Lietuvas ārlietu ministrs: ir jāreaģē uz Krievijas pieaugošajām sabotāžas darbībām Baltijas jūras reģionā
Ir jāreaģē uz Krievijas pieaugošajām sabotāžas darbībām Baltijas jūras reģionā, piektdien Baltijas jūras valstu padomes sanāksmē paziņoja Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis.
"Redzot mūsu neizlēmību Ukrainā, Krievija saasina situāciju, lai sētu bailes, nedrošību un vājinātu mūsu gribu atbalstīt Ukrainu. Mums ir jāparāda, ka tādu darbību ietekme būs tikai pretēja, jo mēs arvien vairāk atbalstīsim Ukrainu un atbilde Krievijai par tās rīcību būs pienācīga," sacīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, Polijas un Vācijas ārlietu ministri sanāksmē Somijā pieņēma kopīgu deklarāciju, kurā uzsvēra, ka "ir svarīgi steidzami stiprināt pretestību, gatavību un reakciju krīzes situācijās Baltijas jūras reģionā".
Pieaugot ģeopolitiskajam saspīlējuma, Baltijas jūras reģiona sadarbība ir jāpastiprina un jāpadziļina, un esošie mehānismi ir jāpielāgo politiskajai realitātei.
"Šobrīd īpaši nepieciešama spēcīga politiskā griba, cieša sadarbība elastīgos formātos ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un atklātas diskusijas par to, kā mums būtu jāpielāgojas jaunajai ģeopolitiskajai realitātei un kā mums būtu jāreaģē uz Krieviju," sacīja Landsberģis.
Maijā no Kremļa izskanēja ziņas par Krievijas plāniem mainīt jūras robežas ar Lietuvu un Somiju. Šī informācija vēlāk tika izņemta no Krievijas Aizsardzības ministrijas tīmekļa vietnes. Lietuvas vadītāji šo informāciju nosauca par provokāciju.
Vēlāk tajā pašā mēnesī Igaunija ziņoja, ka Krievijas robežsargi ir sākuši noņemt bojas, kas robežupē Narvas upē iezīmē ūdensceļus.
