Ukraiņi balso ārkārtas parlamenta vēlēšanās. Jāizvēlas starp 29 sarakstiem
Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji.
Pasaulē

Ukraiņi balso ārkārtas parlamenta vēlēšanās. Jāizvēlas starp 29 sarakstiem

Jauns.lv

Svētdien Ukrainā notiek parlamenta - Augstākās radas - vēlēšanas, kas būs vēlētāju pirmā iespēja novērtēt prezidenta Petro Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā.

Ukraiņi balso ārkārtas parlamenta vēlēšanās. Jāizv...

Kārtējām parlamenta vēlēšanām Ukrainā būtu jānotiek 2017.gada oktobrī, tomēr pēc tam, kad tautas protestos februārī tika gāzts iepriekšējais valsts prezidents Viktors Janukovičs un jūnijā prezidenta amatā stājās ārkārtas prezidenta vēlēšanās uzvarējušais Petro Porošenko, tika nolemts rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

Balsotājiem jāizvēlas starp 29 partiju sarakstiem. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka visvairāk balsu - apmēram ceturto daļu - iegūs valsts prezidentu atbalstošā partija "Petro Porošenko bloks", bet otrajā vietā ar apmēram desmit procentiem balsu būs ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija "Tēvzeme" ("Batkivščina").

Vēlēšanas nenotiek Krievijas anektētajā Krimas pussalā, kā arī deviņos no 21 vēlēšanu apgabala Doņeckas apgabalā un sešos no 11 vēlēšanu apgabaliem Luganskas apgabalā, kurus kontrolē prokrieviskie separātisti. Doņeckas apgabala teritorijā balsošanas biļeteni nav nodoti vēlēšanu komisijām Doņeckas pilsētas 41., 42., 43. un 44.vēlēšanu apgabalā, 51.Gorlovkas vēlēšanu apgabalā, 54.Šahtjorskas vēlēšanu apgabalā, 55. un 56.Makejevkas vēlēšanu apgabalos un 61.Starobeševas vēlēšanu apgabalā. Luganskas apgabala teritorijā tie nav nodoti vēlēšanu komisijām Luganskas pilsētas 104. un 105.vēlēšanu apgabalā, 108.Krasnijlučas,109.Krasnodonas, 110.Alčevskas un 111.Sverdlovskas vēlēšanu apgabalā.

Saskaņā ar likumu parlamentā ir jāievēl 450 deputāti - 225 pēc partiju sarakstiem un 225 no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem. Tomēr likums par pagaidām okupēto teritoriju statusu paredz, ka vēlēšanas nenotiek Krimas autonomajā republikā un Sevastopolē, kurās atrodas 12 mažoritārie vēlēšanu apgabali.

Tas nozīmē, ka no 225 vēlēšanu apgabaliem Ukrainas teritorijā vēlēšanas nenotiek 27 vēlēšanu apgabalos - 12 Krimā un Sevastopolē, deviņos Doņeckas apgabalā un sešos Luganskas apgabalā. Tātad parlamentā varēs ievēlēt ne vairāk kā 198 deputātus no mažoritārajiem vēlēšanu apgabaliem, bet pavisam - ne vairāk kā 423 deputātus.

Parlamenta Augstākās radas (Augstākās padomes) deputātu pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

BNS, LETA, Foto: Reuters