ANO publisko satraucošus datus par Ukrainu – jūnijs kļuvis par traģiskāko mēnesi kopš kara sākuma
Foto: Dmytro Smolienko/UKRINFORM/SIPA
Jūnijs kļuvis par traģiskāko mēnesi kopš kara sākuma.
Pasaulē

ANO publisko satraucošus datus par Ukrainu - jūnijs kļuvis par traģiskāko mēnesi kopš kara sākuma

Samanta Kārkliņa

Jauns.lv

Jūnijs Ukrainā bijis asiņainākais mēnesis civiliedzīvotājiem kopš 2022. gada pavasara, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) apkopotā informācija. Organizācija norāda, ka Krievijas pastiprināto raķešu un dronu uzbrukumu dēļ viena mēneša laikā dzīvību zaudējuši 293 cilvēki, bet vēl gandrīz 2000 guvuši ievainojumus.

ANO publisko satraucošus datus par Ukrainu – jūnij...

ANO Cilvēktiesību monitoringa misija Ukrainā ziņo, ka šā gada jūnijā reģistrēts lielākais civiliedzīvotāju upuru skaits kopš 2022. gada aprīļa – laika, kad Krievijas pilna mēroga iebrukums bija tikai otrajā mēnesī.

Saskaņā ar ANO datiem jūnijā Ukrainā nogalināti vismaz 293 civiliedzīvotāji, bet 1990 ievainoti. Organizācija skaidro, ka upuru skaita pieaugumu galvenokārt izraisījuši arvien intensīvāki tālas darbības raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumi, kas arvien biežāk skar lielās pilsētas un reģionus tālu no frontes līnijas.

Pēdējo mēnešu laikā Krievija ievērojami palielinājusi gaisa uzbrukumu intensitāti, īpaši vēršoties pret Ukrainas galvaspilsētu Kijivu. Eksperti uzskata, ka to veicinājis Ukrainas pretgaisa aizsardzības līdzekļu trūkums, kas apgrūtina iespējas efektīvi atvairīt masveida uzbrukumus.

Kopumā šā gada pirmajos sešos mēnešos ANO apstiprinājusi 1396 civiliedzīvotāju bojāeju Ukrainā. Tas ir par 37% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn un vairāk nekā divreiz pārsniedz 2024. gada pirmā pusgada rādītājus.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī ANO dokumentējusi vismaz 16 431 civiliedzīvotāja nāvi, tostarp 803 bērnu bojāeju.

Vienlaikus ANO uzsver, ka patiesais upuru skaits, visticamāk, ir krietni lielāks. Organizācija skaidro, ka tai joprojām nav iespēju pilnvērtīgi pārbaudīt informāciju no vairākām teritorijām, kur kara sākumā norisinājās īpaši smagas kaujas un kuras pašlaik atrodas Krievijas kontrolē. Tas attiecas arī uz tādām pilsētām kā Mariupole un Lisičanska, kur bojāgājušo skaits, pēc dažādām aplēsēm, varētu sasniegt vairākus tūkstošus.

Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina aicināt ASV un Eiropas sabiedrotos stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzību un nodrošināt papildu munīciju, lai pasargātu valsts pilsētas no arvien biežākajiem Krievijas uzbrukumiem.

ANO ziņojumā norādīts, ka pieaug arī civiliedzīvotāju upuru skaits Krievijā. Saskaņā ar Krievijas amatpersonu sniegto informāciju šā gada pirmajā pusē valstī gājuši bojā 250 civiliedzīvotāji, kas ir par 121% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.