savukārt informēta persona finanšu tirgū paziņojusi šim izdevumam, ka nav redzējis “piezīmju” oriģinālu, taču pieļāva, ka materiālu varētu būt izveidojis mākslīgā intelekta tērzēšanas robots. “Meduza” norāda, ka šo versiju apstiprina arī dokumenta angļu valodas versijas pārbaude ar “Pangram”, kas parāda, ka 83% teksta ir izveidojis mākslīgais intelekts.

1. scenārijs. Krievija iegūst izšķirošu militāro pārsvaru. Varbūtība: 7%

Šajā scenārijā Krievija pilnībā sagrāb četrus “jaunos subjektus” — Ukrainas austrumu Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalus, par kuru aneksiju to administratīvajās robežās Putins paziņoja jau 2022. gada 30. septembrī, nevienu no tiem pilnībā nekontrolējot ne tobrīd, ne tagad. Vēl vairāk, kara pašā sākumā sagrābto Hersonu krievu okupantiem nācās atstāt jau novembrī, bet Zaporižju viņi nekad nav ieņēmuši. Šajā variantā kā “politisks simbols” minēts arī Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas apgabals, bet galvaspilsētas Kijivas ieņemšana netiek apsvērta, taču Krievijai jāpiespiež Ukraina uz sarunām “no absolūta militārā pārākuma pozīcijām”.

Dokumentā teikts, ka šo scenāriju nav iespējams īstenot bez otrā mobilizācijas viļņa (300 000-500 000 cilvēku). Pašreizējos apstākļos Krievija var aizvietot ik mēnesi 20 000-25 000 zaudēto karavīru, piesaistot līgumu noslēgušos, taču ar to nepietiek jaunu trieciengrupu izveidei. Turklāt jāatrisina pretgaisa aizsardzības problēma dziļi Krievijas teritorijā, jo Ukrainas uzbrukumi naftas un militārajiem objektiem (tostarp ar Ukrainas raķetēm "Flamingo") var Krievijai ofensīvas izmaksas padarīt “nepieņemamas”.

Analītiķi arī norāda uz nepieciešamību būtiski palielināt aviācijas atbalstu un ieviest autonomus dronu “spietus”, kurus var koordinēt ar mākslīgā intelekta palīdzību. Tomēr analītiķi drūmi uzsver, ka ar Rietumu programmatūru Ukraina to varētu īstenot ātrāk.

Vienlaikus “Sberbank” analītiķi Putina darbības reālo atbalsta reitingu vērtē 55-65% apmērā, salīdzinot ar oficiālo ruporu vēstīto, kur atbalsts norādīts stabili virs 70 procentiem. Mobilizācija to varētu samazināt vēl par 10-15 procentpunktiem un šo kritumu varētu kompensēt tikai garantēti veiksmīga ofensīva.

2. scenārijs. Miers ar Krievijas nosacījumiem, jo Rietumi ir “izsmelti”. Varbūtība: 12%

Ukraina zaudē Rietumu sabiedroto politisko un tādējādi arī finansiālo atbalstu. Šāds scenārijs varētu īstenoties, ja vienlaikus ASV atbalsts Ukrainai nokristu zem 30%, Eiropu šoziem sāktos enerģētikas krīze, bet pašā Ukrainā iestātos iekšpolitiskā krīze. Šādā gadījumā Krievija varētu panākt daļēju sankciju atcelšanu un saņemt garantijas, ka Ukraina neiestāsies NATO. Analītiķi uzskata, ka katrs no minētajiem faktoriem atsevišķi ir iespējams, taču to vienlaicīga iestāšanās ir maz ticama.

Šajā scenārijā konflikts tiek iesaldēts bez oficiāla juridiska līguma. Vienlaikus Ukraina varētu iestāties Eiropas Savienībā. Kā piemērs minēta Kipra, kas nekontrolē visu savu teritoriju, jo ziemeļdaļu ir okupējusi Turcija, tur izveidojot starptautiski neatzīto Ziemeļkipras valsti.

“Sberbank” uzskata, ka pie pašreizējiem apstākļiem (2026. gada aprīlī) Krievijas ekonomika spēs izturēt vēl 12-18 mēnešus. Analītiķi norāda, ka laiks strādā Krievijas labā, jo katrs mēnesis vājina Rietumu koalīciju.

3. scenārijs. “Trampa darījums” jeb iesaldēts konflikts ar daļēju sankciju atcelšanu. Varbūtība: 32%

Līdzīgs iepriekšējam, taču ticamāks scenārijs. Konflikts tiek iesaldēts, visticamāk, bez oficiāla miera līguma), Ukraina neiestājas NATO, daļa sankciju tiek atceltas. ASV atzīst Krievijas kontroli pār četriem apgabaliem, lai gan juridiski joprojām atzīst 1991. gada robežas. ES jaunās robežas neatzīst.

Šī scenārija augstā varbūtība saistīta ar to, ka ASV prezidents Donalds Tramps, pēc analītiķu domām, vēlēsies panākt vienošanos pirms 2026. gada novembrī gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām, kurās republikāņiem prognozē ne tikai Pārstāvju palātas kontroles zaudēšanu, bet pat Senāta, kur gaidāma sīva cīņa “svārstīgajos štatos”. Tāpēc, kā uzskata “Sberbank”, Tramps izdarīs spiedienu uz abām konflikta pusēm — Krievijai draudot ar visu ierobežojumu atcelšanu Ukrainas bruņojuma piegādēm, bet Ukrainai ar pilnīgu atbalsta pārtraukšanu. Turklāt veiksmīga vienošanās ļautu Trampam pretendēt uz sen kāroto Nobela Miera prēmiju.

Ziņojumā norādīts uz problēmu, ka neviena karojošā puse netic ilgtermiņa Trampa garantijām, turklāt jebkura varas maiņa ASV varētu atkal aktivizēt karadarbību. Ilgtspējīgai vienošanās formai būtu nepieciešams daudzpusējs formāts, taču Tramps no tā izvairās, un Eiropas valstis pret šādu risinājumu iebilstu.

Krievijas skatījumā šis scenārijs nebūtu ne uzvara, ne sakāve. Dokumentā teikts, ka Kremlis varētu pasniegt vienošanos kā “NATO piespiešanu atkāpties”, kas paaugstinātu Putina reitingu, taču nepabeigts karš varētu pastiprināt neapmierinātību valstī.

4. scenārijs. Konflikta iesaldēšana “Korejas stilā” bez oficiālas vienošanās. Varbūtība: 22%

Šāds scenārijs varētu būt reāls, ja nevienai no pusēm nespēs gūt izšķirošu pārsvaru. Tad konflikts apsīkst bez oficiālas vienošanās, frontes līnija stabilizējas, bet kauju intensitāte samazinās. Tikmēr turpinās dronu karš. Pēc analītiķu domām, tas būtu iespējams, ja Tramps zaudētu interesi par Ukrainu un pievērstos citai valstij vai ASV iekšpolitikai. ES uzņemtos galveno atbildību par Ukrainas atbalstu un paātrinātu valsts iestāšanos savienībā.

Krievijai tas nozīmētu ne tikai “kara normalizāciju”, bet arī ekonomisku atelpu. Vienlaikus “Sberbank” norāda, ka Kremlis pārāk neriskē: zemais valdošās partijas “Vienotās Krievijas” reitings (31%) liecina par nogurumu no kara, taču analītiķi tajā nesaskata revolucionāru potenciālu. Abas puses varētu izmantot pauzi, lai turpmāko 3-5 gadu laikā apbruņotos un modernizētu savu armiju, tādējādi nākamais konflikta posms tehnoloģiju ziņā jau būtu pavisam cita līmeņa karš.

5. scenārijs. Ilgstošs karš vēl 2-3 gadus. Varbūtība: 15%

Konflikts turpinās bez iesaldēšanas vai būtiskiem pavērsieniem, saglabājoties pašreizējam Krievijas zaudējumu un frontes virzības līmenim. Šāds scenārijs nozīmētu pilnīgu diplomātijas neveiksmi. Šādā gadījumā Ukrainai “Sberbank” prognozē humāno katastrofu un demogrāfisko sabrukumu, savukārt Krievija būs spiesta karot, maksimāli izspiežot visu no savas ekonomikas, lai gan aktīvus protestus sākotnēji analītiķi neprognozē. Krievijā turpinātos dzimstības samazināšanās un kvalificētu speciālistu aizplūšana, bet reālais Putina atbalsts nokristos zem 50%. Kādā brīdī agresorvalsts iedzīvotāji varētu pārstāt klusēt, tas varētu notikt, ja radikāli krītas dzīves līmenis, kā tas bija astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā.

Šis scenārijs paredz turpmāku sankciju pastiprināšanu. Krievijas izolācija tikai pieaugtu, tomēr tā nesasniegtu Irānas vai Ziemeļkorejas līmeni, jo valsts turpinātu tirdzniecību ar Ķīnu, Indiju un citām valstīm.

6. scenārijs. Kompromisa miers. Varbūtība: 5%

Ja kādā no konflikta pusēm notiktu būtiskas politiskas pārmaiņas, tas varētu novest pie pilnvērtīga miera līguma noslēgšanas, kurās piekāpjas abas puses. Vienlaikus analītiķi šaubās, ka Putina pozīcijas būtiski vājinātos. Drīzāk viņi pieļauj varas maiņu Ukrainā vai ārēju spiedienu uz abām pusēm, tostarp Ķīnas spiedienu uz Krieviju.

Saskaņā ar šo scenāriju Krievija varētu atdot Ukrainai daļu no sava laupījuma — daļēji vai visas sagrābtās teritorijas Hersonas un Zaporižjas apgabalos apmaiņā pret 2014. gadā Krievijas sagrābtās Krimas un kopš invāzijas sākuma iekarotā Donbasa atzīšanu. Ukraina saņemtu drošības garantijas, iespēju iestāties ES un pat NATO, kaut gan ne agrāk kā pēc 15-25 gadiem.

“Sberbank” uzskata, ka abām pusēm tas būtu vissmagākais scenārijs. Ukraina faktiski būtu spiesta kapitulēt, bet Krievijai būtu kaut kā jāizskaidro saviem iedzīvotājiem, kādēļ tā visu šo laiku karoja, paņemot simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības. Turklāt Krievijai būtu arī radikāli jāmaina pašreizējais propagandas naratīvs, jo Putins jau 2022. gadā Krievijas konstitūcijā ierakstīja “četrus jaunos subjektus”, tāpēc jebkādu “savu” teritoriju atdošana būtu politiski ļoti sarežģīta.

7. scenārijs. Miers ar Ukrainas un Eiropas nosacījumiem. Varbūtība: 2%

“Sberbank” uzskata, ka tas ir vismazāk ticamais scenārijs, kurā Krievija atkāpjas līdz 2014. vai pat 1991. gada robežām un maksā reparācijas, bet Ukraina iestājas NATO. Krima tiek atdota Ukrainai vai arī par tās statusu notiek sarunas.

Pie šāda scenārija varētu novest Krievijas ekonomikas sabrukums, kad IKP samazinās vairāk nekā par 15% un valstī iestājas hiperinflācija, katastrofāla militāra sakāve vai režīma maiņa. Visus trīs variantus analītiķi vērtē kā maz ticamus. Dokumentā uzsvērts, ka šādam notikumu attīstības scenārijam būtu nepieciešams astotais scenārijs. Taču analītiķi pašlaik tam priekšnoteikumus nesaskata.

8. scenārijs. “Melnie gulbji” jeb notiek kaut kas ārkārtējs. Varbūtība: 5% kopā visiem apakšscenārijiem

Šajā scenārijā “Sberbank” aplūko maz ticamus notikumus, kas varētu radikāli ietekmēt kara gaitu. Nevienu no minētajiem apakšscenārijiem nav iespējams prognozēt ar tradicionālās analīzes metodēm.

Kodolkarš — Krievija pielieto taktiskos kodolieročus. Tas novestu pie Krievijas tūlītējas un pilnīgas izolācijas, tai zaudējot Ķīnas un Indijas atbalstu. Iespējama arī NATO atbildes reakcija.

Jauna “Černobiļa” — Krievija uzbrūk kodolobjektam, piemēram, Zaporižjas atomelektrostacijai vai Černobiļas katastrofas vietas sarkofāgam. Šādā gadījumā sāktos humānā katastrofa, kuras sekas pārsniegtu abu pušu militāros mērķus. Tas izraisītu tūlītēju karadarbības pārtraukšanu starptautiskās sabiedrības spiediena rezultātā.

Tiešs Krievijas un NATO konflikts — provokācija, piemēram, Baltijas jūrā vai incidents, kurā iesaistīta raķete vai drons NATO dalībvalsts teritorijā. Vairāku šādu incidentu virkne vai apzināts uzbrukums varētu novest līdz tiešam konfliktam.

Režīma maiņa — Putina gāšana Krievijā, ko veiktu drošības struktūru pārstāvji, lai noslēgtu mieru, vai Ukrainas armijas izvirzītā alternatīva prezidentam Volodimiram Zelenskim. Vienlaikus dokumentā uzsvērts, ka varas maiņa Krievijā ir maz ticama. “[Kara sākumā ietekmīgā algotņu grupējuma “Vagner” īpašnieks un 2023. gada jūnija dumpja organizētājs – red.] Prigožins likvidēts, [bijušais ilggadējais Putina aizsardzības ministrs – red.] Šoigu pārcelts citā amatā, [bijušais ietekmīgais Putina administrācijas “pelēkais kardināls” – red.] Surkovs atstādināts,” teikts dokumentā.

Irānas ķēdes reakcija — jauns Tuvo Austrumu konflikta saasinājums, kurā iesaistītos ASV, Irāna, Izraēla un citas valstis. Tas izraisītu strauju Krievijas ienākumu pieaugumu no naftas eksporta un enerģētikas krīzi Eiropā, kā arī novērstu Rietumu uzmanību no Ukrainas.

Tehnoloģiskais pārsteigums — izrāviens dronu “spietu” vadībā ar mākslīgā intelekta palīdzību vai kiberuzbrukums Krievijas vai Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai. Pirmajā gadījumā viena karojošā puse iegūtu absolūtu taktisko pārākumu, otrajā gadījumā kāda puse varētu zaudēt spēju turpināt karadarbību.