Baltijas jūras dzelmē atrasts, iespējams, vecākais cilvēku veidotais mūris Eiropā
Aptuveni kilometru garais Akmens laikmeta mūris, kas atklāts Baltijas jūras dzelmē, varētu būt vecākā zināmā cilvēka veidotā megastruktūra Eiropā, ziņo "The Guardian".
Akmens siena Mēklenburgas līcī netālu no Vācijas krastiem pamanīta nejauši, zinātniekiem veicot 10 kilometrus no krasta pētniecības darbus.
Rūpīgāk pārbaudot konstrukciju, kura nodēvēta par “Blinkerwall”, tika atklāti aptuveni 1400 mazāku akmeņu, kas, šķiet, ir novietoti tā, lai tie savienotu gandrīz 300 lielākus laukakmeņus, no kuriem daudzi ir pārāk smagi, lai cilvēki tos varētu pārvietot.
Akmens laikmeta mūris, kas ir aptuveni 971 metru garš, iespējams, tika uzcelts vairāk nekā pirms 10 000 gadiem. Aptuveni pirms 8 500 gadiem, kad jūras līmenis paaugstinājās, tas nogrima dzelmē.
Iegremdētā siena, kas raksturota kā "aizraujošs atklājums", šobrīd atrodas 21 metra dziļumā zem ūdens. Zinātnieki uzskata, ka to uz sauszemes blakus ezeram vai purvam izveidoja mednieki. Lai gan sienas mērķi ir grūti pierādīt, zinātniekiem ir aizdomas, ka tā kalpoja kā pārvietošanās josla medniekiem, kuri vajāja ziemeļbriežu ganāmpulkus.
Pamatojoties uz 971 metru garās sienas izmēru un formu, Džeikobs Gērsens no Leibnica Baltijas jūras pētījumu institūta Varnemindē uzskata - ir maz ticams, ka siena veidojusies dabisku procesu rezultātā, piemēram, cunami vai ledāju ietekmē.
"Kad mednieki dzenā dzīvniekus, tie seko akmens strukūrai, viņi nemēģina lēkt tai pāri. Ideja varētu būt bijusi izveidot mākslīgu sašaurinājumu ar otru sienu vai ar ezera krastu," viņš piebilda. Pētnieki no "Proceedings of the National Academy of Sciences" lēš, ka otrā siena, kas atradās blakus "Blinkerwall", varētu būt aprakta jūras dzelmes nogulumos.
Stone age wall found at bottom of Baltic Sea ‘may be Europe’s oldest megastructure’ https://t.co/kAWxXTpzBC
— World News (@worldnews134) February 12, 2024
Sienas leņķis, kas pārsvarā ir mazāks par vienu metru, savienojumu vietās, saskaroties ar lielākiem laukakmeņiem, maina virzienu, tādejādi liekot domāt, ka mazāku akmeņu krāvumi tika novietoti ar nolūku. Kopumā tiek uzskatīts, ka sienas akmeņi sver vairāk nekā 142 tonnas.
Pētnieki plāno turpināt meklētu dzīvnieku kaulus un cilvēku artefaktus, piemēram, medībās izmantotos šāviņus, kas var būt aprakti nogulumos ap sienu, lai rekonstruēt seno ainavu.
