Lietuvas diplomāti prasa tikšanos ar Norvēģijā mātei atņemto zēnu, kas nogādāts atpakaļ no Zviedrijas
Lietuvas diplomāti otrdien pieprasījuši tikšanos ar Norvēģijā aizbildņiem nodoto septiņus gadus veco lietuviešu zēnu Gabrieļu, kas saistībā ar virkni pēdējo dienu notikumu nonācis Lietuvas sabiedrības un mediju uzmanības centrā. Tikmēr vairākas sabiedriskās organizācijas pie Norvēģijas vēstniecības Viļņā sarīkojušas solidaritātes piketu "Es esmu Gabrieļus", aicinot atdot zēnu viņa īstajai mātei.
Jau vēstīts, ka tieši pirms nedēļas Norvēģijas policija paziņoja, ka pazudis septiņus gadus vecs bērns no Lietuvas, kas, iespējams, nolaupīts un izvests no valsts. Vēlāk tika ziņots, ka zēns atradies Zviedrijā, bet nogādāts atpakaļ uz Norvēģiju.
Kā vēsta Lietuvas mediji, zēns Norvēģijā atņemts mātei pagājušā gada aprīlī. Janvārī mātes brālis mēģinājis Gabrieļu nogādāt Lietuvā, kur viņai mātes tiesības nav ierobežotas. Šo plānu izjaukuši Zviedrijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki, kas zēnu aizturējuši Stokholmā jau uz prāmja, un viņš jau 28.janvārī nogādāts atpakaļ uz Norvēģiju. Par to nav informēta nedz viņa māte, nedz Lietuvas varas iestādes. Lai gan zēns ir Lietuvas pilsonis, kā skaidrojuši Zviedrijas diplomāti, viņa deklarētā dzīvesvieta nav Lietuvā, tādēļ Lietuvai nekāda informācija nav sniegta.
Ārlietu ministrs Lins Linkevičs iepriekš norādījis, ka Lietuva liks lietā visus diplomātiskos un tiesiskos līdzekļus, lai panāktu zēna atgriešanos dzimtenē, bet brīdinājis, ka Lietuvas iespējas ir ierobežotas, jo Norvēģijas bērnu tiesību aizsardzības dienests ir autonoma institūcija, no kuras informāciju grūti iegūt ne tikai ārvalstu, bet arī pašas Norvēģijas iestādēm.
Lietuvas vēstniece Oslo Izolda Bričkovskiene otrdien tikusies ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas vēstnieku bērnu tiesību jautājumos Jensu Eikosu, lūdzot sniegt informāciju par precīzu zēna atrašanās vietu un atļaut tikšanos ar viņu.
Eikoss norādījis, ka ministrijas iespējas palīdzēt Lietuvai ir ierobežotas, jo Norvēģijas bērnu tiesību aizsardzības dienests pirmkārt rūpējas par bērna labklājību un stingri ievēro likumos ietvertos konfidencialitātes principus. Vienlaikus viņš norādījis, ka izprot Lietuvas bažas, un solījis darīt visu, lai noskaidrotu, vai Gabrieļus tiešām ir Norvēģijā un vai viņam nodrošināta pienācīga aprūpe, norādīts Lietuvas Ārlietu ministrijas paziņojumā. Tajā nav teikts, vai Lietuvas diplomātei tiks atļauts tikties ar pašu zēnu.
Eikoss arī pastāstījis, ka pavasarī paredzēts aicināt Norvēģijas parlamentu izskatīt iespēju par valsts pievienošanos 1996.gada Hāgas bērnu tiesību konvencijas "Baltā grāmata", kas varētu palīdzēt risināt starpvalstu nesaskaņas šajā jomā.
Kā radiostacijai "Extra FM" sacījusi asociācijas "Rietumlietuvas vecāku forums" vadītāja Kristīna Paulike, pēdējā laikā no lietuviešu emigrantu iecienītajām valstīm, tostarp Norvēģijas un Lielbritānijas, aizvien biežāk saņemtas lietuviešu vecāku sūdzības par bērniem, kuri it kā nesaprotamu iemeslu pēc tiek nodoti valsts aprūpei, bet vecāki, kas mēģina šādus bērnus pārvest uz Lietuvu, "nonāk bērnu nolaupītāju lomā".
Ziņu aģentūrai ELTA Paulike paudusi viedokli, ka Eiropas Savienībai būtu jānosaka vienots bērnu tiesību aizsardzības regulējums visās dalībvalstīs, kā arī kopīgiem spēkiem jācenšas šajā jomā panākt vienošanos ar trešajām valstīm, tostarp Norvēģiju.
Tikmēr bērnu psihoterapeits Lins Slušnis portālam "Delfi.lt" sacījis, ka emigrējušie vecāki, kuru ģimenēm tādu vai citādu iemeslu dēļ pievērsuši uzmanību Norvēģijas dienesti, iespējams, paši saasina problēmas, vairoties tikties un izskaidroties ar amatpersonām. Lai gan var ļoti labi saprast emigrantus, kas bieži ne pārāk labi prot mītnes zemes valodu, šāda izturēšanās tikai pastiprina iespaidu, ka vecākiem bērns nerūp. "Bet norvēģi balstās uz principu, ka galvenās ir bērna intereses un nav svarīgi, kur un kā viņš dzīvos, lai tikai būtu garantēta viņa drošība," viņš piebildis.
Pēc eksperta teiktā, šajā gadījumā nopietnas kļūdas pieļāvusi arī pati Gabrieļus māte.
Savukārt Norvēģijas lietuviešu kopienas valdes locekle Lina Baltrukoniene uzskata, ka pēc katra tāda gadījuma emigranti vēl vairāk noslēgsies un baidīsies vērsties pēc psiholoģiskās vai medicīniskās palīdzības pie Norvēģijas speciālistiem. Viņa norādījusi, ka arī Gabrieļus māte pati vērsusies pie ārstiem par dēla veselības problēmām, taču saskārusies ar sankcijām.
Baltrukoniene uzskata, ka Norvēģijas dienesti bieži izraugās vienkāršāko ceļu, atņemot bērnu vecākiem, un nepaskaidro, kādēļ nav gatavi viņu nodot tuviniekiem Lietuvā. Viņasprāt, šai dienestā nereti strādā cilvēki bez pietiekamas dzīves pieredzes un nav nevienas institūcijas, ar kuru bērnu aizsardzības dienests sadarbotos vai pieņemtu starpniecības palīdzību. "Cilvēks paliek viens pret sistēmu - un pret sistēmu viņš vienmēr zaudēs," viņa spriedusi, piebilstot, ka ar šādām problēmām saskaras ne tikai austrumeiropieši, bet arī paši norvēģi.
Otrdien pusdienlaikā pie Norvēģijas vēstniecības Viļņā notika sabiedrisko un politisko organizāciju rīkots solidaritātes pikets "Es esmu Gabrieļus", kurā piedalījās aptuveni 30 cilvēku. Viens no piketa rīkotājiem, Lietuvas tautiskās jaunatnes savienības vadītājs Juļus Panka, Norvēģijas vēstniecības pirmajai sekretārei Ingridai Fārnerei nodevis aicinājumu garantēt Norvēģijā dzīvojošo lietuviešu bērnu drošību, bet vecākiem, kuriem draud bērnu atņemšana, atļaut doties projām no valsts.
"Ierodoties Norvēģijā, imigrantiem ir pienākums ievērot turienes likumus un normas, bet gadījumā, ja izraisās konflikts, kad viņiem atņem bērnu, jāparedz tiesības doties projām kopā ar bērnu (..). Uzskatu, ka 99% vecāku izvēlēsies vairs nekad nešķērsot Norvēģijas robežu, lai tikai nezaudētu savu bērnu," viņš norādījis.
