Vācijas policija aicina sabiedrības palīdzību trīs teroristu meklēšanā; viņi bēguļo jau kopš 1999. gada
Vācijas policija vērusies pie sabiedrības ar aicinājumu sniegt jebkādu informāciju par trim galēji kreisā teroristu grupējuma Sarkanās armijas frakcija (RAF) locekļiem, kurus drošības dienesti nav spējuši notvert jau kopš 1999. gada.
Trīs bēguļojošie noziedznieki - Daniela Klete, Ernsts Folkers Štaubs un Burkhards Gārvegs - pārstāv RAF trešo un pēdējo paaudzi. Vācijas policija un prokuratūra lūdza sniegt jebkādu informāciju par viņu atrašanās vietu.
Ernst-Volker Staub, Daniela Klette and Burkhard Garweg again attacked a money van https://t.co/4JZSArxu6whttps://t.co/ensfU3k9BS
— Janusz Oldag (@Janusz_Oldag) June 29, 2016
1/2
Varasiestādes uzskata, ka trīs aizdomās turētie dzīvoja Vācijā no 1999.gada līdz 2016.gadam, un vismaz viens no viņiem ir saglabājis kontaktus Vācijā. Viņi tiek turēti aizdomās par vismaz 12 bruņotām laupīšanām šajā periodā, tai skaitā par mēģinājumu 2016.gada jūnijā aplaupīt bruņotu automašīnu netālu no Brēmenes. Notikuma vietā tika atrastas aizdomās turēto DNS pēdas.
Können wir mal darüber reden, dass die ehemaligen RAF-Terroristen Ernst-Volker Staub, Burkhard Garweg und Daniela Klette immer noch irgendwo frei herumlaufen?! pic.twitter.com/DtqARIcCLZ
— Niklas Korber (@NiklasKorber) July 22, 2020
RAF, kas, pēc tās dibinātāju vārdiem, pazīstama arī kā Bādera-Meinhofas banda, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados satricināja visu Rietumvācijas politisko sistēmu, pastrādājot virkni politiski motivētu slepkavību.
1977.gadā teroristi noslepkavoja federālo prokuroru Zīgfrīdu Būbaku un "Dresdner Bank" vadītāju Jirgenu Ponto, kā arī nolaupīja un vēlāk noslepkavoja rūpnieku Hansu Martinu Šleijeru. 1977.gada vardarbības vilnis vēsturē iegājis ar nosaukumu "Vācijas rudens".
1998.gadā RAF oficiāli paziņoja par pašlikvidāciju. Lielākā daļa no grupējuma dibinātājiem mira ieslodzījumā. Horsts Mālers, kurš vienīgais no RAF dibinātājiem vēl ir dzīvs, tagad pārgājis labējo ekstrēmistu nometnē un ir pazīstams kā holokausta noliedzējs.
