Dienvidkoreja ierosina sarunas par oficiālu kara izbeigšanu ar Ziemeļkoreju
Dienvidkorejas prezidents ierosinājis sarunas ar Ziemeļkoreju par oficiālu kara izbeigšanu starp abām valstīm, kas tehniski joprojām turpinās.
Lī Dže Mjongs piedāvāja izveidot "daudzslāņainu drošības sistēmu", lai novērstu saasinājumus pie abu valstu faktiskās robežas — demilitarizētās zonas (DMZ). Viņš arī ierosināja apspriest praktiskus veidus, kā apturēt Phenjanas kodolprogrammas attīstību.
Ziemeļkoreja regulāri izmēģina ballistiskās raķetes, kas spēj nest kodolgalviņas. Seulā un netālajā Japānā šie izmēģinājumi tiek uztverti kā mēģinājums iebiedēt kaimiņvalstis un demonstrēt spēku.
Konflikts starp abām Korejas pussalas valstīm faktiski ir iesaldēts kopš 1953. gada, kad tika parakstīts pamiers.
Tomēr desmitgadēs pēc tam gar DMZ notikušas sadursmes un saglabājusies spriedze, abām pusēm apsūdzot vienai otru provokācijās, tostarp atkritumu un propagandas materiālu nogādāšanā ar baloniem.
Lī, kurš par Dienvidkorejas prezidentu kļuva pagājušajā gadā pēc tam, kad viņa priekšgājējs Juns Sokjols tika atstādināts no amata saistībā ar mēģinājumu izsludināt karastāvokli, centies uzlabot attiecības ar Ziemeļkoreju un tās sabiedroto Ķīnu. Šīs attiecības Juna prezidentūras laikā bija pasliktinājušās.
"Pārtrauksim draudēt viens otram un sāksim sarunas par ilgstošā kara izbeigšanu kā tieši iesaistītās puses," viņš sacīja ceremonijā par godu Atbrīvošanas dienai, kas piemin Korejas pussalas atbrīvošanu no Japānas varas.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Lī pauda cerību, ka abas valstis "sēdīsies pie viena galda mierīgai līdzāspastāvēšanai un savstarpējai izaugsmei", piebilstot, ka šāds formāts varētu kļūt par vietu, kur apspriest "efektīvus veidus, kā apturēt Ziemeļkorejas kodolspēju attīstību".
Ziemeļkoreja 2022. gadā pasludināja sevi par kodolvalsti un paziņoja, ka nekad neatteiksies no saviem kodolieročiem, kuru skaits, pēc aplēsēm, mērāms desmitos.
Iepriekš Lī norādījis, ka Phenjana ik gadu saražojot vēl 15–20 kodolgalviņas. Intervijā BBC viņš sacīja, ka atbalstītu vienošanos starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu par kodolieroču ražošanas iesaldēšanu.
Viņš to nosauca par "reālistisku" mērķi, kamēr Seula turpinātu virzīties uz pilnīgu denuklearizāciju.
Tramps ir vienīgais Rietumu līderis, kurš ticies ar Kimu Čenunu — tas notika viņa pirmās prezidentūras laikā.
Lai gan pēc atgriešanās Baltajā namā Tramps pievērsies citiem reģioniem, viņš pagājušā gada augustā paziņoja, ka cer vēlreiz tikties ar Kimu, kad tam būs "piemērots laiks".
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Ziemeļkoreja pagaidām nav reaģējusi uz Lī priekšlikumu. Valsts oficiālā ziņu aģentūra vēstīja tikai par Kima dalību pašu rīkotajos Atbrīvošanas dienas pasākumos ar vainagu nolikšanu un godasardzi.
Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas līderi iestāda koku uz demarkācijas līnijas
Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns un Dienvidkorejas prezidents Muns Džēins piektdien kopīgi iestādījuši uz demarkācijas līnijas 65 gadus vecu priedi.
Iepriekš Phenjana ir noraidījusi Lī aicinājumus uz dialogu, kritizējot vienošanos par ASV palīdzību Dienvidkorejai izveidot kodolzemūdeņu floti un nosodot kopīgās ASV un Dienvidkorejas militārās mācības.
Turpinot spēka demonstrēšanu, Ziemeļkoreja otrdien palaida ballistisko raķeti jūras virzienā — tas bija jau 11. iespējamais izmēģinājums šogad, tikai dažas dienas pirms plānotajām ASV un Dienvidkorejas kopīgajām militārajām mācībām.
