Ukrainas parlamenta deputāts aicina savu valsti bruņoties ar kodolieročiem
Ukrainas ir atkal jākļūst par kodolvalsti, pat ja par to nāksies samaksāt ar sankcijām, paziņoja Ukrainas Augstākās radas deputāts Oleksijs Gončarenko.
Viņš paziņojis ASV valsts sekretāram Entonijam Blinkenam, ka Ukrainai ir jākļūst par NATO dalībvalsti vai jāiegūst kodolieroči. Viņaprāt, tas ir vienīgais veids kā saglabāt Ukrainas valsti.
“Es atbalstu kodolieroču atgriešanu Ukrainai. Un es uzskatu, ka tā ir mūsu vienīgā iespēja, lai izdzīvotu. Ja NATO nevēlas mūs pieņemt aliansē. Tātad — jāražo raķetes. Mums nevajag tūkstoti. Mums vajag 20. Vai būs sankcijas? Pacietīsim. Citas izejas nav,” viņš rakstīja savā “Telegram” kanālā.
Tiekoties ar Blinkenu drošības konferencē Minhenē Gončarenko norādījis, ka Ukraina cīnās par savu pastāvēšanu ar kodollielvalsti, tādēļ nepieciešams līdzsvarot situāciju.
Pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā Ukrainai bija trešais lielākais kodolarsenāls pasaulē.
Piecas dienas pirms Krievijas iebrukuma, kad tā pie Ukrainas robežas bija sakoncentrējusi apmēram 150 tūkstošus karavīru, vienlaikus stāstot pasaciņas par neuzbrukšanu, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja sarīkot starptautisku samitu Ukrainas drošības jautājumos. Viņš atgādināja, ka pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados saskaņā ar Budapeštas memorandu Ukraina atteicās no sava kodolarsenāla, pretim saņemot drošības garantijas. “Ieroču mums nav, kā arī nav drošības. Nav arī teritorijas, kuras platība ir lielāka par Šveici, Nīderlandi vai Beļģiju. Pats galvenais, nav miljoniem mūsu pilsoņu. Nekā tā nav, taču kaut kas ir. Tās ir tiesības. Tiesības prasīt pāreju no samierināšanas politikas drošības un miera garantiju nodrošināšanā,” viņš paziņoja 2022. gada 19. februārī.
Memorands par drošības garantijām saistībā ar Ukrainas pievienošanos Līgumam par kodolieroču neizplatīšanu jeb Budapeštas memorands ir Ukrainas, Krievijas, Lielbritānijas un ASV parakstīta vienošanās sniegt Ukrainai drošības garantijas saistībā ar tās apņemšanos neizplatīt kodolieročus. Pirmais šā memoranda punkts ir parakstītājvalstu garantija cienīt Ukrainas neatkarību, suverenitāti un robežas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā kara pieteikuma runā 24. februārī apsūdzēja Ukrainu mēģinājumos iegūt kodolieročus, lai ar tiem draudētu Krievijai, un nosolījās, ka Krievija nekad to nepieļaus, šādi argumentējot iebrukumu. Tā kā milzu armija tika koncentrēta pie Ukrainas robežas jau kopš 2021. gada pavasara, šāds iegansts bija tikpat izzīsts no pirksta kā “denacifikācija” un jau kara laikā izdomātie daudzie turpmākie "iemesli" par impērijas saglabāšanu, krievu tautas pasargāšanu no iznīcības, pareizticības saglabāšanu, cīņu ar Sātanu un pat ... ar dzimumneitrālajām tualetēm.
Ukrainas kodolsapņa nosodīšana nekādi nav traucējusi pašas Krievijas politiķiem un propagandistiem regulāri apzelēt kodoltrieciena iespēju pa Ukrainu, šajā ziņā izceļoties eksprezidentam Dmitrijam Medvedevam.
