Svešinieks lidmašīnā izglābj bērna dzīvību: māte pat nepamana, ka kaut kas nav kārtībā

"Kad man bija 11 gadi, es kopā ar mammu lidoju ciemos pie vecvecākiem Pateicības dienas brīvdienās," stāsta Nīlija. "Tagad, atskatoties uz to laiku, saprotu, ka man bija vairāki klasiski 1. tipa cukura diabēta simptomi, taču toreiz mēs nesapratām, kas notiek."

Visa ceļojuma laikā meitenei gandrīz nebija spēka - viņa jutās ļoti nespēcīga un cieta no spēcīgām slāpēm. Lai gan viņa dzēra daudz ūdens, slāpes nemazinājās, un lidojuma laikā viņai nācās apmeklēt lidmašīnas tualeti aptuveni desmit reizes.

Tā kā Nīlija bija aktīvs bērns un nodarbojās ar sporta dejām, vecāki tolaik domāja, ka meitene vienkārši ir pārāk daudz trenējusies un tāpēc ir pārgurusi.
Liktenīgā tikšanās lidmašīnā

Garā svētku brauciena laikā ģimenei bija divi lidojumi ar vienu pārsēšanos. Otrā lidojuma laikā gados vecāks vīrietis, kurš sēdēja blakus Nīlijai un viņas mātei, uzsāka sarunu. Tā pamazām ievirzījās par 1. tipa cukura diabētu. Vīrietis pastāstīja, ka šīs slimības dēļ zaudējis gan sievu, gan meitu.

Uzklausījis, kā meitene tajā dienā jutās - nogurusi, nespēcīga un nemitīgās slāpēs -, vīrietis ieteica viņas mātei pārbaudīt meitas veselību. "Tobrīd tā šķita nejauša saruna. Tagad, atskatoties uz notikušo, tas šķiet neticami," intervijā izdevumam "Newsweek" atcerējās Nīlija.

Diagnozi palīdzēja noteikt arī vecvecāku reakcija. "Kad beidzot nonācām pie vecvecākiem, viņi uzreiz pamanīja, ka es izskatos mazāka un tievāka nekā mūsu iepriekšējā tikšanās reizē. Viņu satraukums un lidmašīnā satiktā vīrieša teiktais lika manai mammai kļūt daudz vērīgākai," stāsta Nīlija.

Kad tajā naktī ar 11 gadus veco meiteni notika kas viņai pilnīgi neraksturīgs - nakts enurēze, kas ir vēl viens 1. tipa cukura diabēta simptoms -, māte nolēma rīkoties nekavējoties.

Nākamajā rītā, Pateicības dienā, viņa aizveda meitu uz slimnīcu, no kurienes meiteni nosūtīja uz neatliekamās palīdzības nodaļu. Glikozes līmenis viņas asinīs bija aptuveni 500 mg/dl, un ārsti noteica diagnozi - 1. tipa cukura diabēts.

Mūža slimība, kurai nepieciešama ikdienas aprūpe

Saskaņā ar Klīvlendas klīnikas (Cleveland Clinic) informāciju 1. tipa cukura diabēts ir hroniska autoimūna slimība, kuras dēļ organisms neražo pietiekami daudz insulīna. Tā rezultātā glikoze uzkrājas asinīs, un bez ārstēšanas tas var izraisīt nopietnas veselības problēmas vai pat apdraudēt dzīvību.

Slimības simptomi ir izteiktas slāpes, nogurums, svara zudums, neskaidra redze, nakts enurēze, bieža urinēšana, sēnīšu infekcijas, pastiprināts izsalkums, kā arī lēna brūču un skrambu dzīšana.

1. tipa cukura diabēta ārstēšanai nepieciešamas ikdienas insulīna injekcijas un regulāra glikozes līmeņa kontrole. Ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs var izraisīt acu, pēdu un mutes dobuma veselības problēmas, kā arī sirds un nieru slimības, nervu bojājumus un palielināt insulta risku. 

"To neizraisa pārmērīga cukura lietošana, neveselīgs dzīvesveids vai kāda vecāku kļūda, kā daudzi joprojām domā," uzsvēra Nīlija. "Ar 1. tipa cukura diabētu var saslimt gan bērni, gan pieaugušie."

Stāsts, kas mudina būt vērīgākiem

Šodien Nīlija dalās ar savu stāstu platformā "TikTok" (@caitneelley_), kur tas guvis plašu atsaucību. Viņa ir pateicīga, ka viņas pieredze rosinājusi diskusijas par 1. tipa cukura diabētu un atgādinājusi, cik svarīgi ir ieklausīties citos, ja šķiet, ka kaut kas nav kārtībā.

Pēc Nīlijas teiktā, daudzi cilvēki viņu tikšanos lidmašīnā nodēvējuši par likteņa pirkstu, un viņa saprot, kāpēc. Cilvēki arī jautājuši, kāpēc ģimene agrāk nepamanīja slimības simptomus un kāpēc tā attīstījās tik agrā vecumā. Tieši šie jautājumi mudina viņu stāstīt par savu pieredzi.

Jaunā sieviete joprojām bieži atceras savu nezināmo glābēju. "Es bieži domāju par šo svešinieku. Mēs tā arī neuzzinājām viņa vārdu un vairs nekad viņu nesatikām. Man nav iespējas uzzināt, vai viņš apzinājās, cik lielā mērā ietekmēja manu dzīvi, taču viņa drosme izteikt savas bažas, iespējams, man izglāba dzīvību," piebilda Nīlija.