Kā publikācijas "Telegram" un "VKontakte" palīdz atšķetināt uz Krieviju deportēto Ukrainas bērnu likteņus

Iepriekšējā stāsta sērijā ziņojām par metodēm, ko Krievija izmantoja, lai nolaupītu Ukrainas bērnus. Ar šo metožu palīdzību Krievija no okupētajām Ukrainas teritorijām nolaupīja vairāk nekā 17 tūkstošus bērnu, savukārt no okupētajām teritorijām piespiedu kārtā uz Krieviju deportēja vairāk nekā 900 tūkstošus nepilngadīgo, viņu likumīgo aizbildņu pavadībā.

Kā norāda Fors, vairāk nekā 40 tūkstošiem uz Krieviju piespiedu kārtā deportētajiem bērniem izdevies izsekot, pateicoties ASV finansētam projektam “Conflict Observatory”, kas tika īstenots ciešā sadarbībā ar Eiropas organizācijām. "Projektu vadīja Jēla Universitātes Humanitāro pētījumu laboratorija," atklāj P. Fors.

Viņš norāda, ka pētnieki, izmantojot satelītattēlus, Krievijas datubāzes un aculiecinieku liecības, atklāja apzinātu Krievijas stratēģiju nolaupīto bērnu "pāraudzināšanai", kas ietvēra: nelikumīgu Ukrainas bērnu adopciju, ideoloģisku indoktrināciju, ukraiņu valodas lietošanas aizliegšanu un un bērnu pakļaušanu propagandai. "Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, pētnieki izstrādāja arī sistēmu, lai izsekotu šo bērnu pārvietošanai," norāda Fors.

Tika identificētas 210 vietas, kurās Krievija turēja nolaupītos bērnus

"Ziņojumā, kas tika publicēts tiešsaistē 2025. gada 16. septembrī, Jēla Universitātes Humanitāro pētījumu laboratorija identificēja 210 vietas Krievijā un okupētajās Ukrainas teritorijās, kurās tika izmitināti piespiedu kārtā deportētie ukraiņu bērni," pauž analītiķis. "Pētnieki uzsver, ka lokāciju skaits varētu būt krietni lielāks, tomēr precīzu skaitu ir grūti noteikt, ņemot vērā to, ka brīdī, kad bērni tiek pārvietoti Krievijas teritorijā, viņu izsekošana kļūst ievērojami sarežģītāka."

Analītiķis norāda, ka kopš 2022. gada minētā Jēla Universitātes struktūrvienība centusies izveidot visaptverošu karti ar visām lokācijām un iestādēm, kuras Krievija izmantojusi vai izveidojusi, lai izmitinātu Ukrainas bērnus, kas tikuši nošķirti no savām ģimenēm. Un kā liecina dati, šis Krievijas iestāžu iestāžu tīkls ir tiešām plašs - tas stiepjas no Melnās jūras krastiem Krimā līdz Krievijas Klusā okeāna piekrastei, un tajā ietilpst arī 59 lokācijas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās.

"Plašās izmeklēšanas rezultātā tika noskaidrots, ka Krievija nolaupītos Ukrainas bērnus nogādā astoņu veidu iestādēs: viesnīcās, reliģiskās ēkās, „atpūtas” nometnēs, militārajās skolās, militārajās bāzēs, slimnīcās un klīnikās, skolās un universitātēs, bērnunamos, kā arī sanatorijās," norāda analītiķis.

Viņš uzsver, ka daudzas iestādes, piemēram, skolas, kas identificētas ziņojumā, pastāvēja jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un netiek izmantotas ekluzīvi tikai nolaupīto Ukrainas bērnu izmitināšanai. Vienlaikus Krievija ir uzbūvējusi vai paplašinājusi objektus, kas īpaši paredzēti šim mērķim.

Saskaņā ar "Humanitarian Research Lab" ekspertu aplēsēm šādas iestādes veido aptuveni 23 % no visiem analizētajiem objektiem. "Piemēram, pētnieki konstatējuši, ka Krievijas kontrolētajā Donbasa daļā kopš 2022. gada ir uzbūvēti un vēlāk paplašināti divi kadetu centri, lai tie spētu „uzņemtu vairāk pārvietoto bērnu”.

Iestādes pārvalda gan Valsts, gan privātas kompānijas

Fors norāda, ka nedaudz vairāk kā pusē gadījumu šīs iestādes tieši pārvalda valdība vai valsts iestādes. "Piemēram, Krasnodaras novadā esošo “Viskrievijas bērnu centru “Change” izveidojusi un pārvalda Krievijas Izglītības ministrija. Centrā tie īstenotas vismaz sešas nometņu programmas bērniem no visas Krievijas un Ukrainas okupētajām teritorijām."

""Sņigiri Jauno patriotu centrs" tika atklāts 2023. gada jūlijā netālu no Maskavas, kompleksā, kas atrodas Vladimira Putina administrācijas pārziņā. Oficiāli šis centrs paredzēts, lai "pāraudzinātu" Ukrainas bērnus, taču tajā tiek organizētas arī paramilitāras aktivitātes."

"Arī vairākas privātās kompānijas iesaistītas bērnu "pāraudzināšanas" programmu īstenošanā. Piemēram, kādu bērnu nometni vada Krievijas naftas gigants "Bashneft". Bet kādu citu bērnu “atpūtas” centru Tatarstānas Republikā pārvalda viens no Krievijas vadošajiem kravas automašīnu ražotājiem "KamAZ"," atklāj Fors. Viņš norāda, ka vairāk nekā 130, no ziņojumā uzskaitītajām vietām, tiek īstenotas bērnu "pāraudzināšanas" aktivitātes, kuru mērķis ir atgriezt bērnus uz Krievijas propagandas diktētā ceļa, ieaudzinot viņos "patriotiskās vērtības"

Baltais nams liek neatgriezeniski slēgt piekļuvi Jēla Universitātes programmai

Analītiķis norāda, ka 2025. gada 18. februārī ASV Valsts departaments klusībā pārrāva līgumu ar Jēla Universitātes izmeklēšanas departamentu. Valsts departamenta pārstāve Temija Brūsa šo lēmumu pamatoja ar sekojošiem vārdiem: " nevajadzētu uzskatīt ēkas, infrastruktūru vai esošo status quo par vienīgo iespējamo līdzekli mūsu mērķu sasniegšanai".

"Viņa piebilda, ka "pasaules ietekmīgākās valsts prezidents" [Donalds Tramps] tagad risina šo jautājumu diplomātiskā ceļā. Arī Tramps pēc paziņojuma solīja cieši sadarboties ar abām pusēm, lai nodrošinātu nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanos mājās. Tomēr šajā laikā nekas tā arī netika paveikts," norāda Fors.

"Jāteic, ka par laimi, visi šie dati jau bija kopīgoti — dažkārt pat reāllaikā — ar Ukrainas Drošības dienestu (SBU) un partneriestādēm, tostarp vairākām, kas atrodas Eiropas Savienības valstīs. Turklāt, mēs jau paredzējām, ka kaut kas tāds varētu notikt, ņemot vērā to, ka 2025. gada februārī Donalds Tramps sāka publiski apšaubīt Starptautiskās Krimināltiesas leģimitāti. Līdz ar to dažādas partnerorganizācijas sāka sniegt aizvien lielāku loģistisko atbalstu, kas bija nepieciešams, lai atrastu nolaupītos Ukrainas bērnus un pastiprinātu spiedienu uz Krievijas īstenotajām darbībām šajā jomā."

"Jāpiebilst, ka neskatoties uz to, ka ASV prezidents cenšas izdarīt spiedienu uz Starptautisko Krimināltiesu, viņš nogriezis finansējumu Jēla Universitātes vienībai, kas specalizējas nolaupīto Ukrainas bērnu atrašanā un slēdzis piekļuvi programmai, kā arī neskatoties uz viņa draudzīgajām saiknēm ar Maskavu, Tramps, pakļaujoties kopīgam spiedienam no daudziem saviem ekonomiskajiem un politiskajiem atbalstītājiem, bija spiests paturēt noteiktas savu izlūkdienestu komandas Kijivā, kur tās cieši sadarbojas ar Ukrainas iekšzemes izlūkdienestu tās misijā atrast uz Krieviju deportētos bērnus."

"Šī sadarbība ar Kijivu šajā delikātajā jautājumā faktiski ir guvusi plašu vienprātību Vašingtonā. Vairākas amatpersonas ir aicinājušas arī ASV Tieslietu departamentu, kura pārraudzībā darbojas Federālais izmeklēšanas birojs (FBI), mainīt līdzšinējo kursu un atsākt palīdzības sniegšanu Ukrainas valdībai nolaupīto bērnu meklēšanā, kā arī kriminālizmeklēšanās un atvērtā pirmkoda izlūkošanas jomā."

Jaunā grupa meklē nolaupītos bērnus, pamatojoties uz "pēdām" Krievijas digitālajā telpā

Fors norāda, ka kopš 2026. gada februāra Kijivā klusi darbojas jauna kopīga darba grupa, kuras misijai Vašingtonā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. "Šai darba grupai pievienojušies daži inženieri, kuri iepriekš strādāja iepriekš minētajās Eiropas partneru iniciatīvās. Grupā darbojas arī ASV digitālās izlūkošanas speciālisti, Federālā izmeklēšanas biroja (FBI) kiberdrošības analītiķi, Ukrainas Drošības dienesta (SBU) atvērtā pirmkoda izlūkošanas eksperti, kā arī vairāki inženieri, kas specializējušies Krievijas sociālajos medijos publicētā satura automatizētā analīzē."

"Eiropas partneru struktūrvienības joprojām pastāv, taču to loma tagad ir vairāk konsultatīva nekā operatīva. Šī sadarbības alianse joprojām darbojas plašākā ietvarā, ko koordinē Ukrainas iniciatīva "Bring Kids Back UA" un Ukrainas ģenerālprokurora birojs."

Kādas programmas tiek izmantotas bērnu atrašanai?

"Tehniski raugoties, ASV un Ukrainas komandas izmanto datu saplūdināšanas (data fusion) arhitektūras, kas ir tuvas uzņēmuma "Palantir" videi. Izmantojot kiberdrošības uzņēmuma platformas "Gotham" un "Foundry", tiek centralizēti un pēc tam savstarpēji sasaistīti milzīgi datu apjomi, kas iegūti no Krievijas sociālo mediju platformām, piemēram, "Telegram", "VKontakte" un "MAX". Šīs rīki, kas sākotnēji tika izstrādāti cīņai pret terorismu kā arī militārajai izlūkošanai, ļauj ātri savienot attēlus, digitālos profilus, ģeolokācijas datus un biometrisko informāciju."

"Tādējādi Ukrainas analītiķi var sasaistīt, piemēram, "Telegram" publicētu fotogrāfiju ar "VKontakte" profilu, Krievijas uzņemšanas centru vai Ukrainas administratīvo bāzi. "Palantir" platformas ļauj arī atklāt slēptas saiknes starp dažādiem prokrieviskiem "Telegram" kanāliem, kas izplata līdzīgu saturu par bērniem, kas pārvesti uz Krieviju."

"Viens no galvenajiem izaicinājumiem ir rekonstruēt pilnīgas digitālās trajektorijas no informācijas fragmentiem kas publicēti internetā. Tomēr ar izmantotajām programmām izdodas, pat ar vienkāršu video, kas uzņemts vasaras nometnē, noteikt tās atrašanās vietu, pavadošo personu identitāti, identificēt video redzamo personu izmantotos transportlīdzekļus, un iegūt pat administratīvu informāciju, kas redzama video fonā."

Analītiķis norāda, ka darba grupa seju atpazīšanā izmanto amerikāņu kompāniju "Clearview AI", kuras programmas ļauj automātiski salīdzināt sejas fotogrāfijās, kas ievietotas vietnēs "Telegram" vai "VKontakte", ar sejām jau esošajās datubāzēs.

"Turklāt sejas atpazīšanas rīki tiek apvienoti ar modeļiem, kas spēj analizēt apģērbu, rētas, personiskos priekšmetus, u.c. detaļas, kas redzamas tiešsaistē publicētā satur. Un īpaša uzmanība tiek pievērsta arī vietnē "Telegram" publicēto video fonam, kur dažādi elementi palīdz noteikt konkrētas lokācijas."

"Darba grupa izmanto arī vairākus datu vākšanas rīkus, kas automatizēti iegūst Krievijas platformās publicēto saturu, un savstarpēji integrētas tehnoloģijas, piemēram, "Telegram" API, krievu valodas teksta atpazīšanas (OCR) rīkus, dabiskās valodas apstrādes (NLP) modeļus, attēlu klasifikācijas sistēmas un rīkus līdzīga satura identificēšanai."

"OCR rīki analizē attēlu vizuālo saturu, lai iegūtu tajos redzamo tekstu — personvārdus, ceļa zīmes, administratīvo dokumentu tekstus vai uzrakstus uz ēkām. Bet dabiskās valodas apstrādes (NLP) modeļi, kas specializējas automatizētā valodas analīzē, tiek izmantoti, lai šķirotu publikācijas un ātrāk identificētu saturu, kurā meklējami atslēgvārdi par bērnu pārvietošanu, adopciju vai Maskavas kontrolētajās teritorijās organizētām vasaras nometnēm. Mūsdienās platforma "Telegram" ir viens no galvenajiem datu avotiem, ko izmanto Ukrainas pētnieki," norāda analītiķis.

Fors skaidro, ka kopš kara sākuma prokrieviskās administrācijas Ukrainas okupētajās teritorijās ir plaši dokumentējušas savas darbības tiešsaistē, nejauši izveidojot milzīgu datubāzi, ko var izmantot Ukrainas un Rietumu izlūkdienesti. "Kopš darba grupas reorganizācijas līdz šim brīdim repatriēti vēl 334 Ukrainas bērni, līdz ar to varasiestādēm kopumā izdevies atgūt 1762 ukraiņu bērnus, kas tika sagūstīti Ukrainas neokupētajās teritorijās un piespiedu kārtā deportēti uz Krieviju," rezumē Fors.

Nākamajā stāsta sērijā lasi par bērniem, kurus Ukrainai izdevies repatriēt.