Vācijas valdība sagatavojusi plānu iespējamam Krievijas uzbrukumam

Sagaidāms, ka pirmajā kārtā Krievija uzsāks dezinformācijas kampaņu medijos un sociālajos tīklos, lai panāktu "šķelšanos iedzīvotāju vidū, sabiedrības destabilizāciju un uzticības brīvai demokrātijai graušanu". Šo procesu pavadīs kiberuzbrukumi spēkstacijās, aizsargjoslās un citos nozīmīgos objektos. Operāciju slepenības dēļ atsevišķas darbības būs grūti viennozīmīgi piedēvēt Krievijai, teikts dokumentā.

Otrajā kārtā Krievija koncentrēs karaspēku pie NATO robežām, bet alianses valstis, reaģējot uz to, pastiprinās pierobežas kontingentu. Kiberuzbrukumu un diversiju skaits pieaugs, lai aizkavētu NATO armiju pārvietošanos. Tāpat Krievija mēģinās izvest no ierindas kosmosa satelītus. Nav izslēgti uzbrukumi atomreaktoriem, ķīmiskajiem uzņēmumiem un hidrotehniskajām būvēm Vācijā.

Trešā posma gaitā Krievija pielietos konvencionālos un ne konvencionālos ieročus. Triecieni tiks raidīti "mērķiem Vācijas Federatīvās Republikas teritorijā", norādīts dokumentā. Vienlaikus tiks iznīcināts arī liels daudzums kosmosa satelītu.

Ceturtajā konflikta posmā Krievijas karaspēks izlauzīsies līdz Vācijas robežām. Kaujas notiks valsts teritorijā, gaisā un jūras telpā. Turklāt karš pārsviedīsies uz kosmosu, kurā pirmo reizi notiks "globāla mēroga konflikts".

Ja Krievija uzbrūk Vācijai, tā būs "fundamentāla drošības situācijas maiņa visai Eiropai", uzsvērts dokumentā. Pēc ziņojuma autoru domām, aprakstītais uzbrukuma plāns "ir ticams scenārijs", raksta "The Moscow Times".

Pirms tam Vācijas aizsardzības ministrija vienā no slepenajiem ziņojumiem pieļāva, ka Krievija varētu uzbrukt NATO austrumu flangam 2025. gada vasarā. Pirms tam, kā paredz Bundesvērs, Maskava izsludinās kārtējo mobilizācijas vilni un iesauks armijā vēl 200 tūkstošus cilvēku. Pēc tam Krievija organizē "vispirms slēptu un pēc tam arī atklātu" uzbrukumu Rietumiem, pēc kā iespējama Ziemeļatlantijas alianses spēku tieša sadursme ar Krievijas armiju.

Iepriekš NATO brīdināja, ka pasaule "nav pašsaprotama" un alianses valstīm būtu jāsagatavojas kara gadījumam ar Krieviju tuvāko 20 gadu laikā. "Ir jābūt sistēmai, kas ļauj mobilizēt daudz cilvēku, ja lieta nonāks līdz karam, neatkarīgi no tā, vai tas notiks vai ne," sacīja NATO Militārās komitejas vadītājs admirālis Robs Bauers.

ASV prezidents Džo Baidens pieļāva, ka Krievija "uzbruks [ASV] NATO sabiedrotajiem," ja gūs uzvaru Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šādus pieņēmumus dēvēja par "pilnīgām muļķībām". Pēc viņa teiktā, Maskavai nav "ne ģeopolitiskās, ne ekonomiskās, ne politiskās, ne militārās intereses" nonākt konfliktā ar NATO dalībvalstīm.