Aizbēg no Rietumiem uz "brīnišķo" Krieviju: kā rodas šādi "veiksmes stāsti"?

Jūnijā "Telegram" kanālos sāka izplatīties fotogrāfija ar jauno "Rossotrudņičestvo" vadītāju Igoru Čaiku. Viņš smaidīja pie gara galda, uz kura salikti dažādu valstu karodziņi. Pie galda sēdēja cilvēki, kuri pārcēlušies uz Krieviju no tā dēvētajām nedraudzīgajām valstīm. Starp viņiem bija arī cilvēki ar saikni ar Latviju. Publikācijās viņi tika pieteikti kā tie, kuri pametuši Rietumus un izvēlējušies Krieviju, tradicionālās vērtības un "normālu dzīvi". Uz galda - karodziņi, fonā - valsts institūcijas logo, zem attēliem - vecais stāsts par Rietumiem, kas savējos pazemo, un Krieviju, kas tos pieņem.

Pasākums bija Čaikas pirmā publiskā uzstāšanās jaunajā amatā. Vēstījums bija vienkāršs: kamēr Eiropa Krieviju izolē, cilvēki no Eiropas it kā dodas pretējā virzienā.

Taču vairāki Čaikas viesi informatīvajā telpā nebija jaunpienācēji. Viņu pārcelšanās, ģimenes dzīve, dokumentu kārtošana un attiecības ar Krievijas amatpersonām "Telegram" kanālos bija aprakstītas jau iepriekš. Tikšanās "Rossotrudņičestvo" zālē bija nevis sākums, bet nākamā epizode sen iesāktā stāstā.

LETA analizēja 1135 "Telegram" ierakstus, kas publicēti no 2020. gada novembra līdz šā gada 15. jūnijam un kuros vienlaikus izmantoti vārdi "переселенцы" un "Латвия". No tiem tika atlasīti 152 unikāli ieraksti par nosauktiem vai pietiekami skaidri identificējamiem cilvēkiem.

Datu kopā izdevās identificēt 39 personas un ģimenes. Vismaz 33 gadījumos bija tieša saikne ar pārcelšanos no Latvijas uz Krieviju. Viens cilvēks bija pārcēlies uz Baltkrieviju. Vairākos citos gadījumos cilvēki tika dēvēti par iebraucējiem no Latvijas, lai gan uz Krieviju bija devušies pēc daudziem Lielbritānijā, Zviedrijā vai Vācijā pavadītiem gadiem.

Šie dati neļauj spriest par pārcelšanās apjomu. Toties tie labi parāda, kā atsevišķa cilvēka biogrāfija tiek pārveidota par argumentu pret Latviju un par labu Krievijai.

13 cilvēki un ķirzaka

Viena no Čaikas viešņām bija Tatjana Černocka. Viņas ģimenes pārcelšanās "Telegram" kanālos apspriesta kopš 2025. gada pavasara.

Uz Pleskavas apgabalu devās paplašināta ģimene - 13 cilvēki. Publikācijās gandrīz vienmēr tika piebilsts, ka līdzi paņemti arī seši kaķi, suns un ķirzaka.

Šis uzskaitījums kļuva par stāsta firmas zīmi. Skaitļi un dzīvnieki padarīja ģimeni viegli atpazīstamu, bet pārcelšanos - piemērotu sociālajiem medijiem. Tā vairs nebija ziņa par migrāciju, bet stāsts ar varoņiem un rekvizītiem.

Par aizbraukšanas iemesliem tika minēts jaunākā dēla piedzīvotais mobings, krievu skolu slēgšana un attieksme pret krievvalodīgajiem Latvijā. Publikācijās šie apgalvojumi tika atkārtoti bez pārbaudes vai Latvijas institūciju skaidrojuma.

Pēc dažiem mēnešiem sekoja ziņa par Krievijas pasu saņemšanu. Vēlāk tika rādīts ģimenes iegādātais īpašums un plāni atvērt autoservisu un bērnu izklaides vietu.

Tad stāsts ieguva citu toni. Ģimenes tēvs noslēdza līgumu ar Krievijas Aizsardzības ministriju, bet dēls sāka dienestu armijā. Pārcelšanās, kas sākotnēji tika skaidrota ar bērna drošību, kļuva arī par apliecinājumu lojalitātei Krievijai. Kad ģimenē piedzima mazdēls, par to tika ziņots tajos pašos kanālos. Savukārt jūnijā Tatjana Černocka jau sēdēja pie viena galda ar "Rossotrudņičestvo" vadītāju.

LETA datu kopā Černocku ģimenes stāsts parādās vismaz 11 ierakstos 8 kanālos. Katrs jauns notikums - pase, īpašums, dienests armijā, bērna piedzimšana - ļauj atkal publicēt sākotnējo vēstījumu: ģimene pameta Latviju un Krievijā atrada īstās mājas.

Aizbrauca paši, bet vienlaikus tika padzīti

"Telegram" ierakstos tiek izmantoti divi skaidrojumi, kas savā starpā īpaši labi nesaskan.

Daļā publikāciju cilvēki ir Latvijas upuri. Viņi tiek "izspiesti", "izmesti", "deportēti" vai spiesti "bēgt no rusofobijas". Citās tie paši cilvēki tiek slavēti par apzinātu izvēli. Viņi esot "balsojuši ar kājām", "atgriezušies dzimtenē" vai izdarījuši "krievu izvēli". Abi skaidrojumi tiek lietoti paralēli. Cilvēks vienlaikus var būt gan bezspēcīgs upuris, gan varonis, kurš atteicies samierināties ar dzīvi Latvijā.

74 gadus vecā Grigorija gadījumā priekšplānā izvirzīta izraidīšana un latviešu valodas prasības. Kanāli vēstīja, ka viņš zaudējis uzturēšanās tiesības, jo nav zinājis valodu. Vēlāk tika publicēta ziņa par Krievijas pases saņemšanu.

Ludmilas un Pētera Mežiņu stāstā centrā bija atteikšanās aizpildīt Latvijas iestāžu anketu un paust attieksmi pret Krievijas iebrukumu Ukrainā un padomju pieminekļu nojaukšanu. Pēc pārcelšanās tika demonstrēta viesnīca, dzīvoklis, remonts un cilvēki, kuri pārim palīdzējuši.

Sergejs Vasiļjevs tika pasniegts kā cilvēks, kuru Latvija un Somija vajājušas prokrieviskas darbības un palīdzības Donbasam dēļ. Kad Krievija viņam sākotnēji atteica patvērumu, par lietu sāka rakstīt pārcelšanās aktīvisti un prokremliskie kanāli. Pēc lēmuma maiņas tas tika pasniegts kā sabiedrības panākums un pierādījums, ka Krievija tomēr "savējos nepamet".

Arī Krievijas birokrātija šajos stāstos var parādīties kā problēma. Taču parasti tikai līdz brīdim, kad tajā iesaistās pazīstams aktīvists, gubernators vai televīzijas raidījums.

Drošības dienestu sen aprakstītais rāmis

Tas, ko "Telegram" kanāli pasniedz kā privātus aizbraukšanas stāstus, labi iegulst Krievijas "tautiešu politikas" rāmī, par kuru Latvijas drošības dienesti brīdinājuši jau gadiem.

Valsts drošības dienests (VDD) 2020. gada publiskajā pārskatā skaidroja, ka Krievijas izpratnē "tautieši" nav tikai ārvalstīs dzīvojoši Krievijas pilsoņi vai etniskie krievi. Šajā kategorijā var tikt iekļautas arī personas vai organizācijas, kas savā mītnes valstī piedalās Krievijas "tautiešu" politikas mērķu sasniegšanā, izplata Krievijas interesēm atbilstošus vēstījumus vai citādi atbalsta Krievijas interešu īstenošanu.

Tajā pašā pārskatā VDD "Rossotrudņičestvo" raksturoja kā 2008. gadā dibinātu Krievijas federālu aģentūru, kuras uzdevums ir organizēt, finansēt un pārraudzīt Krievijas "tautiešu" aktivitātes ārvalstīs. Citiem vārdiem, tā nav vienkārši kultūras aģentūra ar koncertiem, bērnu zīmējumu konkursiem un Puškina citātiem pie sienas.

VDD 2021. gada pārskatā minēti galvenie Krievijas valdības plāna virzieni darbam ar tautiešiem ārvalstīs: diasporas konsolidēšana, "tautiešu" tiesību aizsardzība, jauniešu organizāciju atbalsts, krievu valodas un "etnokulturālās identitātes" aizsardzība. Dienests arī norādīja, ka Krievijā bāzētās institūcijas starptautiskā līmenī turpināja izplatīt melus par Latvijas politiku, kas it kā vērsta uz krievvalodīgo tiesību ierobežošanu un krievu kultūras un valodas "iznīcināšanu".

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) 2021. gada pārskatā Krievijas ietekmes pasākumi aprakstīti kā dažādu institūciju kopdarbība, kurā specdienestiem bieži ir vadošā loma. SAB vērtējumā Krievijas prezidenta administrācija ir viena no centrālajām struktūrām, kas organizē ietekmes aktivitātes pret Rietumiem, tostarp propagandas un diskreditācijas kampaņas, "krievu pasaules" popularizēšanu, prokrievisku organizāciju tīkla uzturēšanu un tautiešu politikas aktivitāšu koordinēšanu.

VDD 2024. gada pārskatā jau tieši minēts arī pārcelšanās virziens. Dienests norādīja, ka "Rossotrudņičestvo" īstenoja pasākumus, lai veicinātu ārvalstīs dzīvojošo "tautiešu" pārcelšanos uz Krieviju, tostarp kopā ar TASS izveidoja digitālo pakalpojumu "Dzimtene" jeb "Rodina". VDD arī pievērsa uzmanību tam, ka pie Krievijas pilsonības iegūšanas soļiem šajā platformā bija minēta reģistrēšanās vietējā kara komisariātā.

VDD 2025. gada pārskatā "tautiešu" tiesību aizstāvība Latvijā un citās Eiropas valstīs nosaukta par Krievijas valdības koordinētu ietekmes pasākumu. Dienests norādīja, ka Krievija par krievvalodīgo "tiesību pārkāpumiem" pasniedz arī pasākumus, kas patiesībā vērsti uz Krievijas ietekmes mazināšanu.

Šajā rāmī "Telegram" pārcelšanās stāsti iegūst citu nozīmi. No cilvēku personiskām biogrāfijām tie kļūst par rīkiem, kas piegādā sejas, vārdus un bērnu fotogrāfijas jau gatavam politiskam apgalvojumam: Latvija it kā apspiež "tautiešus", bet Krievija tos aizstāv.

Drošības dienestu aprakstītā tautiešu politika dod rāmi, "Telegram" dod varoņus, "Путь домой" iedod instrukciju, "Rossotrudņičestvo" uzliek valsts zīmogu.

No pārcelšanās veidlapas līdz bruņotai aizstāvēšanai

Šogad šiem stāstiem pievienojās arī daudz drūmāks valsts politikas fons.

Maijā Krievija pieņēma likumu, kas ļauj prezidentam lemt par bruņoto spēku izmantošanu ārpus valsts teritorijas Krievijas pilsoņu aizsardzībai. Formāli tas attiecas uz Krievijas pilsoņiem, kuri ārvalstīs ir aizturēti, apcietināti vai vajāti ārvalstu vai noteiktu starptautisku tiesu lēmumu izpildē.

Tas nav likums par ikvienu krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju. Tas arī nav tieši rakstīts Baltijai. Tā praktiskais mērķis, visticamāk, ir cits - aizsargāt Krievijas pilsoņus konkrētos kriminālprocesos, sankciju un starptautisku tiesvedību kontekstā. Taču propagandas valodā šādas juridiskas nianses ātri pazūd. Tajā vienā rindā nostājas Krievijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi, brīvprātīgi migranti, izraidītas personas un cilvēki, kuri sevi uzskata par piederīgiem "krievu pasaulei". Visi kļūst par "tautiešiem", kurus Rietumi pazemo un Krievijai pienākas aizstāvēt.

Tieši tādēļ jaunais likums ar pārcelšanās stāstiem saskan tik ērti. "Telegram" kanāli jau gadiem būvē pirmo daļu: Latvija krievus apspiež, atņem viņiem valodu, dokumentus un mājas, bet beigās vēl izmet no valsts. "Путь домой" piedāvā otro daļu - kur pārcelties, kādu veidlapu aizpildīt un kam piezvanīt. Tagad Krievijas likumos ir nostiprināta arī trešā: noteiktos gadījumos savus pilsoņus ārvalstīs var aizstāvēt arī ar bruņotajiem spēkiem.

Juridiski tā nav viena un tā pati cilvēku grupa. Taču politiski tā ir viena un tā pati konstrukcija.

Vispirms tiek saražots "apspiestais tautietis". Tad Krievija piesakās par viņa vienīgo aizstāvi. Un, ja līdz šim glābēja rokās bija Krievijas pase, dzīvokļa atslēgas un pārcelšanās anketa, tagad likums pieļauj, ka noteiktos apstākļos tajās var būt arī ierocis.

Baltijas valstīm šis formulējums nav nevainīgs teorētisks papildinājums. Tieši tās Krievijas komunikācijā regulāri tiek rādītas kā vieta, kur "krievus vajā", "izspiež" un "deportē". Likums nav rakstīts Latvijai, taču Latvija jau ir rūpīgi sagatavota lomai, kurā to var izmantot vismaz draudu un iebiedēšanas retorikā.

Kanāls biedēšanai un dokumentiem

Lielākā daļa analizēto ierakstu nāk no "Путь домой" kanāla un ar to saistītajām grupām "Telegram".

Tur līdzās publikācijām par "rusofobiju" atrodama detalizēta praktiskā informācija: kā pieteikties Krievijas valsts pārcelšanās programmai, iegūt pārcelšanās apliecību, noformēt uzturēšanās atļauju, pilsonību un pensiju, kā pārvest mantas vai automašīnu.

Cilvēkiem no Latvijas izveidots atsevišķs informācijas apkopojums. Tajā ir robežsardzes kontakti, dokumentu veidlapas, tulkošanas un apostilles prasības, informācija par Latvijas pensiju, nepilsoņa statusu, vīzām, izraidīšanu un reģionālajām "Telegram" grupām.

Tas ir būtisks šīs sistēmas elements. Kanāls ne tikai stāsta, kādēļ no Latvijas būtu jāaizbrauc. Tas palīdz to izdarīt.

Praktiska informācija par dokumentiem un robežu padara kanālu noderīgu arī cilvēkiem, kuri neinteresējas par ideoloģiju. Taču līdzās veidlapai viņi saņem arī skaidrojumu, ka Latvija krievvalodīgos pazemo, bet Krievija viņus gaida. Tādējādi pārcelšanās tiek pasniegta nevis kā sarežģīts individuāls lēmums, bet kā loģiska izeja no jau iepriekš definētas problēmas.

No pārbraucējas par pārcelšanās reklāmas seju

Viena no visbiežāk pieminētajām personām datu kopā ir Viktorija Romanova.

Viņas ģimenes aizbraukšana tika skaidrota ar vēlmi nodrošināt bērniem izglītību krievu valodā un dzīvi krievu kultūrvidē. Pēc pārcelšanās Romanova kļuva par "Путь домой" kopienas aktīvisti un administratori.

Viņa piedalās intervijās un braucienos pa Krievijas reģioniem, kuros potenciālajiem pārbraucējiem tiek rādītas darba, mājokļu un izglītības iespējas. Šogad šādi tika reklamēts Kurgānas apgabals, iepriekš - Jekaterinburga un citi reģioni.

Romanovas gadījums parāda, kā kustība uztur pati sevi. Vispirms cilvēks izmanto tās palīdzību. Pēc tam viņa dzīve tiek pasniegta kā veiksmīgs piemērs. Visbeidzot, viņš pats sāk uzrunāt nākamos pārbraucējus.

Pleskava sola palīdzēt personiski

Īpaša vieta "Telegram" publikācijās ir Pleskavas apgabalam. Tas atrodas netālu no Latvijas, un reģiona amatpersonas regulāri piedalās pārcelšanās stāstu veidošanā.

Pleskavas gubernatora Mihaila Vedernikova kanālā tiek publicētas ziņas par ģimenēm, kuras saņēmušas pases, atradušas darbu vai mājokli un iekārtojušas bērnus skolā. Cilvēki fotografējas ar gubernatoru, pateicas reģionam un stāsta par jauno dzīvi. Pārcelšanās iegūst oficiālu apliecinājumu: ja ģimeni pieņem gubernators, tās izvēlei tiek piešķirta politiska nozīme.

Vadims un Alina Paršonkovi ar meitu Milanu pārcelšanos saistīja ar vēlmi nodrošināt bērnam mācības krievu valodā. Pēc tam tika publicēta viņu Krievijas pasu saņemšana.

Vitālijs un Svetlana Morozovi ar desmit bērniem tika rādīti kā veiksmīgs daudzbērnu ģimenes piemērs.

Ruslans un Jūlija Poviševi gubernatoru sastapa talkā. Arī šī tikšanās kļuva par publisku ziņu.

Šajos stāstos Pleskava tiek salīdzināta ar Latviju ne tikai pēc dzīves izmaksām vai dokumentu kārtošanas ātruma. Tā tiek pasniegta kā vieta, kur amatpersonas cilvēkus uzklausa un pazīst personiski.

Tie paši teksti vairākos kanālos

Stāsti izplatās tīklā, kurā vieni tos rada, citi pārpublicē, bet vēl citi piešķir tiem oficiālu svaru.

No 152 analizētajiem unikālajiem ierakstiem par konkrētiem cilvēkiem 101 bija daļa no precīzu starpkanālu kopiju viļņiem. Kopumā identificēts 31 šāds gadījums.

Vienāds teksts tajā pašā vai tuvākajās dienās parādījās vairākos kanālos. Ne vienmēr tas bija atzīmēts kā pārsūtīts ieraksts. Nereti teksts tika pārkopēts un publicēts no jauna.

Viens no centrālajiem satura avotiem ir Aleksejs Stefanovs. Viņš intervē pārcēlušos cilvēkus, apmeklē Krievijas amatpersonu pasākumus un atkārtoti atgriežas pie jau publicētiem stāstiem. Anatolijs Bubliks un "Путь домой" pievieno praktisko pārcelšanās infrastruktūru. Kanāli "Латвийская кочка", "Балтийский мост", "Тени Прибалтики", "Шпроты в изгнании" un Romana Samuļa "ПРАВДА ТВ" šos materiālus nogādā auditorijai, kas interesējas par Latviju un Baltiju. Pleskavas gubernatora kanāls un Krievijas valsts institūcijas palīdz stāstu pacelt citā līmenī. Savukārt lielie "Telegram" kanāli dod sasniedzamību, ko mazās Baltijas tematiskās lapas pašas nespētu nodrošināt.

Par Čaikas jūnija tikšanos LETA identificēja deviņus ierakstus ar vairāk nekā 546 000 uzrādītu skatījumu. Tie nav unikāli lietotāji, jo auditorijas pārklājas. Tomēr izplatības mērogs ir ievērojams.

Materiāls parādījās gan pārcelšanās aktīvistu kanālos, gan "Rossotrudņičestvo" kontā, gan lielajos kanālos "Раньше всех. Ну почти" un "Рыбарь". Stāsts par dažiem cilvēkiem pie gara galda pārtapa par plaši izplatītu vēstījumu: Rietumu iedzīvotāji izvēlas Krieviju.

"No Latvijas" ne vienmēr nozīmē Latviju

"Telegram" ierakstos apzīmējums "no Latvijas" tiek lietots plaši.

Innas stāsts tika reklamēts kā pārcelšanās "uz Sibīriju no Rīgas caur Zviedriju". Taču uz Krieviju viņa ar meitu devās pēc dzīves Zviedrijā.

Arī Aleksandrs Undalovs, kurš piedalījās Čaikas pasākumā, ir dzimis Latvijā, taču pirms pārcelšanās uz Maskavu 15 gadus dzīvoja Lielbritānijā.

Datu kopā identificēts arī viens pārcelšanās gadījums uz Baltkrieviju. Romans Samuļs turp devās 2022. gadā, apprecējās, iegādājās māju un vēlāk kļuva par vienu no aktīvākajiem stāstu izplatītājiem par cilvēkiem, kuri aizbrauc no Latvijas.

"Telegram" kanāli vienā grupā apvieno ļoti atšķirīgus cilvēkus: brīvprātīgus migrantus, Latvijas nepilsoņus, Krievijas pilsoņus, izraidītas personas, patvēruma meklētājus un cilvēkus, kuri Latvijā nav dzīvojuši daudzus gadus. Atšķirības starp viņu juridiskajiem statusiem un pārcelšanās iemesliem parasti netiek izskaidrotas. Visi kļūst par "tautiešiem", kuri it kā atgriežas mājās.

Pareizās beigas

"Telegram" čatos atrodamas arī ziņas par neveiksmēm: dokumentu kavēšanos, muitas prasībām, sliktu mājokli, problēmām ar bērna uzņemšanu skolā un sarežģījumiem darbā. Publiskajos stāstos šīs problēmas parasti tiek atrisinātas. Iesaistās aktīvists, televīzija, gubernators vai cita amatpersona. Cilvēks saņem dokumentus, mājokli vai palīdzību, un stāsts iegūst vajadzīgo noslēgumu.

Tāpēc pārcēlušos cilvēku biogrāfijas propagandai ir ērtas. Tajās ir gan Latvija kā vaininieks, gan Krievija kā glābēja. Pēc tam cilvēks var nonākt pie "Rossotrudņičestvo" galda, kur viņa privātais lēmums kļūst par valsts politikas ilustrāciju. Fotogrāfija tiek publicēta "Telegram". Zem tās tiek paskaidrots, ka Krievija aizstāv ģimeni, garīgumu un krievu valodu. Bet blakus jau gaida saite uz pārcelšanās dokumentiem.