VIDEO: Jeloustonas parka apmeklētāji steidz fiksēt unikālu notikumu un cer ieraudzīt retu balto bizonu

Stāvot pie kraujas malas, no kuras paveras skats uz Lamaras upi Jeloustonas nacionālajā parkā, Tīdžejs Emonds ar binokli skatījās uz simtiem bifeļu, kas ganās zaļajā ielejā.

Dzeltenbrūni teļi draiskojās pie savām mātēm, kamēr lielie buļļi gulēja dubļos.

Kamēr viņa sieva un mazie bērni sapulcējās aiz viņa, Emonds apskatīja plašo ganāmpulku un kliedza: "Es redzu balto!"

"Vai nē - tā ir Ziemeļamerikas antilokapra," viņš drīz koriģē redzēto.

Parasti Jeloustonas savvaļas dzīvnieku vērotāju acīs lielākās zvaigznes ir grizli lāči un vilki, taču šopavasar uzmanību pievērsis mazs un ārkārtīgi rets balts bizonu teļš.

Baltos bizonus — pazīstamus arī kā bifeļus — daudzi indiāņi uzskata par svētiem, kuri ziņu par baltā mazuļa piedzimšanu Jeloustonā uztver kā labvēlīgu zīmi.

Viss sākās, kad Kalispelas (Montana štata) fotogrāfe Erina Brātena 4. jūnijā, drīz pēc piedzimšanas netālu no Lamaras upes krastiem, uzņēma vairākus attēlus, kuros redzama mazā, neveiklā būtne, kura piekļāvusies savai mātei. Bratena un viņas ģimene braukāja pa parku, līdz viņa pamanīja kaut ko baltu un aplūkoja tuvāk caur savu telefoto objektīvu.

Viņi apgriezās un apstājās, lai vairāk nekā pusstundu skatītos un fotografētu teļu kopā ar māti.

Neskatoties uz to, ka Lamaras ielejā, kas ir lieliska vieta savvaļas dzīvnieku apskatei, ir daudz apmeklētāju ar teleskopiem un fotogrāfi ar telefoto objektīviem, vēl daži citi pamanīja jaundzimušo teļu, bet kopš tā laika nav ziņots par novērojumiem. Pat Brātena un viņas ģimene vairs to nav redzējusi, neskatoties uz to, ka pēc divām dienām viņa ar ģimeni atgriezās, lai apskatītos vēlreiz, viņa sacīja.

Tāpat kā leģendā, arī teļa dzīve paliek noslēpumā tīta.

Daži domā, ka tā bija īsa. Bizonu teļi bieži neizdzīvo, kad viņu ganāmpulki nolemj nirt pāri ūdeņiem, piemēram, Lamarai, kas kļūst dziļāka un dubļaināka ar kalnos izkusušo sniegu.

Tomēr, pat ja tas ir miris, notikums ir ne mazāk nozīmīgs indiāņiem. Radījuma piedzimšana piepilda Lakotas pareģojumu, kas vēsta par labākiem laikiem, saskaņā ar Amerikas indiāņu cilts pārstāvjiem, kuri brīdina, ka tas ir arī signāls, ka ir jādara vairāk, lai aizsargātu zemi un tās dzīvniekus. Tuvākajās nedēļās viņi plāno rīkot ceremoniju, lai pieminētu šo notikumu.

Pa to laiku ziņas par balto bizonu ir izplatījušās tālākos ASV štatos. Emonds bija dzirdējis par balto teļu kanālā "The Weather Channel" un vēlējās to redzēt savas ģimenes ceļojumā uz Jeloustonu no Ohaio.

Parasti baltie sumbri piedzimst rančo ganāmpulkos, krustojoties ar liellopiem. Tie ir reti, bet ne nedzirdēti, un šādas ziņas šad tad nonāk vietējos ziņu virsrakstos.

Divas ģenētiskas variācijas, leicisms un albīnisms, veido neparasti gaišas krāsas dzīvnieku. Eksperti šaubās, vai Jeloustonas teļš ir albīns.

Jebkurā gadījumā savvaļas baltie bizoni ir ārkārtīgi reti sastopami — varbūt pat nedzirdēti Jeloustonā, vienā no pēdējām brīvi klejojošo amerikāņu bizonu patvēruma vietām. Dzīvnieku skaits kādreiz sasniedza desmitiem miljonu, pirms komerciālās medības tos gandrīz pazudināja. Jeloustonas ganāmpulkā ir aptuveni 5000.

Jeloustonas savvaļas dabas vērotājiem labs vilka, grizli lāča vai it īpaši nenotverama āmrija vai lūša izskats vai fotogrāfija nodrošina labu dienu. Skats uz balto bizona teļu būtu mūža privilēģija.

Darbinieki vairākos uzņēmumos, kas piedāvā ekskursijas gida pavadībā, pārgājienus un izjādes ar zirgiem Jeloustonā, sacīja, ka nav redzējuši balto bizona teļu. Vismaz viens bija skeptisks, ka novērojums bija autentisks, taču Brātenas dēla Zeina mobilajā telefonā ievietotais video, kurā redzams teļš plašā ielejā, kas ļoti līdzinās Lamaras ielejai, liek kliedēt šaubas par to, ka teļš nav bijis īsts.