Vai Krievijas kara ēna tuvojas Baltijas robežām? Tusks norāda, ka turpmākie mēneši var būt kritiski
Karam Ukrainā nonākot jaunā un bīstamā fāzē, pieaug bažas, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO gatavību reaģēt uz iespējamiem draudiem. "Turpmākie mēneši var būt kritiski," norādījis Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Pēdējā laikā pieaug bažas, ka karš Ukrainā var nonākt jaunā un bīstamā fāzē. Krievija cieš smagus zaudējumus kaujas laukā ar vairāk nekā 30 tūkstošiem kritušo karavīru mēnesī, Ukraina arvien biežāk veic triecienus dziļi Krievijas teritorijā, iznīcinot tās naftas rezerves, bet Krievijas kontrolētās "Sberbank" vadītājs Hermans Grefs aizvadītajā nedēļā publiski brīdināja , ka Krievijas ekonomika pašreizējā spiediena apstākļos "vienkārši nevar ilgstoši izdzīvot".
Aizvadītā mēneša laikā vairākas ASV amatpersonas norādījušas uz pieaugošajām briesmām Eiropas sabiedrotajiem, norādot, ka Maskava varētu meklēt iespējas paplašināt konfliktu, pārbaudot NATO reakciju uz potenciālām provokācijām.
“Es teiktu, ka eskalācijas risks ir reāls un pieaug — galvenokārt tāpēc, ka [Krievijas vadonis Vladimirs] Putins izjūt pieaugošu spiedienu mājās un zaudē kaujas laukā,” pirmdien medijam "The Washington Post" norādīja bijušais CIP direktors Viljams Bērnss.
Arī Polijas ziņu dienests "Onet" 30. jūnijā ziņoja, ka Polijas izlūkdienestu avoti esot brīdinājuši par to, ka "Krievija varētu veikt bruņotu provokāciju pret Poliju", lai pārbaudītu NATO reakciju. Iespējamie uzbrukuma scenāriji ietvēra reālus vai simulētus triecienus Polijas elektroenerģijas pārvades stacijām vai hibrīduzbrukumu netālu no Polijas un Krievijas robežas.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks, norādījis, ka valsts apzinās draudus, tai skaitā pateicoties informācijai no sabiedrotajiem, un uzsvēra, ka "Polija gatavojas dažādiem scenārijiem".
"Es nevēlos nevienu biedēt, bet turpmākie mēneši var būt kritiski, īpaši Baltijas valstīs, šīs bailes ir jūtamas," uzsvēra Tusks.
Potenciālie konflikta punkti - Kaļiņingrada un Baltkrievija
Kā norāda medijs, potenciālie konflikta punkti varētu būt Kaļiņingrada vai Baltkrievija. "Krievijas karaspēks tur varētu ātri pārvietoties uz ziemeļiem vai dienvidiem NATO teritorijā," norāda medijs. "Taču NATO amatpersonas apgalvo, ka, ja viņi pārvietotu karaspēku Kaļiņingradas robežas virzienā, lai atturētu Krieviju, Putins to varētu izmantot kā ieganstu uzbrukumam."
Vēl viena svarīga teritorija ir Baltkrievija. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizvadītajā mēnesī brīdināja, ka, ja Baltkrievija ļaus Krievijai izmantot savu zemi uzbrukumu veikšanai, Ukraina atbildēs ar uzbrukumu Baltkrievijai. Ņemot vērā Kijivas nesenos panākumus ar bezpilota lidaparātu un vidēja darbības rādiusa raķešu uzbrukumiem Krievijai, Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko, šķietami piekāpās.
Saskaņā ar NATO avotiem, labākais atturēšanas līdzeklis Baltijas valstīm patlaban esot laba gaisa un zemes novērošana, lai atklātu jebkādu Krievijas klātbūtni un spētu ātri reaģēt. Tikmēr 7. un 8. jūlijā Ankarā tiek aizvadīts NATO dalībvalstu samits, kurā bloka līderi apspriež karadarbību Ukrainā un NATO aizsardzības spējas. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aizvadītajā dienā uzsvēra, ka samitā jānodemonstrē, ka alianse par spīti diskusijām un strīdiem spēj būt vienota būtiskos jautājumos. Proti, tajos, kas skar atbalstu Ukrainai, NATO piekto pantu, kā arī jautājumos, kas saistīti ar NATO spēju attīstību.
