Pat pamiera laikā Ukrainā zaudētas vairāk nekā 300 cilvēku dzīvības

ANO Cilvēktiesību biroja sagatavotajā ziņojumā arī noskaidrots, ka pirms 5.septembrī noslēgtā pamiera prokrievisko nemiernieku rindas Ukrainas austrumos ievērojami palielināja ārvalstu karotāju, tostap Krievijas pilsoņu, ieplūšana.

"Lai gan pamiers ir ļoti apsveicams solis uz kaujas darbību izbeigšanu Ukrainas austrumos, es aicinu visas puses patiesi to ievērot un turēties pie tie, un apturēt uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai reizi pa visām reizēm," paziņojumā norādīja ANO cilvēktiesību komisārs Zeids Ra'ads al Huseins.

Viņa birojs informēja, ka no 6.septembra līdz pirmdienai ir reģistrēts 331 nāves gadījums Ukrainas konfliktā, lai gan tiek uzsvērts, ka daži no šiem upuriem mira pirms 5.septembrī Minskā tika parakstīta pamiera režīma vienošanās, bet viņu nāve reģistrēta pēc pamiera režīma parakstīšanas.

Upuru skaitā gan nav iekļauti 12 cilvēki, galvenokārt civiliedzīvotāji, kas krita otrdien, kad saasinājās kaujas darbības, radot bažas par pamiera režīma izjukšanu.

Kopš nedēļas nogales Ukrainā gājuši bojā 14 civiliedzīvotāji, bet sešu mēnešu laikā kopš konflikta saasinājuma sākuma upuru skaits ir sasniedzis nepilnus 340 cilvēkus.

ANO cilvēktiesību birojs norādīja, ka, ja tiek ieskaitīti jūlijā virs Ukrainas austrumiem notriektās Malaizijas nacionālās aviokompānijas "Malaysia Airlines" reisa MH17 lidmašīnas katastrofas 298 upuri, tad līdz pirmdienai konflikts Ukrainas austrumos prasījis 3660 dzīvību.

Līdz septembra vidum bija reģistrēts, ka kaujas darbībās nogalināti 36 bērni un vismaz 82 bērni bija nepilnu 8200 ievainoto personu vidū.

ANO norādīja, ka reālais upuru skaits varētu būt lielāks, jo ir maz informācijas par upuru skaitu armijas rindās, kā arī daudzi līķi tiek aprakti bez oficiālas reģistrēšanas. Ir arī saņemtas ziņas, ka līķi tiek aizvesti uz Krieviju.

Jaunākajā ziņojumā, kas aptver periodu no 18.augusta līdz 16.septembrim, ANO cilvēktiesību komisāra birojs norāda, ka pirms pamiera režīma "tika vēstīts par pieaugošu ārvalstu kaujinieku skaita piedalīšanos kaujās, to vidū arī Krievijas Federācijas pilsoņi", kuru vidū, kā tiek vēstīts, esot bijuši bijušie Krievijas armijas karavīri un atvaļinājumā esoši aktīvā dienesta karavīri.

Aplūkotajā periodā prokrieviskie bruņotie grupējumi "ir turpinājuši terorizēt iedzīvotājus savā kontrolē esošajās teritorijās, turpināja nogalināt, nolaupīt, spīdzināt, slikti izturēties un pastrādāt citus nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp mājokļu iznīcināšanu un īpašuma sagrābšanu", teikts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā ir izklāstītas arī aizdomas par dažu Ukrainas valdību atbalstošo brīvprātīgo bataljonu veiktajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī slikta izturēšanās draud arī cilvēkiem, kurus aizturējusi Ukrainas armija un policija, bet simtiem cilvēku ir uzskatāmi par pazudušiem vai nolaupītiem.

Zeids norādīja, ka vardarbība ir ietekmējusi piecus miljonus cilvēku, kam liegtas pamata tiesības uz izglītību, veselības aprūpi, mājokli un iespējām nopelnīt iztiku.

Kaujas darbību dēļ nepilni 40 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu Doņeckas un Luganskas apgabalos ir bijuši spiesti pārtraukt darbību, kas nozīmē, ka tūkstošiem cilvēku ir palikuši bez ienākumiem.

Jo īpaši grūtā situācijā ir nepilni 375,8 tūkstoši cilvēku, kas līdz 2.oktobrim konflikta dēļ bija spiesti meklēt patvērumu citviet Ukrainā, norādīja ANO aģentūra.

BNS, Foto: AFP/LETA, Reuters