Amatpersona: Krievijai būtu izdevīgāk saņemt naudu, ne "Mistral" kuģus
Krievijai būtu izdevīgāk saņemt no Francijas samaksāto naudu, ne helikopteru bāzes kuģus "Mistral", piektdien preses konferencē Maskavā žurnālistiem paziņoja Krievijas valdības pārziņā esošās Jūras kolēģijas priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Šiškarjovs.
"Labāk būtu saņemt naudu, un šajā ziņā franči rīkojas attiecīgi, mūsu interesēs. Mēs jau esam sasnieguši periodu, kas paredz soda sankciju pieprasīšanu," viņš norādīja.
Šiškarjovs uzsvēra, ka lielas vajadzības pēc attiecīgā tipa kuģiem Krievijai nav. "Es lielu nepieciešamību pēc šiem kuģiem neredzu. Viņiem ir ierobežots ekspluatācijas un peldēšanas rajons," viņš paskaidroja.
Šiškarjovs piebilda, ka "Mistral" kuģi ir lielā mērā uzbrukuma, ne aizsardzības tipa kuģi. "No mūsu stratēģisko interešu viedokļa, mums nav pamata domāt, ka mēs kaut kur izsēdināsim desantu," viņš sacīja.
Pēc viņā domām, lielie desantkuģi, kas ir Krievijas kara flotes rīcībā, ir daudz piemērotāki desanta izsēdināšanai piekrastē.
Iepriekš Francijas prezidents Fransuā Olands sociālo mikroblogu vietnē "Twitter" paziņoja, ka neredz iespēju pašreizējos apstākļos nodot kuģi Krievijai.
Atsaucoties uz anonīmiem informācijas avotiem, Francijas laikraksts "Le Parisien" rakstīja, ka šādā situācijā Francijai vajadzēs atmaksāt Krievijai samaksātos 1,2 miljardus eiro, kā arī kompensāciju 800 miljonu eiro vērtībā.
Jau ziņots, ka Francija novembrī saistībā ar situāciju Ukrainas austrumos uz nenoteiktu laiku atlika "Mistral " tipa desantkuģa piegādi Krievijai.
2011.gadā parakstītais 1,2 miljardu eiro vērtais līgums paredzēja, ka pirmo kuģi ar nosaukumu "Vladivostok" piegādās šogad oktobrī vai novembrī, bet otro ar nosaukumu "Sevastopoļ" - 2015.gadā. Šis līgums glābj no atlaišanas tūkstošiem Sennazēras kuģubūvētava strādnieku.
Tomēr Ukrainas krīzes ietekmē un krasā Rietumu un Krievijas attiecību pasliktinājuma dēļ uz Franciju tās sabiedrotie, jo īpaši ASV izdara lielu spiedienu nepiegādāt kuģus. Septembrī Francijas prezidents Fransuā Olands paziņoja, ka lēmuma par piegādēm pieņemšana ir atlikta.
Līguma izpilde nozīmētu, ka pirmo reizi Krievijai tiktu pārdotas augsta līmeņa aizsardzības tehnoloģijas, par ko bažas ir izteikušas vairākas NATO dalībvalstis, īpaši Baltijas valstis, kas bažījas par kuģu nonākšanas Krievijas bruņojumā negatīvo ietekmi uz to drošības situāciju.
Gaidot kuģa nodošanu Krievijai, Sennazēras ostā uz mācību kuģa "Smoļnij" atrodas 400 Krievijas kara jūrnieki - "Vladivostok" un "Sevastopoļ" apkalpju locekļi, kas no 30.jūnija ir mācījušies vadīt "Mistral " tipa kuģus.
BNS, Foto: AFP/LETA
