ASV atkal saasina spriedzi Grenlandes jautājumā. Dānija sola aizstāvēt katru savas karalistes centimetru
Dienu pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps atkārtoti uzsvēra, ka Grenlandei vajadzētu nonākt ASV kontrolē, Dānijas premjerministre Mete Frederiksena paziņojusi, ka Dānija ir gatava aizstāvēt katru NATO teritorijas centimetru, tostarp Dānijas karalisti.
Trampa paziņojumi, ka ASV ir jāiegūst vai jākontrolē Grenlande – daļēji autonomā Dānijas teritorija –, jau ilgstoši ir radījuši spriedzi starp Vašingtonu un Kopenhāgenu. Abas valstis ir NATO dibinātājas, un jautājums ir ietekmējis arī plašākas ASV attiecības ar Eiropu. Pašlaik par šo jautājumu notiek sarunas.
"Mēs esam gatavi aizstāvēt katru NATO centimetru, tostarp savu teritoriju... Protams, mēs aizstāvēsim Dānijas karalisti," žurnālistiem NATO samita laikā sacīja Frederiksena, atkārtoti uzsverot, ka Grenlande nav pārdošanā.
"Viens no iemesliem, kāpēc pirms daudziem gadiem tika izveidots NATO, ir tas, ka, ja kaut kas notiek ar kādu no mums, tad visiem pārējiem ir jāiestājas par šo valsti," viņa piebilda. Dānijas ārlietu ministrs Larss Lēke Rasmusens atsevišķi žurnālistiem Ankarā sacīja, ka Dānija joprojām turpina diplomātiskās sarunas ar Grenlandi un ASV. Tomēr sarunu rezultāti vēl nav zināmi.
"Mums ir vienošanās ar ASV administrāciju, ka, ievērojot karalistes noteiktās sarkanās līnijas, mēs mēģināsim noskaidrot, vai varam rast risinājumu, kas vienlaikus ņemtu vērā arī ASV leģitīmās drošības intereses," sacīja Rasmusens. "Šādas intereses pastāv, un mēs tās arī kopīgi atzīstam un uz tām reaģējam," viņš piebilda.
Rasmusens sacīja, ka viņš "stingri" tic, ka ir iespējams panākt vienošanos, kas apmierinātu Grenlandi, Dāniju un ASV, paplašinot 1951. gada ASV un Dānijas aizsardzības līgumu, kas Vašingtonai nodrošina plašas militārās piekļuves iespējas Arktikas salā. Grenlandes premjerministrs maijā paziņoja, ka ASV militārās klātbūtnes palielināšana Arktikas teritorijā ir daļa no notiekošajām sarunām.
