Putina draudi Armēnijai ar "Ukrainas scenāriju" nenostrādā
Neraugoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina atklātiem brīdinājumiem par iespējamu "Ukrainas scenāriju", Armēnija stingri paudusi, ka vēlas attālināties no Maskavas ietekmes zonas.
Aizvadītajā dienā, 8. jūnijā, Armēnijas parlamenta vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja proeiropeiski noskaņotā premjerministra Nikola Pašinjana vadītā centriskā partija "Pilsoniskais līgums", par kuru nobalsoja 49,8% vēlētāju. Tikmēr ar Krieviju saistītā miljardiera Samvela Karapetjana partija, kura ievēlēšanai Maskava bija ieguldījusi ievērojamus finanšu līdzekļus, ieguva 23,2% balsu.
Pēc neveiksmēm 2025. un 2026. gadā, mēģinot panākt prokrievisku kandidātu uzvaru Moldovas un Ungārijas vēlēšanās, šis ir kārtējais trieciens Kremļa centieniem ietekmēt politiskos procesus sev stratēģiski svarīgās valstīs. Runājot par Armēnijas stratēģisko nozīmi, jau aizvadītajā gadā analītiķis Patriks Fors uzsvēra, ka: "Krievija cenšas pakļaut Armēniju un Gruziju, lai izveidotu koridoru ar Irānu, kurai ir viens no lielākajiem karaspēkiem pasaulē".
Vienlaikus proeiropeiski noskaņotā Armēnijas premjera Pašinjana uzvara apstiprina jau iepriekš novērotu tendenci – valstīs, kas pēc II pasaules kara atradās PSRS ietekmes zonā, arvien pieaug vēlme mazināt atkarību no Maskavas.
Krievija pret Armēniju uzsāk tirdzniecības karu
Armēnijas un Krievijas tirdzniecības apjoms pēdējos gados ir strauji audzis — no 2,3 miljardiem ASV dolāru [aptuveni 2 miljardiem eiro] 2020. gadā līdz 12 miljardiem ASV dolāru [aptuveni 10,4 miljardiem eiro] 2024. gadā. Turklāt 2024. gada beigās Krievija veidoja apmēram 39 % no Armēnijas kopējā ārējās tirdzniecības apgrozījuma.
Šī izaugsme lielā mērā saistīta ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tai sekojošajām Rietumu sankcijām, kas veicinājušas jaunu sankciju apiešanas maršrutu izveidošanos. Proti, Armēnija kļuvusi par nozīmīgu tranzīta punktu tā dēvētajam paralēlajam importam – preču piegādēm, kas formāli tiek ievestas Armēnijā, bet pēc tam tiek eksportētas uz Krieviju. Tiek lēsts, ka līdz pat 80% preču, kas tiek eksportētas uz Armēniju, vēlāk tiek novirzītas uz Krievijas tirgu.
Tomēr neilgi pēc Armēnijas un Eiropas Savienības samita šī gada 5. maijā, kad Armēnija apstiprināja, ka vēlas izveidot ciešākas attiecības ar ES, Krievija pret valsti uzsāka tirdzniecības karu.
Tā aizliedza Krievijā ievest desmit preču kategorijas, tostarp Armēnijas ziedus, vīnu, konjaku un augļus, aizbildinoties ar neatbilstību "Krievijas obligātajām prasībām". Zīmīgi, ka gadiem ilgi šo preču imports Krievijai problēmas nebija radījis. Vienlaikus Krievija armēņu auditorijai mērķtiecīgi izplatīja vēstījumu, ka Eiropas valstis šīs preces Eiropas tirgū nepieņems.
Putins draud Armēnijai ar "Ukrainas scenāriju"
Tajā pašā laikā Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas un Kirgizstānas vadītāji – Vladimirs Putins, Aleksandrs Lukašenko, Kasims-Jomarts Tokaevs un Sadīrs Japarovs — maijā kopīgā paziņojumā norādīja, ka Armēnijas plāni pievienoties ES rada būtiskus draudus Eiroāzijas Savienības (EAEU) ekonomiskajai drošībai, uzsverot, ka Armēnijas varasiestādēm būtu jāorganizē referendums, lai galīgi paustu savu nostāju par to, kurai pusei - ES vai EAEU pievienoties.
„Krievija pieprasa, lai Armēnija izvēlas: vai tā pievienosies Eiropas Savienībai vai paliks Eiroāzijas Ekonomikas Savienībā?” uzsvēra kāds draudīgs raksts, kas publicēts "Ria Novosti". Tajā tika uzsvērts, ka šis vēstījums "neesot Krievijas mēģinājums izdarīt spiedienu uz Armēniju", bet gan vēlme "atgādināt armēņiem viņu vēsturi un tagadni, kā arī aicināt pašiem lemt par savu nākotni". Grūti gan iedomāties, kā viena suverēna valsts varētu pieprasīt otrai rīkot referendumu par tās ārpolitisko izvēli.
Tajā pašā laikā raksta galvenais mērķis bija pārliecināt armēņus, ka Eiropas Savienībai viņi interesē vienīgi kā instruments cīņā pret Krieviju un ka attālināšanās no Maskavas nozīmētu ne tikai tirgu zaudēšanu, bet arī apdraudētu pašas Armēnijas nākotni un suverenitāti. Krievija pasniedza sevi kā reģiona valstu suverenitātes garantu, lai gan šāds vēstījums ir pilnīgā pretrunā ar tās imperiālo politiku.
Tikmēr Vladimirs Putins savā 29. maija preses konferencē EAEU samitā Astanā draudēja, Armēnijai ar "Ukrainas scenāriju", ja tā attālināsies no Krievijas, un uzskaitīja visus pasākumus, ko Krievija nekavējoties īstenotu, ja Armēnija izstātos no Eiroāzijas Ekonomiskās savienības: no Armēnijas aizplūstu Krievijas kapitāls, tiktu ierobežots armēņu preču imports, saruktu tūrisma un loģistikas sadarbība, tiktu atceltas šī brīža cenas energoresursiem, pārtrauktas Krievijas investīciju plūsmas uz Armēniju, kā arī atcelti atvieglojumi vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanai.
Jānorāda, ka ņemot vērā šī brīža Armēnijas ekonomisko modeli, Vladimira Putina retoriskais jautājums: “Kur, piemēram, nonāktu armēņu vīns? Spānijā? Francijā? Itālijā? Portugālē?” nav bez pamata. Ja Eiropas Savienība vēlas padziļināt sadarbību ar Armēniju, tai jāspēj piedāvāt valstij konkrēti ekonomiski risinājumi un ieguvumi, nevis jāaprobežojas ar simboliskiem žestiem un skaļiem saukļiem.
Eiropa spērusi soļus, lai palīdzētu Armēnijai mazināt atkarību no Krievijas tirgus
Tajā pašā laikā Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans aizvadītajā dienā, pēc premjera Pašinjana partijas uzvaras vēlēšanās norādīja, ka Eiropa jau šobrīd virzās uz to, lai palīdzētu Armēnijai mazināt atkarību no Krievijas un dažādotu tās ekonomiku. Pirmie rezultāti jau esot redzami – atsevišķi Armēnijā ražotie lauksaimniecības produkti, tostarp ziedi, jau esot nonākuši Eiropas tirgū, tai skaitā Latvijā.
Un, balstoties Mirzojana teiktā, starp Armēniju un ES jau panākta politiska vienošanās par sadarbības paplašināšanu, un pašlaik notiek darbs pie tehniskajiem nosacījumiem konkrētu preču eksportam. “Starp Armēniju un Eiropas Savienību pastāv vispārēja politiska izpratne un vispārēja politiska vienošanās," uzsvēra Mirzojans, paužot pārliecību, ka drīzumā šī vienošanās nesīs taustāmus rezultātus.
Tāpat ar Rietumu partneru palīdzību Armēnijas valdība ir izveidojusi jaunu ārējās izlūkošanas dienestu FIS, kurš ir brīvs no Krievijas ietekmes, kas vēl joprojām ir jūtama daudzās Armēnijas militārajās un drošības struktūrās. Rietumu izlūkošanas kopienā FIS palīdz ieintegrēt Francijas ārējais izlūkdienests DGSE. Tāpat FIS ir uzsācis ciešu sadarbību ar Francijas dienestu "Viginum", kas nodarbojas ar ārvalstu digitālās ietekmes un dezinformācijas kampaņu atklāšanu un analīzi, un šobrīd uzskatāma par vienu no ietekmīgākajām Eiropas institūcijām šajā jomā.
"Viginum" jau 10. martā paziņoja, ka Armēnijā tiek izvērsta plaša dezinformācijas kampaņa, lai ietekmētu Armēnijas vēlēšanas. Pēc kā Armēnija lūdza "Viginum" palīdzību attīstīt valsts spējas identificēt un izsekot Krievijas propagandas tīkliem digitālajās platformās.
Krievija pirms vēlēšanām Armēnijā izvērsa plašu dezinformācijas kampaņu, aiz kuras stāv "Storm-1516"
Viena no galvenajām aģentūrām, kas nodarbojās ar Krievijas naratīvu izplatīšanu pirms Armēnijas parlamenta vēlēšanām bija "Storm-1516", ko atbalsta Krievijas militārās izlūkošanas dienests GRU. "Storm-1516" specializējas sarežģītās dezinformācijas operācijās – tas veido viltotus medijus, kas imitē uzticamus ziņu portālus, izplata mākslīgā intelekta radītus audio un video viltojumus, publicē safabricētas intervijas un izdomātus "trauksmes cēlēju" stāstus. Tīkls īpaši aktivizējas vēlēšanu laikā un jautājumos, kas skar Ukrainu, NATO un Eiropas Savienību.
Armēnijā "Storm-1516" sāka aktīvi darboties 2025. gada rudenī, pēc prokrievisko spēku sakāves Moldovas parlamenta vēlēšanās. Sākotnēji aģentūra izplatīja nepatiesus naratīvus par to, ka Armēnijas premjers Pašinjans it kā esot piesavinājies trīs miljonus eiro no Francijas palīdzības paketes, lai iegādātos sev greznu villu Marseļā. Lai gan premjers pierādīja, ka šīs apsūdzības neatbilst patiesībai, šo naratīvu joprojām aktīvi izmanto gan Krievijas mediji, gan no Armēnijas izbraukušie viedokļu līderi.
Bet šī gada maijā vairāki "Storm-1516" konti masveidā sāka izplatīt paziņojumus, ka Nikols Pašinjans it kā esot neglābjami slims - dažviet pat apgalvojot, ka viņam ir HIV. Bet Krievijas botu tīkls "Matryoshka" pastiprināja kampaņu pret Pašinjanu, izplatot viltotus videomateriālus, kas atdarināja ārvalstu medijus, piemēram, "Euronews". Tajos it kā ārvalstu pētnieki apsūdzēja Armēnijas valdību korupcijā, represijās un armēņu genocīda apzinātā noklusēšanā. Aprēķināts, ka kopumā šis tīkls izplatīja 343 viltotus video.
Kampaņas laikā tika izveidotas arī "Vikipēdijas" lapu kopijas, kurās apzināti tika publicēts Krievijai labvēlīgs un falsificēts saturs. Šādas lapas tika izveidotas, lai ar to palīdzību ietekmētu mākslīgā intelekta platformas. Tomēr kiberdrošības uzņēmumi šo "Vikipēdiju" lapu darbību ir apturējuši.
Visbeidzot, drošības iestādes ziņoja, ka Krievija plānoja atvēlēt aptuveni 50 miljonus dolāru, lai vēlēšanu laikā nodrošinātu aptuveni 100 tūkstošus Krievijā dzīvojošo armēņu nosūtīšanu uz valsti, lai viņi piedalītos vēlēšanās un balstotu pret Pašinjana kandidatūru. Tomēr nav skaidrs, cik tālu šis plāns tika īstenots.
Maijā publiskotie izmeklēšanas rezultāti liecina, ka centienos politiski destabilizēt Armēniju un mēģinājumos veicināt atbalstu Armēnijas premjera Pašinjamna pretiniekiem bija iesaistīts plašas Krievijas struktūru loks – Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR), Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts, aģentūra "Rossotrudničestvo", Krievijas nams Erevānā, "Rosatom" pārstāvji Armēnijā, vairāki FSB darbinieki, kas Krievijas vēstniecībā darbojušies diplomātiskā aizsega statusā, kā arī Krievijas prezidenta Stratēģiskās sadarbības un partnerības direkcija.
