Noslēpumains "baltais plankums" Spānijā izraisa paniku: situāciju skaidro zinātnieki
Smaga ekoloģiskā krīze piemeklējusi vienu no Spānijas pazīstamākajiem dabas brīnumiem – sālsūdens lagūnu Mar Menor, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, Mursijas reģionā.
Noslēpumains "baltais plankums", kas parādījies uz ūdens virsmas un turpina paplašināties, pēc zinātnieku teiktā, izraisījis strauju jūras organismu bojāeju.
"Baltais plankums" satrauc Spāniju: slavenais piekrastes ezers saskāries ar masveida iemītnieku bojāeju.
Jauns pētījums liecina, ka teritorijā, kuru klāj šis pienaini baltais plankums, sugu daudzveidība samazinājusies gandrīz par 86%. Ja veselīgākajās lagūnas daļās zinātnieki konstatēja 21 dažādu zivju sugu, tad plankuma centrā izdzīvot spējušas tikai trīs īpaši izturīgas sugas.
Piesārņojuma apmēri
- Sākums un mērogs: Baltais plankums, kas pirmo reizi tika pamanīts 2022. gadā, pašlaik aizņem aptuveni 12,3 kvadrātkilometrus, kas ir gandrīz 9% no visas lagūnas platības.
- Gaismas samazināšanās: Ūdens caurredzamība samazinājusies deviņas reizes. Saules gaismas daudzums, kas sasniedz jūras dibenu, samazinājies no 18,3% līdz kritiskajiem 3,9%.
- Veģetācijas bojāeja: Gaismas trūkuma dēļ gājusi bojā zemūdens veģetācija gandrīz 6,7 kvadrātkilometru platībā, tādējādi zivīm zudušas ierastās barošanās un nārsta vietas.
Saskaņā ar zinātnisko pētījumu, kas publicēts žurnālā "Marine Pollution Bulletin", šeit nav runa par parastiem notekūdeņiem. Neparasto bālgano nokrāsu rada ūdenī suspendēti mikroskopiski kalcīta kristāli.
Pēc zinātnieku aplēsēm, šo parādību izraisījuši ar bikarbonātiem bagāti pazemes ūdeņi, kas nonāk lagūnā. Šo procesu būtiski pastiprinājusi intensīvā apkārtējo lauksaimniecības zemju apūdeņošana.
Eiropas lielākā sālsūdens lagūna Mar Menor (tās platība ir aptuveni 135 kvadrātkilometri) gadu desmitiem bija pazīstama ar siltajiem un kristāldzidrajiem ūdeņiem, kuros mītēja arī jūras zirdziņi un reti sastopami milzu gliemji.
Tomēr pēdējos gados ekoloģiskās katastrofas – piemēram, masveida aļģu savairošanās 2016. gadā un tai sekojošā zivju bojāeja – arvien vairāk ir izjaukušas lagūnas ekoloģisko līdzsvaru.
