
ASV uzsāk jaunu kampaņu, lai likvidētu Starptautisko Krimināltiesu

ASV administrācija uzsākusi jaunu kampaņu, lai likvidētu Starptautisko Krimināltiesu. Kā pamatojumu ASV Valsts sekretārs Marko Rubio norādījis "draudus ASV suverenitātei".
Pirmdien medija "Wall Street Journal" publicētā slejā Rubio brīdināja, ka ASV robežsargi un ievēlētie līderi varētu "tik aizvilkti Starptautiskas Krimināltiesas priekšā, kur viņus tiesātu tiesneši no dažādām pasaules valstīm".
"Ja mēs neko nedarīsim, viņi visi nonāks ārvalstu tiesnešu varā, kas atrodas tūkstošiem kilometru attālumā, un pastāvīgi riskēs tikt saukti pie kriminālatbildības vai pat tiks ieslodzīti par tā dēvētiem "noziegumiem" – proti, savas valsts aizstāvēšanu," video, kas publicēts mikroblogošanas vietnē "X" pada Rubio.
The International Criminal Court seeks to become the unaccountable arbiter of a new global law — empowered to prosecute and arrest our citizens at will and existentially threaten American sovereignty.
— Secretary Marco Rubio (@SecRubio) July 13, 2026
We will teach the ICC the full meaning of American resolve. pic.twitter.com/2egHK1jA98
Saskaņā ar medija CNN sniegto informāciju, Valsts departamenta grasās "likvidēt" Starptautisko Krimināltiesu, pastiprinot spiedienu uz citām valstīm, mudinot tās neatzīt tiesu. “Valstis, kurām ASV sniedz palīdzību, bet kuras vienlaikus atteiksies noraidīt Starptautiskās Krimināltiesas nepamatotās pretenzijas uz jurisdikciju, visticamāk, nonāks ASV uzmanības lokā," medijam norādīja kāda amatpersona, piebilstot, ka iespējamie sodi varētu ietvert sankcijas, ceļošanas aizliegumus un vīzu atcelšanu.
Nevalstiskās cilvēktiesību organizācijas "Human Rights Watch" bijušais izpilddirektors Kenets Rots ASV Valsts sekretāra izteikumus raksturojis kā tribunāla pilnvaru nepareizu raksturojumu: “Rubio savus centienus panākt nesodāmību par amerikāņu kara noziegumiem ietērpj nacionālās suverenitātes aizsegā, kas ignorē citu valstu suverēnās tiesības vērsties pie Starptautiskās Krimināltiesas par noziegumiem, kas izdarīti to teritorijā".
Jāuzsver, ka Starptautiskā Krimināltiesa, kuras galvenā mītne atrodas Hāgā, var izmeklēt tikai noziegumus, kas pastrādāti valstīs, kuras ir Romas statūtu dalībvalstis. Romas statūti ir 2002. gadā noslēgts līgums, ar kuru tika izveidota tiesa. ASV šo līgumu nav ratificējušas, līdz ar to tiesa nepretendē uz jurisdikciju pār noziegumiem, kas izdarīti ASV teritorijā.
"Tramps vēlas, lai viņam būtu iespēja veikt kara noziegumus to valstu teritorijā, kuras ir pieņēmušas tiesas jurisdikciju - par to ir runa," uzsvēra Rots.
Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi Putina un Netanjahu aresta orderi
Starp pazīstamākajiem politiķiem, pret kuriem Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi aresta orderus, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Starptautiskā Krimināltiesa aresta orderi Vladimiram Putinam izdeva 2023. gada 17. martā par noziegumiem pret cilvēci. 2022. gada 27. oktobrī Ukrainas cilvēktiesību aizstāvji kopā ar vairākām humānās palīdzības aģentūrām iesniedza Krimināltiesai plašu apjomu ar pierādījumiem par genocīdu, ko pastrādājusi Krievijas “bērnu tiesību pilnvarotā pārstāve” Marija Ļvova Belova un viņas komandas, kuras aktīvi pārvietoja ukraiņu bērnus nelikumīgai adopcijai krievu ģimenēs vai integrēšanai speciālās nometnēs.
Izraēlas premjera aresta, kā arī bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma "Hamas" locekļu aresta orderis tika izdots 2024. gada 21. novembrī. SKT norādīja, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka Netanjahu un Galants varētu būt izmantojuši badu kā kara metodi, ierobežojot humānās palīdzības piegādi un liedzot Gazas civiliedzīvotājiem piekļuvi pārtikai, ūdenim, medikamentiem, degvielai un elektrībai, kā arī varētu būt atbildīgi par slepkavībām, vajāšanu, citām necilvēcīgām darbībām un apzinātiem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
Jāuzsver, ka aresta orderis nav notiesājošs spriedums, bet apliecina, ka Starptautiskās Krimināltiesas ieskatā ir pietiekams juridiskais pamats personas aizturēšanai un kriminālprocesa turpināšanai. Starptautiskās Krimināltiesas izdots aresta orderis nozīmē, ka Romas statūtu dalībvalstīm principā ir pienākums šīs personas aizturēt un nodot tiesai, ja tās nonāk šo valstu jurisdikcijā. Savukārt valstīm, kas nav Romas statūtu dalībvalstis, piemēram, ASV, Izraēlai, Krievijai un Ķīnai, šāda līgumiska pienākuma nav.
"Rubio uzbrukums apdraud piekļuvi tiesiskumam visā pasaulē!"
Nav skaidrs, kā tieši Rubio jaunākais solījums "likvidēt" SKT varētu ietekmēt tiesas darbību turpmāk. Kā pirmdien norādīja ASV bāzēta bezpeļņas cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvības organizācijas "Dawn" direktors Rēds Džarārs, "Rubio uzbrukums ne tikai uzsver ASV liekulību, bet arī apdraud piekļuvi tiesiskumam visā pasaulē, no Ukrainas līdz Sudānai, un varētu tikt uzskatīts par tiesiskuma kavēšanu, kas pats par sevi ir noziegums saskaņā ar Romas statūtiem".
Tikmēr kāda bijusī augsta ranga ASV amatpersona laikrakstam "The Guardian" norādīja, ka Trampa administrācija varētu noteikt sankcijas pret visu Starptautisko Krimināltiesu. "Tas rada iespaidu, ka šī ir preventīva kampaņa pret jebkādu SKT rīcību, ko tā nākotnē varētu apsvērt attiecībā uz Venecuēlu vai citām valstīm," sacīja amatpersona, piebilstot, ka šādu sankciju gadījumā amerikāņiem būtu aizliegts sadarboties ar tiesu, bet ASV pilsoņiem, uzņēmumiem un bankām par sadarbību ar SKT varētu draudēt finansiālas sankcijas vai pat cietumsods.













