Pareizais kurss pareizu vēlēšanu vietā: kā ES raugās uz Armēniju
Armēnijas parlamenta vēlēšanās uzvaru guvusi Nikola Pašinjana partija “Pilsoniskais līgums”, kas ieguva 49,8% balsu. Samvela Karapetjana partija “Stiprā Armēnija” ierindojās otrajā vietā ar 23,29%, bet Roberta Kočarjana bloks “Armēnija” – trešajā vietā ar aptuveni 10%. Abi šie politiskie spēki atklāti iestājas par ciešākām attiecībām ar Krieviju.
Šīs vēlēšanas norisinājās bezprecedenta politiskās spriedzes apstākļos, un tās plaši tika uztvertas kā balsojums par valsts nākotnes virzienu: ciešāku integrāciju Eiropā vai atgriešanos Krievijas ietekmes orbītā. Proeiropeiskā Pašinjana uzvara ir nostiprinājusi Armēnijas ārpolitisko kursu uz Eiropas Savienību. Tomēr eiropeisks kurss pats par sevi nenozīmē demokrātijas nostiprināšanos. Vēlēšanu kampaņas norise skaidri parādīja šo plaisu.
Tikai vēlēšanu dienā, 7. jūnijā, Armēnijas Izmeklēšanas komiteja ziņoja par 59 kriminālprocesu uzsākšanu saistībā ar iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem. Nākamajā dienā Armēnijas Iekšlietu ministrija publicēja oficiālos datus, saskaņā ar kuriem balsošanas laikā tika reģistrēti 619 ziņojumi par vēlēšanu pārkāpumiem, tostarp dubultu balsošanu, balsošanas slepenības pārkāpumiem, vēlēšanu tiesību ierobežošanu, balsu pirkšanu un iejaukšanos vēlēšanu procesā. Uz 8. jūnija rītu bija aizturētas 18 personas, bet vēl 322 ziņojumi par pārkāpumiem atradās izskatīšanā.
Neatkarīgā Armēnijas novērotāju misija “Independent Observer Alliance”, kuras pārstāvji apmeklēja gandrīz visus vēlēšanu iecirkņus valstī (1 906 no 2 005), konstatēja vēl satraucošāku ainu. Saskaņā ar tās datiem, pārkāpumi un problēmas tika fiksētas 44% vēlēšanu iecirkņu, tātad gandrīz katrā otrajā iecirknī, kas grūti savienojams ar priekšstatu par “demokrātiskām” vēlēšanām. Cita vietējā novērotāju misija “Hayakve” ziņoja par tā dēvēto “spoku vēlētāju” izmantošanu. Tās novērotāji norādīja, ka vēlētāju sarakstos bija iekļautas personas, kuras jau bija mirušas. Šādi piemēri parāda, cik tālu Armēnija praksē vēl atrodas no demokrātijas, neraugoties uz publiskajiem paziņojumiem un deklarācijām.
Saskaņā ar EDSO Parlamentārās asamblejas (OSCE PA) sākotnējo paziņojumu pēc Armēnijas parlamenta vēlēšanu novērošanas: “Kampaņa bija ļoti konfrontējoša, tajā dominēja šķeļoša retorika, un to pavadīja apsūdzības balsu pirkšanā un citos vēlēšanu pārkāpumos, kuru rezultātā tika uzsākti daudzi kriminālprocesi pret opozīcijas kandidātiem un aktīvistiem.”
Faraha Karimi, EDSO īstermiņa novērotāju misijas īpašā koordinatore un vadītāja, norādīja: “Arestu un kriminālvajāšanas koncentrēšana pret opozīcijas pārstāvjiem veicināja priekšstatus par selektīvu tiesiskumu, savukārt polarizētā mediju vide, agresīvā retorika, dezinformācija, kā arī pastāvīgais ārējais spiediens un iejaukšanās radīja izaicinājumus Armēnijas demokrātiskajai noturībai un sabiedriskās diskusijas integritātei.”
Par to, cik pamatotas ir apsūdzības par spiedienu uz opozīciju, jālemj kompetentajām institūcijām. Taču statistika rāda, ka saskaņā ar Armēnijas Ģenerālprokuratūras datiem laikā no 7. februāra līdz 7. jūnijam tika ierosinātas 210 krimināllietas saistībā ar vēlēšanām, un kriminālvajāšana tika sākta pret 349 personām. Savukārt Pretkorupcijas komiteja ziņoja par 194 aizturētajiem kampaņas pēdējās nedēļās, no kuriem 84 tika ievietoti apcietinājumā vai noteikts mājas arests par balsu pirkšanu – apsūdzībām, kuras opozīcija noliedz. Zīmīgi, ka starp simtiem aizturēto nebija neviena valdību atbalstošo spēku pārstāvja.
Plašu rezonansi starptautiskajos medijos izraisīja arī ziņas par opozīcijas mēģinājumiem nelikumīgām metodēm mobilizēt Armēnijas diasporu. Maija beigās Reuters ziņoja, ka augstas Krievijas amatpersonas apspriedušas iespēju nosūtīt Krievijā dzīvojošos armēņus uz Armēniju, lai tie balsotu par Pašinjana pretiniekiem. 7. jūnijā Armēnijas Augstais komisārs diasporas jautājumos Zarehs Sinanjans norādīja, ka Francijā dzīvojošie armēņi saņēmuši zvanus no Krievijas ar aicinājumu doties uz Armēniju un atbalstīt konkrētu kandidātu. Šajā gadījumā politiskā mobilizācija balstījās ne tikai uz kampaņu, bet arī uz uzpirkšanu un spiedienu. Tas ir vēl viens pierādījums tam, cik tālu Armēnijas politisko spēku izmantotās metodes šajās vēlēšanās atradās no demokrātiskiem standartiem.
Uz šī fona Eiropas Savienības pieeja Armēnijai rosina plašākas pārdomas. Demokrātija nav reducējama uz izvēli starp Eiropu un Krieviju. Tā nozīmē arī godīgu konkurenci, principu un normu prioritāti pār personiskiem vērtējumiem, atteikšanos vajāt politiski neērtos un brīvību no jebkāda spiediena cīņā par vēlētāju balsīm. Tomēr objektīva vēlēšanu izvērtējuma vietā Eiropas Komisija paziņoja par vairāk nekā 50 miljonu eiro palīdzības piešķiršanu Armēnijai un par beznodokļu piekļuves nodrošināšanu virknei Armēnijas preču ES tirgū.
Nikolajs Marčenko / Nikolay Marchenko/ starptautisko attiecību žurnālists (Bulgārija)
