Porošenko bloks un Tautas fronte uzsāk koalīcijas sarunas

"Sarunas jau sākušās," aģentūrai "Interfax" paziņoja Porošenko bloka vadītājs Jurijs Lucenko.

Vēlēšanās kopumā piedalījās 29 partijas, un saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem, kas iegūti pēc 51,11% biļetenu saskaitīšanas, gan prezidenta Petro Porošenko vadībā izveidotā partija, gan premjerministra Arsentija Jaceņuka pārstāvētā Tautas fronte, kas abas dibinātas tikai šovasar, ieguvušas vairāk nekā 20% balsu.

Par Tautas fronti balsojuši 21,6% vēlētāju, bet no tās tikai nedaudz atpaliek Porošenko bloks, kas izcīnījis 21,44% balsu.

Šie rezultāti ievērojami atšķiras no priekšvēlēšanu aptaujām, kas liecināja, ka Porošenko bloks var cerēt uz gandrīz 30% balsu, kamēr Jaceņuka partijai tika solīti tikai nepilni desmit procenti.

Trešajā vietā ar 11,16% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs.

Vēl 7,35% ukraiņu balsojuši par populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālo partiju, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ieguvusi 5,67% balsu.

Tikmēr par Opozīcijas bloku, kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un kas faktiski ir vienīgā prokrieviskā partija, kurai izdevies iekļūt parlamentā, balsojuši tikai 9,8% ukraiņu, atstājot to ceturtajā vietā.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā. Tuvu šīs robežas pārvarēšanai pagaidām ir Oļeha Tjagniboga vadītā nacionālistiskā partija "Svoboda" ("Brīvība"), par kuru balsojuši 4,69% vēlētāju.

Tikmēr pārējās partijas, tostarp otra ietekmīgākā promaskaviskākā partija - komunisti -, nav savākušas pat četrus procentus balsu.

Lucenko piebilda, ka visas pārējās partijas, kas gada sākumā piedalījušās tā dēvētajā Eiromaidanā, kura rezultātā tika gāzts Janukoviča režīms, arī ir uzaicinātas uz sarunām.

Porošenko vēlēšanu rezultātus nosaucis par vēsturiskiem un apsolījis īstenot radikālas reformas, tostarp samazināts parlamenta komisiju un valdības ministru skaits.

Sākotnējie balsu skaitīšanas rezultāti tomēr pagaidām sniedz tikai aptuvenu priekšstatu par reālo spēku sadalījumu Augstākajā radā, jo tie attiecas tikai uz tām 225 deputātu vietām, kuras tiek sadalītas, pamatojoties uz proporcionālo vēlēšanu sistēmu.

Atlikušās no 450 deputātu vietām tiek izcīnītas vienmandāta vēlēšanu apgabalos, un to sadalījums kļūs zināms tikai pēc dažām dienām.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas datiem vēlētāju aktivitāte sasniegusi 52,42%.

Taču zemais balsotāju skaits daļēji skaidrojams ar karadarbību valsts austrumos, kur joprojām pilnībā nav rimušas cīņas starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajām teroristu bandām.

Vislielākā vēlētāju aktivitāte fiksēta Ļvovas apgabalā, kur nobalsojuši 70% vēlētāju.

Salīdzinoši augsta vēlētāju aktivitāte bijusi arī citos rietumu apgabalos. Piemēram, Ternopiļas apgabalā nobalsojuši 68,28% vēlētāju, Volīnijas apgabalā - 64,85% vēlētāju, bet Ivanofrankivskas apgabalā - 63,73%.

Salīdzinoši liels skaits vēlētāju devušies pie vēlēšanu urnām arī valsts vidienē un ziemeļos, bet viszemākā vēlētāju aktivitāte bijusi nemierīgajos Ukrainas dienvidaustrumos.

Luhanskas apgabalā nobalsojuši tikai 32,67% vēlētāju, bet Doņeckas apgabalā - 32,4%.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā vēlētāju aktivitāte sasniegusi 55,86%.