Čornobiļu gatavo iespējamam jaunam Krievijas uzbrukumam: tiek veidoti ierakumi, nocietinājumi un aizsardzība pret droniem
Foto: EPA/Scanpix
Ukrainas 112. teritoriālās aizsardzības brigādes karavīri stiprina nocietinājumus Čornobiļas zonā netālu no Baltkrievijas robežas, turpinoties Krievijas iebrukumam. Nocietinājumi tiek būvēti saistībā ar iespējamu Krievijas uzbrukumu Ukrainai no Baltkrievijas teritorijas. 2026. gada 12. jūnijs.
Pasaulē

Čornobiļu gatavo iespējamam jaunam Krievijas uzbrukumam: tiek veidoti ierakumi, nocietinājumi un aizsardzība pret droniem

Ārzemju nodaļa

Jauns.lv

Pilna mēroga iebrukuma sākumā Krievijas spēki okupēja Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju. Pašlaik tā atrodas Ukrainas kontrolē, taču Ukrainas karavīri gatavojas iespējamiem pārsteigumiem visā Čornobiļas aizlieguma zonā, vēsta "Der Spiegel".

Čornobiļu gatavo iespējamam jaunam Krievijas uzbru...

Ukrainas militārpersonas gatavojas iespējamai Krievijas karaspēka atgriešanai Čornobiļas zonā, kā tas notika pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gadā.

Pilna mēroga iebrukuma sākumā Krievijas karaspēks okupēja Čornobiļas atomelektrostacijas teritoriju. Pašlaik Ukrainas kontrolē esošajā teritorijā karavīri visā Čornobiļas zonā gatavojas iespējamiem neparedzētiem scenārijiem.

Jo īpaši ik pēc dažiem kilometriem ir izveidoti kontrolposteņi. Būvniecības tehnika smilšainajā augsnē rok ierakumus un bedres. Izraktais materiāls tiek izmantots, lai ceļu krustojumos veidotu zemes vaļņus.

Dzīve Černobiļā: katastrofa, cilvēki, seku likvidācija un traģiskie dzīvesstāsti.

Unikāli un vēsturiski kadri - Černobiļa laiku lokos

Černobiļas AES katastrofa bija 1986. gada 26. aprīlī notikusī kodolkatastrofa Černobiļas AES, Ukrainas PSR (tagadējā Ukrainas teritorijā), PSRS. Tā tiek ...

Kā vēsta "Der Spiegel", zem smilšainajiem pauguriem jau tiek būvēti aizsardzības tuneļi. To sienām un griestiem izmanto apkārtējo priežu mežu kokmateriālus. Tāpat būvstrādnieki gar ceļiem uzstāda augstus metāla stabus un starp tiem nostiepj plastmasas tīklus. To mērķis ir traucēt dronu lidojumus, panākot, ka tie ieķeras tīklos. Šāda taktika jau izmantota Donbasā.

Tiek uzsvērts arī Baltkrievijas tuvums Čornobiļas aizlieguma zonai. Abas valstis šķir aptuveni 15 kilometri. Ja situācija mainītos, Čornobiļa varētu nonākt FPV dronu darbības rādiusā.

Atsevišķi "Der Spiegel" vēsta par aizsargkonstrukciju, kas pārklāj Čornobiļas atomelektrostacijas iznīcināto ceturto energobloku. Pēc tam, kad tam trāpīja Krievijas drons, Ukrainas strādnieki salaboja bojāto metāla apvalku. Aizsargkonstrukcija tika uzstādīta 2016. gadā, lai novērstu radioaktīvo daļiņu noplūdi. Tās kalpošanas laiks bija paredzēts 100 gadi, taču pēc Krievijas drona trieciena 2025. gada februārī tā vairs nedarbojas atbilstoši paredzētajam. Toreiz aizsargkonstrukcijas iekšpusē izcēlās gruzdošs ugunsgrēks, iznīcinot membrānu.

Krievu okupanti Sarkanajā mežā rakuši ierakumus

Krievijas karavīri ne tikai ierīkojuši blindāžas radiācijas saindētajā teritorijā un nodrošinājuši aizsardzību, bet tajās dzīvojuši.

Krievijas karaspēks centās nostiprināties mežā Čornobiļas AES zonā  pēc tam, kad iebrukuma sākumā krievi sagrāba AES savā kontrolē.

Speciālisti apstiprināja, ka Krievijas karavīri varētu būs saņēmuši lielu starojuma devu. Pēc tam Baltkrievijas sociālajos tīklos izplatījās neoficiāla informācija, ka slimnīcās ievesti karavīri ar staru slimību.

Krievijas spēki Čornobiļas AES ieņēma kara pirmajā dienā 24.februārī, bet pameta to 31.martā.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krievijas karavīri pārvietojās pa vissmagāk radiācijas saindēto teritoriju bez jebkādiem aizsarglīdzekļiem.

Ir apstiprinātas ziņas, ka Krievijas karavīri rakuši ierakumus Sarkanajā mežā - desmit kvadrātkilometru zonā ap AES - un saņēmuši "būtiskas radiācijas devas".

Krievijas karavīri "krita panikā pie pirmajām slimības pazīmēm, kas parādījās ļoti ātri", un sāka gatavoties apvidus pamešanai, norādīja "Enerhoatom".