10 bargi naudas sodi latviešu iecienītā tūrisma galamērķī, par kuriem ir vērts zināt šajā vasarā

Gandrīz četrdesmit gadus pēc pieņemšanas Spānijas 1988. gada 28. jūlija Likums Nr. 22/1988 par piekrasti joprojām ir dokuments, kas nosaka pieļaujamās uzvedības robežas pludmalē. Tā pamatā ir vienkārša ideja: pludmale un piekrastes jūras josla ir publiska īpašuma daļa, tāpēc neviens nedrīkst sev piesavināties kādu teritoriju vai bez atļaujas būvēt tajā kapitālas būves.

No tā izriet lielākā daļa sodu, par kuriem katru vasaru tiek ziņots presē. Šoreiz aplūkosim sankcijas, kas var sagaidīt atpūtniekus Spānijas pludmalēs.

Likuma piektā nodaļa, kas veltīta pārkāpumiem un sankcijām, izšķir maznozīmīgus un nopietnus pārkāpumus. Pie maznozīmīgiem pārkāpumiem pieskaita patvaļīgu publiskā īpašuma teritorijas aizņemšanu, administratīvās atļaujas nosacījumu neievērošanu, kā arī nelielu kaitējumu piekļuves ceļa servitūtam. Par tiem piemēro naudas sodus, kas nedrīkst pārsniegt 60 000 eiro.

Par nopietniem pārkāpumiem, piemēram, piekrastes robežlīniju apzīmējošo robežzīmju pārvietošanu, sabiedrības piekļuves jūrai bloķēšanu vai neatļautu būvju celtniecību, sods var sasniegt 300 000 eiro. Dažos gadījumos tā apmēru aprēķina, ņemot vērā katru aizņemto kvadrātmetru, izgāzto kubikmetru vai pārkāpuma dienu, vēsta "Euronews".

To, kura iestāde tieši piemēro sodu, ir atkarīgs no nodarītā kaitējuma apmēra. Pašvaldības savas kompetences ietvaros var piemērot sodus līdz 12 000 eiro apmērā; savukārt autonomās kopienas gadījumos, kas saistīti ar rūpniecisku piesārņojumu vai kaitīgu vielu noplūdēm, var piemērot sodus līdz pat 1,2 miljoniem eiro.

Papildus naudas sodam likums uzliek pārkāpējam pienākumu atjaunot teritoriju sākotnējā stāvoklī vai atlīdzināt kaitējumu, ko nav iespējams novērst. Neatļautu būvju gadījumā tas parasti nozīmē rīkojumu tās nojaukt.

No cigaretēm līdz skaļruņiem

Smēķēšanas aizliegums ir spilgtākais piemērs: tas jau ir spēkā vairāk nekā 600 Spānijas pludmalēs, tostarp Barselonas un Sansebastjanas pludmalēs, kā arī daudzās Kanāriju un Baleāru salu pludmalēs.

Valdības sagatavotais jaunā pretsmēķēšanas likuma projekts paredz šo aizliegumu attiecināt uz visām valsts pludmalēm, paredzot sodus no 200 līdz 600 000 eiro atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Atsevišķa tēma ir suņi un citi mājdzīvnieki. Piekrastes likumā par tiem nekas nav minēts, tāpēc katra pašvaldība pati lemj, vai izveidot īpašu "suņu pludmali" vai pilnībā aizliegt dzīvniekiem piekļuvi piekrastei.

10 sodi, no kuriem šovasar vajadzētu izvairīties Spānijas pludmalēs

1. Nokārtot dabiskās vajadzības pludmalē vai jūrā: Vigo pilsētā tas oficiāli tiek dēvēts par "fizioloģisko vajadzību nokārtošanu pludmalē vai jūrā" un tiek sodīts ar naudas sodu līdz 750 eiro. Marbelja šo ideju pārņēma un dubultoja iepriekšējo sodu, palielinot to līdz tādam pašam apmēram.
2. Rezervēt vietu ar saulessargiem saullēktā: tā dēvētā "saulessargu cīņa". Krēsli, galdiņi vai dvieļi, kas atstāti pirms oficiālā pludmales atvēršanas laika, var tikt uzskatīti par neatļautu kempingošanu. Badalonā sods var sasniegt 600 eiro, bet Kalpē — 250 eiro, kā arī iespējama mantu konfiskācija.
3. Mazgāties ar šampūnu vai ziepēm publiskajās dušās: tas ir aizliegts vairākās pašvaldībās, jo mazgāšanās līdzekļos esošie fosfāti ar laiku nonāk jūrā. Fiksēta soda apmēra nav, taču pārkāpums tiek noformēts kā pludmales izmantošanas noteikumu neievērošana — sods var sasniegt līdz 750 eiro.
4. Spēlēt pludmales tenisu vai futbolu ārpus tam paredzētās zonas: Malagā sods var sasniegt 3000 eiro, Benidormā — 750 eiro, bet Kadisā par improvizētu spēli pie ūdens malas pietiek ar 100 eiro sodu.
5. Aizvest līdzi smiltis, akmeņus vai gliemežvākus kā suvenīrus: Kanāriju salās tiek piemēroti sodi par vulkānisko akmeņu un gliemežvāku izvešanu. Sods var sasniegt 3000 eiro.
6. Izmantot metāla detektoru bez atļaujas: ja atradumam ir arheoloģiska vērtība, saskaņā ar Vēsturiskā mantojuma likumu var tikt piemērots sods līdz 150 000 eiro, kā arī konfiscēta pati ierīce.
7. Atskaņot mūziku ar pārnēsājamu skaļruni: vairākās Valensijas kopienas pašvaldībās par mēģinājumu pārvērst savu pludmales dvieli par deju laukumu var nākties samaksāt aptuveni 750 eiro. Salīdzinājumam — Portugālē sods atkārtotiem pārkāpējiem grupā var sasniegt 36 000 eiro.
8. Smēķēt uz smiltīm: vairāk nekā 600 Spānijas pludmalēs tas jau ir aizliegts; Barselonā sods ir no 300 līdz 750 eiro, bet topošais valsts mēroga pretsmēķēšanas likums par smagākajiem pārkāpumiem paredz sodus līdz 600 000 eiro.
9. Lietot alkoholu pludmalē: vairākās piekrastes pašvaldībās par to paredzēti naudas sodi līdz 3000 eiro.
10. Bojāt robežzīmes, kas norāda piekrastes joslas robežu: tas izklausās birokrātiski, taču tas ir tieši noteikts Piekrastes likumā — 1000 eiro sods par katru bojāto robežzīmi, pat ja pārkāpējam nebija ļaunu nodomu. Robežzīmes ir akmeņi vai pastāvīgi marķējumi, ar kuriem tiek noteiktas zemesgabalu, īpašumu un administratīvo teritoriju robežas.

Kā notiek soda piemērošana

Kad pašvaldības policija, Piekrastes dienests vai Civilā gvarde konstatē pārkāpumu, tiek sākta administratīvā lietvedība par soda piemērošanu. Iespējamais pārkāpējs saņem paziņojumu ar norādītiem pārkāpumiem, kas viņam tiek inkriminēti, un viņam ir tiesības iesniegt savus iebildumus. Pēc lietas izskatīšanas noslēguma tiek pieņemts galīgais lēmums par sodu, kuru iespējams pārsūdzēt.

Ja pārkāpums tiek savlaicīgi novērsts — piemēram, demontēta neatļautā konstrukcija vai pārtraukta kaitīgo vielu noplūde — likums ļauj kā mīkstinošu apstākli samazināt naudas sodu līdz pat uz pusi. Informācija par nopietniem sodiem pēc to stāšanās spēkā parasti tiek publicēta vietējā laikrakstā.

Praksē pašvaldību iestādes sniedz vienkāršu padomu: pirms saulessarga uzstādīšanas vērts apskatīt informācijas stendus pludmalē vai iepazīties ar pašvaldības noteikumiem, jo prasības var atšķirties pat no vienas promenādes līdz nākamajai. Tas, kas ir atļauts vienā apdzīvotā vietā, pāris kilometrus tālāk var būt aizliegts. Noteikumu nezināšana, tāpat kā jebkurā citā administratīvo tiesību jomā, neatbrīvo no atbildības.