"LinkedIn" kā spiegošanas rīks? Izlūkdienesti brīdina par Ķīnas metodēm
Viena no pasaules ietekmīgākajām izlūkošanas aliansēm "Five Eyes" izplatījusi brīdinājumu, atklājot, kā Ķīnas militārais izlūkdienests izmanto populāro darba meklēšanas vietni "LinkedIn", lai izvilinātu no iedzīvotājiem sensitīvu informāciju.
Ziņojumā “Safeguarding Our Secrets” teikts, ka Ķīna aizvien biežāk militārās izlūkošanas nolūkos izmanto tādas darba meklēšanas platformas kā “LinkedIn”, “Indeed” un “Upwork”. Tajās tiek īstenotas vairāku posmu vervēšanas kampaņas, lai identificētu un uzrunātu potenciālos informācijas avotus.
Sākotnēji šajās vietnēs tiek publicēti darba sludinājumi, kas vērsti uz cilvēkiem ar pieredzi ārpolitikas vai aizsardzības jomā. Taču, saņemot potenciālo darba ņēmēju CV, Ķīnas militārais izlūkdienests tos izvērtē pēc tā, cik lielā mērā darba meklētājs varētu piekļūt sensitīvai informācijai. Bet tam seko "darba intervija", kurā Ķīnas militārpesonu identitāte, saprotams, netiek atklāta.
Nākamajā posmā kandidātam tiek uzdots sagatavot analītisku ziņojumu par kādu no izvēlētajām tēmām, piemēram, Ķīnas divpusējām attiecībām, situāciju Indijas un Klusā okeāna reģionā vai starptautisko tirdzniecību. Bet pēc tam "darba devējs" norāda, ka klients sagaida no kandidāta konfidenciālāku informāciju, un iesaka turpināt saziņu, izmantojot šifrētu ziņojumapmaiņu.
Sākotnēji darba piedāvājums var šķist vilinošs - par vienu ziņojumu darbiniekam tiek piedāvāti kā minimums 460-920 eiro, kas visbiežāk tiek apmaksāti, izmantojot vietni "PayPal" vai kriptovalūtu. Tomēr, kā norāda "Five Eyes", šie "darba devēju" pasūtītie dati var radīt apdraudējumu valstīm vai amatpersonām. "Ārvalstu dalībnieks var nodarīt ļaunumu pat ar niecīgu informācijas vienību, kad tā tiek apvienota ar citiem ziņojumiem," brīdina Kanādas Drošības izlūkošanas dienests (CSIS).
Turklāt jau tikuši reģistrēti gadījumi, kad "upuri", jeb darba ņēmēji, pēc šādu ziņojumu nosūtīšanas ir zaudējuši savu pamatdarbu, vai pat pret viņiem tikusi ierosināta kriminālvajāšana.
Jāpiebilst, ka Ķīnas militārdienestu mērķi nav tikai cilvēki ar pieredzi militārajā jomā, un tādi, kuriem ir pielaide valsts noslēpumiem - tie ir arī akadēmiķi, rakstnieki, žurnālisti un citu profesiju pārstāvji.
Kā norādīts ziņojumā, Ķīnu interesējošās jomas, par kurām tiek vākti dati, ir politika, ekonomika un militārā sfēra. Bet iegūto informāciju Pekina cenšas gūt stratēģiskas un taktiskas priekšrocības pār saviem pretiniekiem.
Singapūras doktoranta Diksona Jeo piemērs
Konkrēts šādas vervēšanas piemērs ir Diksona Jeo gadījums — viņš, izmantojot viltus konsultāciju uzņēmumu, caur “LinkedIn” piesaistīja vairāk nekā 400 cilvēku sensitīvas informācijas iegūšanai. Diksons ir Singapūras pilsonis, kurš savas doktorantūras laikā pētīja Ķīnas ārpolitiku un starptautiskās attiecības. 2015. gadā, viesojoties Pekinā un prezentējot savu darbu Ķīnas akadēmiskajā vidē, viņu uzrunāja personas, kas, saskaņā ar ASV ziņojumiem, izrādījās saistītas ar Ķīnas izlūkdienestu.
Diksonam tika piedāvāts sagatavot politiskos ziņojumus un vākt informāciju Ķīnas interesēs. Un, lai gan viņš apzinājās šo personu saistību ar Ķīnas izlūkošanas struktūrām, viņš ar tiem uzsāka sadarbību — sākotnēji iegūstot informāciju par Dienvidaustrumāzijas valstīm, bet vēlāk pievēršoties ASV valdības darbam.
Diksons kā savu galveno informācijas iegūšanas platformu izmantoja vietni "LinkedIn". Tajā viņš identificēja un uzrunāja potenciālos informācijas avotus, kas strādāja ASV valdībā, militārajā jomā un aizsardzības sektorā. Jāpiebilst, ka "LinkedIn" šādām darbībām izrādījās īpaši piemērota vide, jo daudzi bijušie un esošie valdības, militārie darbinieki un aizsardzības nozares speciālisti platformā publiski norāda savu profesionālo pieredzi, amatus un darba vēsturi.
Jeo šo informāciju izmantoja, lai identificētu personas ar potenciāli vērtīgām zināšanām, tostarp cilvēkus, kuri bija iesaistīti aizsardzības projektos un darbā ar ASV valdības jautājumiem. Viņš arī izmantoja "LinkedIn" algoritmu, kas pēc konkrētu profilu apskates ieteica jaunus, ar līdzīgām pazīmēm.
Viens no Jeo izmantotajiem paņēmieniem bija savas fiktīvās konsultāciju kompānijas vārdā piedāvāt cilvēkiem sagatavot apmaksātus analītiskus ziņojumus. Daži uzrunātie bija nonākuši finansiālās grūtībās, kas padarīja viņus par īpaši piemērotiem mērķiem. Kā liecina tiesas dokumenti, Diksona pārstāvji viņam bija ieteikuši pievērst pastiprinātu uzmanību tieši šādām cilvēku ievainojamībām.
Diksona izmantotā pieeja ļāva viņam sākotnēji izveidot šķietami nekaitīgu profesionālu sadarbību, kas vēlāk tika izmantota plašākai informācijas iegūšanai. Vīrietis tika pieķerts 2019. gadā, kad viņš ieradās ASV, lai censtos iegūt klasificētu informāciju no kāda ASV armijas virsnieka. Viņu neilgi pēc nolaišanās lidostā apturēja ASV tiesībsargi. 2020. gadā Diksons ASV tiesā atzina savu vainu par darbošanos ārvalstu interesēs un viņam tika piemērots 14 mēnešu cietumsods.
Diksona Jeo gaījums izgaismo to, ka profesionālie tīkli, piemēram, "LinkedIn", var kļūt par vērtīgu resursu ārvalstu izlūkdienestiem, jo tajos lietotāji bieži vien brīvprātīgi publicē detalizētu informāciju par savu profesionālo pieredzi, amatiem un darbības jomām, tādējādi ļaujot identificēt personas ar potenciāli noderīgām zināšanām. Turklāt Diksona Jeo gadījums nav vienīgais. Piemēram, Vācijas izlūkdienests BfV 2017. gadā paziņoja, ka Ķīnas aģenti bija izmantojuši "LinkedIn" platformu, lai uzrunātu vismaz 10 000 Vācijas iedzīvotāju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas ""LinkedIn" kā spiegošanas rīks? Izlūkdienesti brīdina par Ķīnas metodēm" atbild Izdevniecība Rīgas Viļņi.
