Austrumeiropas valstis iebilst pret ES mērķiem klimata izmaiņu iegrožošanai
Brīdī, kad līdz Eiropadomes sanāksmei, kurā jālemj par 2030.gada mērķiem, kas sasniedzami klimata izmaiņu ierobežošanai, atlikušas tikai trīs nedēļas, sešas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis paziņojušas, ka iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumiem.
Cenšoties panākt, lai pasaules vidējās temperatūras pieaugums tā dēvētās globālās sasilšanas rezultātā nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija, EK janvārī ierosināja izvirzīt virkni mērķu, kas būtu sasniedzami līdz 2030.gadam.
Saskaņā ar šiem ierosinājumiem tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums būtu jāsamazina par 40%, tā dēvētās atjaunojamās enerģijas daudzumam kopējā patēriņā būtu jāsasniedz 27%, bet energoefektivitāte būtu jāpalielina par 30%.
Martā un jūnijā Eiropadomei tā arī neizdevās panākt vienošanos par šo EK priekšlikumu. Taču dalībvalstu līderi, kas uz kārtējo samitu Briselē pulcēsies 23. un 24.oktobrī, cer panākt "galīgo lēmumu par klimata un enerģētikas politikas ietvaru".
Tomēr sešu Austrumeiropas valstu ministri un ministru vietnieki, kas atbildīgi par vides jautājumiem, otrdien paziņoja, ka iebilst pret saistošu mērķu nospraušanu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā.
Savus iebildumus pret EK ierosinājumu izteica Čehija, Slovākija, Ungārija, Polija, Bulgārija un Rumānija.
Šīs valstis pieprasa tādu ietvaru, kas "atspoguļo dažādās reģionālās vajadzības un apstākļus". Enerģijas avotu pašreizējā kombinācija, kas nodrošina katras dalībvalsts patēriņu, ir ļoti atšķirīga, un tāpēc dažām dalībvalstīm Briseles piedāvātos mērķus būs sasniegt daudz vieglāk nekā citām.
Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2012.gadā visā ES kopumā atjaunojamās enerģijas patēriņš sasniedza 14,1%, taču aiz šī vidējā skaitļa paslēptas lielas reģionālās atšķirības.
Ungārijā, Slovākijā, Polijā un Čehijā atjaunojamās enerģijas proporcija ir zemāka par vidējo - 9,6 līdz 11,2%. Lielākā daļa no sešām dumpiniecēm lielā mērā ir atkarīga no oglēm, enerģijas avota, kas rada vislielākos oglekļa dioksīda izmešus.
Tāpēc rodas jautājums, kādi varētu būt saistošie mērķi visai ES kopumā un kādi katrai atsevišķai dalībvalstij.
13 dalībvalstis, kas veido tā dēvēto Zaļās izaugsmes grupu un kuru vidū pamatā ir Rietumeiropas valstis un Ziemeļvalstis, uzstāj, lai visām dalībvalstīm būtu saistoša siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšana par 40%.
Taču martā Zaļās izaugsmes grupa piekrita, ka atjaunojamās enerģijas jomā Eiropadomei jāvienojas vienīgi par saistošu kopīgo ES mērķi, kas netiktu pārvērsts saistošu nacionālo mērķi summā, dodot dalībvalstīm lielāku elastību savu atjaunojamās enerģijas stratēģiju izstrādē.
LETA
