Igaunijas politiķis: Krievijas agresija pret Ukrainu tuvina Somiju NATO
Krievijas agresija pret Ukrainu ir tuvinājusi Igaunijas un Somijas ārpolitiskās un drošības politikas prioritātes, kā arī tuvina Somiju NATO, pirmdien paziņoja Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons.
Somijas Ārpolitikas institūta ("Finnish Institute of International Affairs") un Somijas vēstniecības Tallinā rīkotas konferences ietvaros uzstājoties Somijas parlamentā, viņš norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir tuvinājusi Igaunijas un Somijas ārpolitiskās un drošības politikas prioritātes lielākā mērā nekā jebkurā brīdī pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā, Mihkelsona teikto citēja Igaunijas parlamenta preses dienests.
"Šodien nav nevienas tabu tēmas divpusējās drošības diskusijās, par kurām mēs nevarētu rīkot atklātas un saturīgas debates. Kā brīvās pasaules robežvalstīm Igaunijai un Somijai šodien ir daudz vairāk kopīga nekā jebkad agrāk. Mums pirmo reizi ir ļoti labas izredzes padarīt Ziemeļ[eiropas] reģionu par patiešām drošu reģionu, kas pretojas ārējiem draudiem ar augsta līmeņa savaldīšanas palīdzību," uzsvēra Igaunijas politiķis.
Lai arī Somijas drošības politikas debates un, īpaši, attiecības ar Krieviju ietekmē bijušā Somijas prezidenta Urho Kekonena doktrīna par Somijas neitralitāti, Somija, kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nevar ignorēt Krievijas veiktos kliedzošos starptautisko tiesību pārkāpumus, teica Mihkelsons. Viņš norādīja, ka Somija vairs nav tā valsts, ar ko Padomju Savienība varēja darīt, ko gribēja.
"Aizvien sarežģītākā drošības vide spiež Somiju uz ciešāku starptautisko sadarbību. Somijas pieeja NATO ir saprotami piesardzīga, bet, jo vairāk laiks paies, jo mazāk alternatīvu paliks," Mihkelsons piebilda.
