Notiesātā Lepēna mēģinās nomainīt Makronu Francijas prezidenta amatā
Neskatoties uz apelācijas tiesas piespriesto mājas arestu, Francijas Nacionālās apvienības (RN) bijusī līdere Marina Lepēna paziņojusi, ka tomēr startēs nākamā gada aprīlī paredzētajās prezidenta vēlēšanās.
Kā ziņots, Lepēnai, kas atzīta par vainīgu viltus darbavietu uzturēšanā Eiropas Parlamentā (EP), apelācijas tiesa otrdien piesprieda gadu ilgu mājas arestu. Tiesa Lepēnai, kas jau trīs reizes kandidējusi uz Francijas prezidenta amatu, piesprieda arī 45 mēnešus ilgu aizliegumu ieņemt amatus, no kuriem 30 mēneši piespriesti nosacīti.
Atlikušie 15 mēneši tiek skaitīti kopš zemākās instances sprieduma pasludināšanas pagājušā gada martā. Tāpēc šis termiņš jau ir notecējis, un teorētiski Lepēna var izvirzīt savu kandidatūru vēlēšanās.
Taču tiesa piesprieda Lepēnai arī trīs gadus ilgu ieslodzījumu, tajā skaitā divus gadus nosacīti. Atlikušais gads Lepēnai jāpavada mājas arestā, nēsājot elektronisko aproci.
Iepriekš Lepēna paziņojusi, ka nekandidēs vēlēšanās, ja viņai tiks piespriests mājas arests, jo tad viņa nevarēs pilnvērtīgi iesaistīties priekšvēlēšanu kampaņā. "Kad esat prezidenta kandidāts, jums nepieciešama pilnīga pārvietošanās brīvība," pagājušajā nedēļā televīzijas intervijā uzsvēra Lepēna. "Nevaru būt atkarīga no izmeklēšanas tiesneša atļaujas doties uz mītiņu."
Tomēr otrdienas vakarā Lepēna televīzijas kanālam TF1 paziņoja, ka kandidēs prezidenta vēlēšanās, piebilstot, ka spriedumu pārsūdzēs.
Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 2027. gada 18. aprīlī, bet potenciālā otrā kārta 2. maijā, ja neviens kandidāts neiegūs vairāk par 50 procentiem balsu. Pašreizējais prezidents Emanuels Makrons nevarēs piedalīties, jo konstitūcija aizliedz šo amatu ieņemt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, neliedzot atkal kandidēt vēlāk.
