Ukrainai 16 “Rafale” un tiesības ražot franču raķetes: Parīzē panāktas jaunas vienošanās par pretgaisa aizsardzību

Par vienošanos pirmdien paziņoja Parīzē notikušajā Ukrainas sabiedroto sanāksmē. Integrētajā pretballistiskās aizsardzības koalīcijā kopā ar Ukrainu iesaistījušās Dānija, Francija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Norvēģija, Spānija, Zviedrija un Lielbritānija.

Jau vēstīts, ka koalīcijas mērķis ir izveidot vienotu Eiropas aizsardzības sistēmu pret ballistiskajām raķetēm. Tā neaizstās jau izmantotās sistēmas, piemēram, ASV ražoto “Patriot”, bet papildinās tās ar Eiropā ražotu un, pēc ieceres, lētāku risinājumu.

“Mūsu darbs pie kopīgās sistēmas "Freyja" nav paredzēts, lai aizstātu esošās sistēmas. Tas ir veids, kā papildināt mūsu aizsardzību, izveidot spēcīgu vairogu pār visu Eiropu un izdarīt to ātrāk un par zemākām izmaksām,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc Zelenska teiktā, sistēmu varētu padarīt izmantojamu 12 mēnešu laikā. Tās izveidē paredzēts apvienot dažādu Eiropas aizsardzības uzņēmumu tehnoloģijas — Ukrainas puse nodrošinātu pārtvērējraķeti, bet partneri palīdzētu ar radariem, mērķu noteikšanu, datu pārraidi un vadības sistēmām.

Projekta pamatā ir Ukrainas uzņēmuma “Fire Point” izstrādātā pārtvērējraķete FP-7X. Uzņēmums jau noslēdzis sadarbības memorandu ar Vācijas uzņēmumu “Hensoldt”, kas projektam paredzējis nodrošināt jaudīgo radaru TRML-4D. Tomēr sistēmai joprojām nepieciešami arī vairāki citi elementi, tostarp sakaru risinājumi un centralizēta vadības infrastruktūra.

Vienlaikus Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja par būtisku divpusējās militārās sadarbības paplašināšanu. Ukraina ir pasūtījusi jaunākās paaudzes Francijas un Itālijas pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP/T, kā arī 16 Francijā ražotus iznīcinātājus “Rafale”. Plānots, ka lidmašīnas Ukrainas debesīs varētu sākt izmantot 2028. vai 2029. gadā.

Francija pirmo reizi arī piekritusi izsniegt Ukrainai licences franču ieroču ražošanai. Runa ir par SAMP/T sistēmām paredzētajām “Aster” pārtvērējraķetēm, vadāmajām aviācijas bumbām “AASM Hammer” un tālas darbības spārnotajām raķetēm “SCALP”. Ukrainai paredzēts nodot arī papildu radarus.

Zelenskis vienlaikus aicināja partnerus steidzami nodrošināt Ukrainai 300 “Patriot” pārtvērējraķešu gaidāmajai ziemai. Pēc viņa aplēsēm, valstij vajadzīgas aptuveni 100 šādas raķetes mēnesī, lai pasargātu pilsētas un enerģētikas infrastruktūru laikā, kad Krievija tradicionāli pastiprina gaisa uzbrukumus.

Vienošanās par “Freyja” neatrisina Ukrainas tuvākā laika problēmas, jo jaunās sistēmas izveide, izmēģināšana un ražošana prasīs laiku. Tādēļ “Patriot” un SAMP/T pārtvērējraķešu piegādes joprojām ir Kijivas neatliekamākā vajadzība.

ASV jau politiskā līmenī piekritušas Ukrainai piešķirt licenci “Patriot” pārtvērējraķešu ražošanai, tomēr vēl jāvienojas par tehniskajiem un rūpnieciskajiem nosacījumiem. Eksperti brīdina, ka ražošanas sākšana varētu prasīt vairāk nekā gadu, tāpēc šis lēmums būtiski nepalīdzēs Ukrainai pārdzīvot gaidāmo ziemu.

Kamēr Eiropas valstis vienojās par kopīgu aizsardzību, Krievijas diktators Vladimirs Putins piedraudēja ar pastiprinātiem triecieniem, atbildot uz Ukrainas uzbrukumiem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, termināļiem un citiem militārajai loģistikai nozīmīgiem objektiem. “Lai kur viņi mēģinātu uzbrukt Krievijas teritorijai, mēs atbildēsim tāpat, taču mūsu triecieni būs vairākas reizes spēcīgāki,” paziņoja Putins.

Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas objektiem un piegādes ceļiem pēdējā laikā izraisījuši degvielas trūkumu vairākos reģionos. Putins atzinis, ka problēmas pastāv, tomēr apgalvojis, ka situācija pakāpeniski uzlabosies.

Kijiva tikmēr turpina izmantot pašas izstrādātos tālas darbības dronus un raķetes, uzbrūkot mērķiem dziļi Krievijas teritorijā. Rietumu amatpersonas un militārie analītiķi norāda, ka Ukrainas triecieni pa piegādes ceļiem aiz frontes ir palēninājuši Krievijas armijas virzību un padarījuši tās operācijas dārgākas.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs koalīcijas dalībniekus nodēvējis par “kara kurinātājiem” un apgalvojis, ka Eiropas valstis maldīgi cerot panākt Krievijas stratēģisku sakāvi.