Kurās Eiropas Savienības valstīs ir visilgākais darba stāžs? Atšķirības ir ievērojamas
Paredzamais darba stāža ilgums Eiropas Savienības valstīs būtiski atšķiras. Lūk, kādi ir rādītāji katrā valstī.
Nav noslēpums, ka daudzās Eiropas valstīs tiek paaugstināts pensionēšanās vecums, bet darba mūžs kļūst garāks. Pēdējos gados šis jautājums visā kontinentā ir izraisījis plašu protestu vilni.
2023. gadā Franciju pārņēma plaši protesti un streiki pēc tam, kad toreizējā premjerministre Elizabete Borne mēģināja paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem.
Reforma tika pieņemta parlamentā, tomēr Nacionālā sapulce vēlāk, 2025. gadā, nobalsoja par tās stāšanās spēkā atlikšanu līdz 2028. gadam – jau pēc nākamajām prezidenta vēlēšanām –, lai izvairītos no kārtējās valdības krīzes.
Rumānijā valdība paaugstina sieviešu pensionēšanās vecumu no 63 līdz 65 gadiem līdz 2035. gadam, lai to izlīdzinātu ar vīriešu pensionēšanās vecumu plašākas pensiju reformas ietvaros.
Pakāpeniski tiek paaugstināts arī tiesnešu un prokuroru pensionēšanās vecums līdz 65 gadiem: pašlaik viņi atkarībā no darba stāža var doties pensijā agrāk.
Arī Dānijas parlaments pieņēma likumu par pakāpenisku valsts pensijas vecuma paaugstināšanu līdz 70 gadiem līdz 2040. gadam, sasaistot to ar paredzamā dzīves ilguma pieaugumu. Tā rezultātā Dānijā būs viens no augstākajiem pensionēšanās vecumiem Eiropā.
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Vienlaikus ES valstīs pieaug arī paredzamais darba mūža ilgums.
Saskaņā ar jaunākajiem Eurostat datiem pagājušajā gadā vidējais darba mūža ilgums ES iedzīvotājiem vecumā no 15 gadiem sasniedza 37,5 gadus. Tas ir nedaudz vairāk nekā 2024. gadā un būtiski vairāk nekā 2016. gadā.
Tomēr starp ES valstīm pastāv ievērojamas atšķirības, un, šķiet, vērojama plaisa starp Ziemeļeiropu un Dienvideiropu.
Septiņās ES valstīs paredzamais darba mūža ilgums sasniegs 40 gadus vai vairāk: tas attiecas uz Nīderlandi (44 gadi), Zviedriju (43,3 gadi), Dāniju (42,6 gadi), Igauniju (41,5 gadi), Īriju (40,7 gadi), Vāciju (40,2 gadi) un Somiju (40,1 gads).
Savukārt visīsākais paredzamais darba mūžs ir Rumānijā (32,7 gadi), Itālijā (33 gadi) un Bulgārijā (34,6 gadi).
Ar ko atšķiras nīderlandietis no itālietes?
ES iedzīvotāju vidū vērojama arī būtiska dzimumu atšķirība: paredzams, ka vīrieši (39,5 gadi) vidēji strādās aptuveni par četriem gadiem ilgāk nekā sievietes (35,4 gadi).
Turpiniet lasīt pēc reklāmas
Visilgākais darba mūžs vīriešiem paredzams Nīderlandē (45,9 gadi), Zviedrijā un Dānijā (abās valstīs – 44,5 gadi), kā arī Īrijā (43,4 gadi).
Savukārt sievietes, kā tiek prognozēts, visilgāk strādās Zviedrijā (42,3 gadi), Nīderlandē (41,9 gadi) un Igaunijā (41,8 gadi). Īsākais darba mūžs ES sievietēm paredzams Itālijā (28,4 gadi), Rumānijā (29,1 gads) un Grieķijā (31,8 gadi).
Eurostat uzsver, ka šie skaitļi neatspoguļo likumā noteikto pensionēšanās vecumu, politikas mērķus vai kādus normatīvus par to, cik ilgi cilvēkiem būtu vai būtu pienākums strādāt. Tie tikai parāda faktiskās iedzīvotāju līdzdalības darba tirgū tendences.
Tomēr Eiropas valstis patiešām arvien vairāk saskaras ar demogrāfisko spiedienu – galvenokārt iedzīvotāju dzīves ilguma pieauguma un dzimstības samazināšanās dēļ.
Saskaroties ar šo realitāti, valdības arvien biežāk izvēlas nepopulārus risinājumus: paaugstina pensionēšanās vecumu, ierobežo priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas un palielina pensiju iemaksas, cenšoties mazināt slogu sociālās aizsardzības un veselības aprūpes sistēmām.
