Krievijas Valsts domē draud Latvijai: "aizmirstā" munīcija nepalīdzēs!
Krievijas Valsts domē nicīgi komentēta ziņu, ka savulaik Latvijai iepriekš iegādātām pretdronu sistēmām nebija nopirkti nepieciešamie lādiņi. Kremļa diktatora Vladimira Putina kabatas parlaments kārtējo reizi piedraudējis Latvijai, ka to nekas neglābs, ja Krievija nolems atrisināt tās jautājumu.
“Patiesībā Latvijai šī munīcija nemaz nav vajadzīga. Ja Latvija veiktu kaut kādas agresīvas darbības pret Krieviju, tai munīcija nebūtu nepieciešama. Vai tā ir vai nav, tam nav nekādas nozīmes. Viņiem vajadzētu kontrolēt Ukrainas dronu lidojumus, kuri lido un dažkārt trāpa Krievijas virzienā. Lūk, tas jau ir cits jautājums. Un lai mazāk saka agresīvus paziņojumus,” izdevumam “lenta.ru” pavēstīja Krievijas Valsts domes Aizsardzības komitejas loceklis Andrejs Koļesņiks.
Viņš pauda pārliecību, ka Latviju neglās nekāds munīcijas daudzumam, ja tā veiktu Krievijai nelabvēlīgas darbības. “Vai viņiem ir munīcija vai nav — tas nekādā veidā neietekmēs situāciju, ja no viņu puses notiks kāda nelabvēlīga rīcība pret Krieviju,” piebilda Koļesņiks, kurš regulāri uzstājas ar kareivīgiem paziņojumiem par iespējamiem triecieniem Eiropai.
Jauns.lv jau vēstīja par Ministru prezidenta Andra Kulberga teikto intervijā LETA raidieraksta rubrikā "Politiķi! Kas tas vispār bija?!", ka Latvijā iepriekš iegādātām pretdronu sistēmām nebija nopirkti nepieciešamie lādiņi. Kulbergs par to izteicās, atbildot uz jautājumiem par dronu incidentiem un bijušā aizsardzības ministra Andra Sprūda darbu. Uz jautājumu, vai runa ir par Sprūda laikā iegādātām sistēmām, kurām nav nopirkti nepieciešamie lādiņi, Kulbergs no konkrētas atbildes atteicās.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Sprūds aizsardzības ministra amatā bija no 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam. Kulbergs intervijā neatbildēja, vai minētā sistēmu un lādiņu iepirkumu situācija tieši saistīta ar Sprūda pieņemtajiem lēmumiem.
Iepriekš šis pats Koļesņiks, izdevumam “gazeta.ru” pavēstīja, ka Krievijai būs visas tiesības šaut pa dronu rūpnīcu Latvijā, ja tādu uzcels. “To vēl tikai jāsāk būvēt. Protams, šī rūpnīca pilnībā atbilst likumīgiem Krievijas bruņoto spēku mērķiem, jo tā ražos ieročus, kas tiks izmantoti pret Krievijas bruņotajiem spēkiem,” paziņoja Koļesņiks.
Pirms tam Kulbergs bija paziņojis, ka Latvija darīs visu, lai ar Ukrainu kopīga dronu ražotne tiktu uzcelta pēc iespējas ātrāk un atrastos Latvijas pierobežā. Kulbergs jūnijā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski parakstīja abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā, nodrošinot Ukrainas pieredzes pārņemšanu gaisa telpas aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem. Kā šodien skaidroja Kulbergs, minētais līgums paredz arī kopražošanu. Premjers ar aizsadzības ministru Raivi Melni esot vienojies, ka Latvija darīs visu, noņems politiskās barjeras, ieviesīs "zaļos koridorus", lai dronu ražotne atrastos Latvijas pierobežā. Kulbergs uzsvēra, ka Latgalē ir vajadzīga ekonomiskā aktivitāte, investīcijas un darbavietas. Viņš izteica cerību, ka "pirmais pamatakmeņa jautājums" tiks ielikts jau šogad.
