Raimonds atklāti par imigrantu dzīvi Anglijā: guļamistabu nodoklis un pamestā māte
Imigranti Anglijā dažādus ierobežojumus izjūt jau pēdējos pāris gadus un vieglas dzīves kārotājiem, arī latviešiem, Lielbritānija vairs nav sapņu zeme. Vīganā dzīvojošais latvietis Raimonds stāsta, ko pēdējā laikā uz savas ādas izjutuši iebraucēji no Latvijas.
Mančestras grāfistes Vīganā jau piecus gadus dzīvojošais un strādājošais latvietis Raimonds Sprudzāns Kasjauns.lv pastāstīja, ka šo gadu laikā imigrantu dzīve Apvienotajā Karalistē kļuvusi sarežģītāka. Jau labu laiku iebraucējiem ir jāsamierinās ar dažādiem ierobežojumiem pabalstu saņemšanā. Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona nesen paustās idejas par tā, kā ierobežot imigrantu ieplūšanu valstī un ierobežot viņu tiesības uz sociālo nodrošinājumu, pat viņus izraidot no valsts, nav kā zibens no skaidrām debesīm. Raimonds īpaši nesatraucas par premjera izteikumiem, jo „pēc pabalstiem nedzenas”. Tomēr vairākiem tautiešiem, kuri uz Angliju atbraukuši nevis strādāt un pelnīt, bet gan meklēt labāku un vieglāku dzīvi, vieglas dienas nav gaidāmas.
Ievieš guļamistabu nodokli
„Šeit esmu jau piecus gadus un pēc pabalstiem nedzenos. Protams, pirms pieciem gadiem un pirms Rumānijas, Bulgārijas un Horvātijas iestāšanās Eiropas Savienībā, bija vieglāk. No sākuma paaugstināja darba stundu skaitu nedēļā no 28 uz 33 stundām, lai saņemtu pabalstu. Tad atcēla bezmaksas angļu valodas kursus iebraucējiem. Tagad arī nepienākas lielie pabalsti, ja aizeju no darba, ir tikai minums – ap 60 marciņām nedēļā. Ieviesa arī guļamistabu nodokli – ja tu dzīvo viens dzīvoklī ar divām guļamistabām, jāmaksā vairāk. Ir daudz lietu, kas mainījušās pēdējo gadu laikā, bet es par to īpaši neraudu, jo visu laiku strādāju.
Pēc manām domām, Kamerona idejas ir pareizas, jo Anglija nav no gumijas un valdībai kaut kas bija jādara, lai aizsargātu savus pilsoņus, kā no kakla nomestu pašu angļu dīkdieņu baru. Un tie lielākie bļāvēji pret Kameronu ir arī paši angļi, kuri no pabalstiem pārtiek gadu desmitiem. Es dzīvoju iepretim nodarbinātības dienesta kantorim un katru dienu pie tā redzu bariņu angļu, kas iet uz turieni pēc pabalstiem. Savā rūpnīcā arī viņus redzu – atnāk, pastrādā pāris dienu, augstākais mēnesi un pazūd,” Kasjauns.lv teica Raimonds un piebilst, ka jau tagad aizvien mazāk cilvēku uz Angliju brauc „pabalstu tūrismā”:
„Saņēma mātes pabalstu un izdzina viņu no mājām”
„Ļoti daudzi uz Angliju brauca un brauc tikai pēc pabalstiem, bet tagad tādu ir mazāk – visu šo sankciju dēļ. Es pazīstu dažus tādus arī no Latvijas. Piemēram, viens te nodzīvojis kādus trīs, četrus gadus, bet nostrādājis labi ja pāris mēnešus. Daudzi uz šejieni atveda savus vecākus, tikai lielākas pensijas dēļ. Viens no tādiem maniem paziņām saņēma mātes pensiju un dažādas atlaides, bet pašu māti izdzina no mājas. Tagad viņa īrē no svešiem cilvēkiem gultas vietu, jo Rīgā visu pārdeva un vairs nav kur atgriezties. Pensiju viņa saņem tagad pati, bet tikai tik ilgi, kamēr dēls strādā un arī pensiju Latviju viņa var zaudēt, jo to saņem šeit – Anglijā.
Daudziem darba meklētājiem no ES jaunajām dalībvalstīm tagad gala mērķis ir Vācija. Tur vēl nav tik traki, bet Vācijā ir daudz grūtāk uzsākt dzīvi un atrast darbu.”
