Eiropā sācies tas, par ko zinātnieki brīdināja jau sen: sekas paliek arvien bīstamākas

Kāpēc globālā sasilšana Eiropu skar vissmagāk?

Sauszemes sasilšanai nepieciešams mazāk siltuma nekā plašo un dziļo okeānu sasilšanai, tāpēc visi kontinenti sasilst straujāk nekā jūras un okeāni. Taču Eiropa ir īpaši neaizsargāta četru iemeslu dēļ: laikapstākļu izmaiņu, Arktikas tuvuma, sniega segas samazināšanās un mazāka gaisa piesārņojuma dēļ, raksta "The Guardian".

Tā rezultātā Eiropā temperatūra pašlaik ir par 2,5 °C augstāka nekā pirms fosilā kurināmā masveida izmantošanas sākuma - tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji pasaulē, kur temperatūra pieaugusi par 1,4 °C. Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus temperatūra Eiropā ik desmitgadi paaugstinājusies par 0,56 °C, savukārt Ziemeļamerikā - par 0,42 °C, Āfrikā - par 0,36 °C, bet Dienvidamerikā - par 0,27 °C.

Kā mainījušies laikapstākļi Eiropā?

Atmosfēras cirkulācijas pārmaiņu dēļ Eiropā vasaras karstuma viļņi kļuvuši biežāki un intensīvāki. To vidū bija arī līdz šim spēcīgākais karstuma vilnis 2026. gada jūnijā, kad plaša karstā gaisa masa tika iesprostota zem nekustīga tā dēvētā karstuma kupola.

Zinātnieki joprojām pēta, kāda tieši ir globālās sasilšanas loma atmosfēras cirkulācijas pārmaiņās, taču saistība starp šiem procesiem šķiet arvien ticamāka.

ES Klimata pārmaiņu dienesta "Copernicus" pārstāve doktore Samanta Bērdžesa sacīja: "Aplūkojot pēdējo 40 un vairāk gadu tendences, mēs redzam statistiski nozīmīgas izmaiņas virsmas spiediena modeļos un citos atmosfēras cirkulācijas rādītājos. Šādā laika posmā šīs izmaiņas, visticamāk, ir saistītas ar klimata pārmaiņām, nevis dabiskām svārstībām."

Šī saistība varētu būt saistīta ar mainīgo strūklplūsmu - ātru, augstu atmosfērā esošu vēju joslu, kas būtiski ietekmē Eiropas laikapstākļus un kuru savukārt ietekmē temperatūras paaugstināšanās.

Kāpēc Arktikai ir nozīme?

Arktika ir visstraujāk sasilstošais reģions uz planētas, lai gan tajā gandrīz nav sauszemes. Tas notiek tāpēc, ka baltais polārais ledus, kas parasti atstaro lielāko daļu saules gaismas atpakaļ kosmosā, strauji kūst. Tā rezultātā tumšais okeāns, kas atklājas ledum kūstot, absorbē daudz vairāk siltuma, un tas savukārt izraisa vēl lielāku ledus kušanu, radot apburto loku.

Tā kā ievērojama daļa Eiropas atrodas salīdzinoši tuvu Arktikai, temperatūra šeit paaugstinās straujāk.

Kāda nozīme ir sniega segai?

Agrāk ziemās sniegs klāja lielāko daļu Eiropas. Līdzīgi kā Arktikas jūras ledus, arī sniegs atstaroja saules starojumu un palīdzēja kontinentam saglabāt vēsāku temperatūru. Taču klimata krīzes dēļ sniega klātās teritorijas sarūk.

2025. gada martā sniega sega Eiropā klāja aptuveni 1,3 miljonus kvadrātkilometru, kas bija par 31% mazāk nekā vidēji laikposmā no 1991. līdz 2020. gadam.

Zaudētās sniega segas platība ir aptuveni tikpat liela kā Francijas, Itālijas, Vācijas, Šveices un Austrijas kopējā teritorija. Kopš novērojumu sākuma 1983. gadā tas bija trešais mazākais sniega segas apjoms.

Kāpēc mazāks gaisa piesārņojums ietekmē temperatūru?

Gaisa piesārņojums ik gadu pasaulē izraisa miljoniem cilvēku nāvi, tāpēc tas, ka Eiropai pēdējās desmitgadēs izdevies būtiski samazināt kaitīgā gaisa piesārņojuma līmeni, neapšaubāmi ir pozitīvi. Tomēr tīrāks gaiss vienlaikus padara izteiktāku atmosfērā pieaugošās oglekļa dioksīda koncentrācijas izraisīto sasilšanu.

Gaisa piesārņojuma daļiņas var atstarot saules starojumu gan tieši, gan veicinot mākoņu veidošanos, tādējādi daļa siltuma nesasniedz Zemes virsmu. Ja šo daļiņu ir mazāk, tiek atstarots mazāk saules starojuma, bet siltumnīcefekta gāzu aizturētā siltuma daudzums palielinās. Iespējams, ka mazāks gaisa piesārņojums ir saistīts arī ar tādu laikapstākļu situāciju biežāku veidošanos, kurās atmosfēras cirkulācija ilgstoši nemainās.

Cik liela nozīme ir katram no četriem faktoriem?

Īsā atbilde - zinātnieki to vēl precīzi nezina, taču cer nākamgad sniegt aptuvenas aplēses. Bērdžesa skaidroja: "Varam teikt, ka katra faktora nozīme mainās atkarībā no gadalaika. Arktikas tuvumam lielāka nozīme ir rudenī un ziemā, savukārt atmosfēras cirkulācijas pārmaiņām, kas novērotas kopš 20. gadsimta 70. gadu beigām, statistiski lielāka nozīme ir vasarā."

Gaisa piesārņojuma samazinājums visizteiktākais ir ziemā, jo mājokļu apsildē arvien mazāk tiek izmantotas ogles. Arī sniega segas ietekme galvenokārt attiecas uz ziemu. Pēdējās desmitgadēs Eiropā ziemas visstraujāk kļuvušas siltākas kontinenta ziemeļos, savukārt vasarās visstraujākā sasilšana novērota dienvidaustrumos.

Kādas ir sekas?

Straujā sasilšana izraisa arvien vairāk nāves gadījumu, kā arī veicina intensīvākus savvaļas ugunsgrēkus un sausumu. Papildu siltums klimata sistēmā pastiprina arī vētras, spēcīgas lietusgāzes un plūdus.

Tas viss būtiski ietekmē cilvēku dzīvi un iztikas iespējas visā Eiropā, un situācija turpinās pasliktināties, līdz siltumnīcefekta gāzu neto emisijas tiks samazinātas līdz nullei.

Steidzami nepieciešams strauji samazināt CO₂ emisijas un ieviest pasākumus iedzīvotāju aizsardzībai.

ANO klimata pārmaiņu izpildsekretārs Saimons Stīls jūlija beigās sacīja: “Šīs klimata krīzes briesmīgās sekas - gan cilvēkiem, gan ekonomikai - jau sasniedz valsts mēroga ārkārtas situācijas līmeni. Ir skaidrs, kas jādara: straujāk jāatsakās no oglēm, naftas un gāzes, jāpaplašina atjaunīgās enerģijas izmantošana un jāaizsargā cilvēki.”