Aiz propagandas priekškara: Kremlim degvielas krīzes vietā viltotas uzvaras

Krievi skandēja, ka it kā esot ieņēmuši svarīgo Kostjantinivkas pilsētu, kas atrodas Doneckas apgabala Kramatorskas rajonā. Svētdienas vakara lielajā ziņu apskatā propagandists Dmitrijs Kiseļovs lepni paziņoja, ka ir notikusi liela uzvara frontē. Kostjantinivka esot pārgājusi krievu kontrolē un notiekot pagrabu attīrīšana no "banderoviešiem". Pateicību karavīriem izteica arī Putins.

Šiem krievu paziņojumiem nav nekādu pierādījumu. Pilsētas ieņemšanu noliedz gan Ukraina, gan starptautiskā domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW). Zīmīgi, ka šajā gadījumā Krievijas televīzijās nav neviena citreiz tik ierastā sižeta no notikuma vietas. Nav redzamas arī tradicionālās sarunas ar "laimīgajiem atbrīvotajiem".

Tiesa, cirkulē Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatīts video, kurā krievu kareivis vairākās pilsētas vietās uzvelk Krievijas karogu. Starptautiski militārie analītiķi gan uzsver, ka nav iespējams verificēt konkrētā video uzņemšanas laiku un datumus.

Līdztekus meliem par panākumiem frontē gan Putins, gan citas amatpersonas valsti pārņēmušo degvielas krīzi dēvē par "īslaicīgām" problēmām un apgalvo, ka situācija neesot kritiska un kopumā Krievijā degvielas rezerves esot pietiekamas. Patiesībā ar degvielas nepieejamību sastopas gandrīz visi 83 Krievijas reģioni, un trijos ir izsludināts paaugstinātas trauksmes stāvoklis.

Kremlis vilto panākumus frontē

"Tikai vienas nedēļas laikā mūsu karavīri atbrīvoja 11 apdzīvotas vietas Dņipropetrovskas, Zaporižjes un Harkivas apgabalos. Kijivas režīms paziņoja par 60 apdzīvotu vietu obligātu evakuāciju Harkivas apgabalā. Pēdējā mēneša laikā Krievijas virzības temps ir seškāršojies. Krievijas armijas karavīri panāca Ukrainas bruņoto spēku sakāvi Kostjantinivkā," 3. jūlija raidījumā "60 minūtes" klāstīja propagandisti Olga Skabejeva un Jevgēņijs Popovs. Kopējais vēstījums - Ukrainas armija ir uz sabrukuma robežas, tai izsīkuši visi resursi.

Visi šie krievu apgalvojumi ir meli. ISW savā 3. jūlijā apskatā norāda, ka Krievijas spēki pēdējās nedēļās ir guvuši taktiskus panākumus Kostjantinivkā, taču lielāko daļu Krievijas klātbūtnes pilsētā veido nelielas infiltrantu grupas, kas mijas ar Ukrainas pozīcijām. Pašlaik nav neviena neatkarīga pierādījuma, ka krievi šo pilsētu būtu pilnībā pārņēmuši savā kontrolē.

Starptautiskie militārie analītiķi norāda, ka Krievijas Aizsardzības ministrija un citi Krievijas avoti publicē lielu daudzumu videoierakstu, kas, iespējams, ir mākslīgā intelekta modificēti, lai maldinoši it kā apstiprinātu Krievijas pārspīlētos apgalvojumus un sarežģītu individuālu videoierakstu pārbaudi.

"Krievijas Aizsardzības ministrija kopā ar citiem avotiem, kas, iespējams, izplata informāciju ar mākslīgā intelekta pārveidotiem videoierakstiem, turpina iesaistīties sarežģītā kognitīvā karadarbībā, kurā tiek izmantoti mākslīgā intelekta pārveidoti vai ģenerēti karogu pacelšanas videoieraksti, lai safabricētu apgalvojumus par Krievijas taktiskajiem panākumiem apgabalos, kur Krievijas spēki neuztur noturīgas pozīcijas. Šie videoieraksti ir daļa no Kremļa sistemātiskajiem kognitīvā kara centieniem slavināt Krievijas progresu, izmantojot pārspīlētus apgalvojumus par ieguvumiem un iefiltrēšanās misijām, lai maldīgi attēlotu frontes līniju kā sabrūkošu, pretēji visiem pieejamajiem pierādījumiem," raksta ISW.

Putins, Gerasimovs un citi augsta ranga Krievijas komandieri kopš 2026. gada janvāra vismaz reizi mēnesī plaši publiskotos brīfingos ir pārspīlējuši Krievijas apgalvojumus par virzību pāri frontes līnijai kā daļu no kognitīvās karadarbības centieniem, kuru mērķis ir censties panākt, lai Rietumi notic nepatiesībai, ka Krievijas spēki spēj ātri virzīties uz priekšu visā frontes līnijā, raksta ISW.

Patiesībā Krievijas virzība 2026. gada jūnijā ir tikai neliela daļa no tās, kas tika sasniegta 2025. gada jūnijā, un Krievijas 2026. gada pavasara-vasaras ofensīva nav spējusi panākt operacionāli nozīmīgu virzību, secina domnīca.

"Putins, Krievijas komandieri un Krievijas Aizsardzības ministrija 3. un 4. jūlija tikšanās laikā un pēc tās izteica virkni apgalvojumu par mazāku apdzīvotu vietu ieņemšanu vairākās frontes līnijās, visticamāk, cenšoties pārslogot informācijas telpu un apgrūtināt to atspēkošanu," uzskata ISW.

Domnīca lēš, ka Krievijas spēki 2026. gada jūnijā cieta aptuveni 1298 dzīvā spēka zaudējumus uz katru kvadrātkilometru, ko tie ieņēma, un šādā tempā Krievijas spēki, ieņemot atlikušos 5065,17 kvadrātkilometrus Doneckas apgabalā, zaudētu 6 574 590 karavīru.

Pēc ekspertu domām, Putinam ir vienlīdz svarīgi gan pārliecināt par panākumiem frontē Krievijas sabiedrību, gan ietekmēt Rietumus, īpaši domājot par NATO samitu Ankarā, kur tiks lemts par turpmāko atbalstu Ukrainai.

Uzbrūk Centrālajai bankai

Krievija slīgst dziļā degvielas krīzē un ekonomiskajā recesijā. Valstī ir augsta inflācija, vienlaikus trūkst naudas. Lai iegrožotu inflāciju, Krievijas Centrālā banka atsakās procentu likmju pazemināšanu veikt tik lielā mērā, kā to vēlētos Kremlis.

Līdz ar to propagandistu retorikā Centrālā banka tiek iztēlota teju par ideoloģisku ienaidnieku. "Es šodien klausījos finansistus un sapratu, ka galvenais ienaidnieks ir inflācija. Un mani sanikno tas, ka viņi ķiķina. Viņi tur sēž un smaida. Ziniet, es jums pateikšu vēl vairāk. 21 Eiropas sankciju pakete nav iznīcinājusi vairāk uzņēmumu Krievijā nekā šī megaregulējošā programma," apgalvoja odiozā Vladimira Solovjova šova dalībnieki.

Šiem apgalvojumiem entuziastiski piekrita pats raidījuma vadītājs, piebilstot, ka ir pilnīga taisnība, ka Rietumu sankcijas nodara mazāk ļaunuma nekā "saldi smaidoša sieviete", ar to domājot Centrālās bankas vadītāju Elvīru Nabiuļinu.

"Nav iespējams veidot valsts ekonomiku atrauti no realitātes. Un realitāte ir šāda: notiek īpaša militārā operācija. Un megaregulatoram ir jācenšas pēc iespējas ātrāk novērst zaudējumus. Megaregulatoram ir jānodrošina kredītresursi, lai atrisinātu šīs problēmas ar minimālām izmaksām. Tas ir viņu uzdevums, viņu atbildība," paziņoja Solovjovs. Faktiski tas ir tiešs aicinājums vairot inflāciju. Šāda stratēģija, protams, nav ilgtspējīga.

Attiecībā uz degvielas krīzi visi paziņojumi izskan optimistiskā tonī - atzīstam, ka pastāv īslaicīgas problēmas, bet drīz tās tiks atrisinātas. "Degvielas situācija ir sarežģīta, bet tā tiks atrisināta. Noteikti nav jēgas pārspīlēt," savā uzrunā sacīja Federācijas padomes spīkere Valentīna Matvijenko. Arī Putins, tēvišķīgi atzīstot "īslaicīgas" problēmas, uzsvēra, ka situācija neesot kritiska. Tā, protams, ir vēlmju domāšana, kas diezin vai pārliecina krievu autovadītājus, kas stāv diennakti garās rindās pie degvielas uzpildes stacijām.

"Krīzei ir politiska nozīme. Kā liecina 30. jūnijā publicēti "Gallup" aptaujas rezultāti, 60% krievu norādījuši, ka ekonomiskie apstākļi pasliktinās, un tas ir augstākais šādu atbilžu īpatsvars 20 gadu laikā. Pirmo reizi pesimisti ir veidojuši absolūtu vairākumu. Aptuveni 56% norādīja, ka viņu dzīves līmenis pasliktinās, kas arī ir rekordliels rādītājs," raksta domnīca "Eiropas politikas analīzes centrs".

"Eiropa ir jāsalauž"

Jo sliktāk klājas Krievijai un jo zemāk slīd Putina reitingi, jo kareivīgāka un agresīvāka kļūst propagandistu retorika. Faktiski katru nedēļu raidījumā "60 minūtes" tiek iekļauts garš Putina padomnieka Sergeja Karaganova monologs, kurā viņš aicina pielietot kodolieročus.

Karaganovs uzsvēra, ka Ukraina nav īstais pretinieks, jo patiesais ienaidnieks ir Eiropa, kas ir īsts "elles izdzimums". Tieši tādēļ Krievijai nevajagot baidīties no eskalācijas, jo ienaidnieks ir jāiznīcina. Pēc Karaganova domām, visiem būtu jāsaprot, ka Krievija karo nevis par Donbasu un Ukrainu, bet par to, lai Eiropa to neiznīcinātu.

Vienlaikus NATO samita priekšvakarā propagandisti pieglaimīgi izsakās par ASV prezidentu Donaldu Trampu, kurš nevēloties karu ar Krieviju. Tādēļ ASV samazinot atbalstu aliansei, toties Eiropas līderu vienīgais attaisnojums, kādēļ viņi ir pie varas, esot "šķiešanās" ar naudu, palīdzot Ukrainai.

Propagandistu retorikā ir skaidri redzama vēlme pēc iespējas sašķelt NATO aliansi, pretnostatot Eiropu un ASV.

Vienlaikus propagandisti izplata melus par to, ka žurnāls "Economist" it kā nācis klajā ar sensacionālu paziņojumu, ka ASV Krievijas uzbrukuma gadījumā neaizstāvēs Baltijas valstis. Patiesībā šajā rakstā izskan analīze par to, ka ASV konvencionālo aizsardzību pilnībā varētu uzticēt pašai Eiropai, vienlaikus saglabājot savu kodollietussargu.

Publikācijā zīmīgākais ir pēdējais teikums, kuru propagandisti pat nepieminēja. Proti, tā ir atsauce uz Polijas ārlietu ministra Radeka Sikorska teikto, ka "Eiropai nav jābūt varonīgai vai jācenšas līdzināties Amerikas varenībai: mums pat nav jābūt tikpat labiem kā Amerikas Savienotajām Valstīm. Mums vienkārši jābūt labākiem par Putinu".