Ķīna atkal sola beidzot atteikties no nāvinieku orgānu izmantošanas
Ķīna apsolījusi no 1.janvāra pārtraukt orgānu izņemšanu ar nāvi sodītajiem noziedzniekiem.
Tiesa, ar līdzīgu paziņojumu Ķīna nāca klajā arī pagājušā gada novembrī. Nāvessodi šajā valstī jau sen kalpo par avotu, kur iegūt nieres, sirdis un citus orgānus.
Turpmāk tikai brīvprātīgi
Pērn Ķīnā ar nāvi sodīja vairāk nekā 2400 cilvēku – šajā „nozarē” tas ir pasaules rekords. Valstī ir liels donoru orgānu deficīts, jo kultūras tradīcijas prasa mirušos apglabāt neskartus. Pat Ķīnas plašsaziņas līdzekļi atzīst, ka nāvinieki nodrošina divas trešdaļas transplantāciju visā valstī, bet vēl pirms dažiem gadiem varasiestādes to noliedza.
Tagad Valsts orgānu donoru komitejas Huans Dzefu paziņojis, ka ar 1. janvāri izmantos tikai brīvprātīgi ziedotus orgānus. Turklāt 38 transplantācijas centri valstī jau atteikušies izmantot „nāviniekus”. Ķīnā katru gadu ap 300 000 cilvēku nepieciešama transplantācija, bet oficiāli veic 10 000 operāciju. Tikai viens cilvēks no pusotra miljona piekrīt pēc nāves ziedot savus orgānus, salīdzinājumam – Spānijā uz to ir gatavi 37 cilvēki no miljona.
2012. gadā Ķīnas dienvidu pilsētā Guandunā veikta aptauja gan liecināja, ka 79% orgānu ziedošanu uzskata par cildenu rīcību, tomēr 81% pauda bažas, ka šie ziedojumi nokļūs melnajā tirgū.
Noder arī varai nevēlamie
Aprēķini liecina, ka ar nāviniekiem vien valstī veiktajām transplantācijām nepietiktu. Ķīna šim mērķim izmantojusi ne tikai slepkavas un citus kriminālnoziedzniekus, bet arī totalitārajam režīmam netīkamus cilvēkus, tostarp „Faluņguņ” vingrojumu un meditācijas praktizētājus. Šai kustībai pieslējies slavenais Latvijas kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis.
Bijušais Kanādas Karaliskais prokurors Deivids Kilgors kopā ar cilvēktiesību advokātu Deividu Meitasu ir izmeklējis Ķīnas orgānu rūpalu, cik nu tas bijis iespējams.
Kāda sieviete atklājusi viņas vīra ķirurga stāstīto, kurš tikai divos gados ap 2000 „Faluņgun” sekotājiem izgriezis acu radzenes. Neviens „donors” neizdzīvojis, jo citi ķirurgi izgrieza dzīvībai svarīgos orgānus, bet pēc tam ķermeņa paliekas sadedzināja.
Piecdesmit tūkstoši eiro par nieri
2003. gadā kanādiešu izmeklētāji tikās ar tautieti, kurš bija devies uz Šanhaju pēc nieres – par 16 000 eiro. Ķirurgs nēsāja militāro uniformu un neslēpa, ka orgānu avots ir ar nāvi sodīti cietumnieki. 2006. gadā orgānu tirdzniecību Ķīnā aizliedza, kas kāpināja cenas – līdz 50 000 eiro par nieri.
Kāda klīnika pat reklamējās šādi “Mūsu izmantotie orgāni nav ņemti no cietušajiem pēc galvas smadzeņu darbības beigām, jo tad orgāna stāvoklis var būt slikts.” Arī Britu transplantācijas biedrība paudusi aizdomas, ka orgāni izņemti vēl dzīviem cilvēkiem pirms nāves sodu izpildes, kas var paildzināt pacienta mūžu no 11 līdz 20 gadiem.
Transplantācija Latvijā
Šogad Latvijā veiktā aptaujā 75% pauda, ka piekristu ziedot savu orgānu pēc nāves. Mūsu valstī ik gadu gaidītāju skaits uz nieres transplantāciju ir gandrīz divreiz lielāks par saņemto orgānu skaitu. Uz jaunu sirdi šoruden gaidīja desmit cilvēki, tostarp divi bērni, aknu transplantācija nepieciešama ap 50 pacientiem. Turklāt aknu transplantācija nav valsts apmaksāto operāciju sarakstā.
No 1973. gada 15. aprīļa līdz 2013. gada beigām Latvijā veiktas 1724 nieres transplantācijas, kopš 2002. gada pārstādītas 16 sirdis. Novembrī veiktas pat divas sirds transplantācijas operācijas – 45 un 50 gadu veciem vīriešiem valsts apmaksātā programmā. Pirmā un pagaidām vienīgā aknu pārstādīšana Latvijā notika 2011. gadā.
Kasjauns.lv, AFP / LETA
