Ebreju organizācija aicina Šveices muzeju nepieņemt Gurlita mantojumu
Pasaules Ebreju kongresa (WJC) vadītājs aicinājis Bernes Tēlotājmākslas muzeju Šveicē nepieņemt vācu kolekcionāra Kornēliusa Gurlita mantojumu, jo tas riskē ar tiesas pieteikumu "lavīnu" no patiesajiem īpašniekiem.
Kā jau ziņots, maijā mirušais Gurlits pirmajā testamentā novēlēja muzejam savu vērtīgo kolekciju, kurā ir arī Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Franca Marka, Paula Klē un Maksa Bekmana darbi. Vēlāk tika atrasts vēl otrs testaments. Taču tiesa informēja, ka abi testamenti esot "savstarpēji papildinoši" un abos minēts viens un tas pats mantinieks vai mantinieki.
Tā kā Gurlita tēvs Hildebrands kolekcionēja ebrejiem un Vācijas muzejiem nacistu valdīšanas laikā atņemtos darbus, aptuveni vienu miljardu eiro vērtā mantojuma pieņemšana Bernes Tēlotājmākslas muzejam varētu sagādāt problēmas, norāda WJC prezidents Ronalds Lauders.
"Ja muzejs Šveicē iejauksies šajā mantojuma lietā, tiks atvērta Pandoras lāde ar tiesas pieteikumu lavīnu no vācu muzejiem un ebreju izcelsmes īpašnieku pēcnācējiem," viņš teica intervijā vācu žurnālam "Der Spiegel". "Cilvēki Bernē nodarīs kaitējumu paši sev un savai valstij, ja pieņems gleznas, kamēr to izcelsme nav noskaidrota. Tas kļūs par zagto mākslas darbu muzeju."
Bernes Tēlotājmākslas muzejs noraidījis vācu medijos publicētās ziņas, ka tas gatavojoties pieņemt Gurlita mantojumu. Muzejs joprojām konsultējas ar Vācijas valdību par sekām, ar kurām būs jārēķinās mantojuma pieņemšanas gadījumā.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Pikaso, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
