Eirozonas valstis "par mata tiesu" izsprūk no recesijas, bet nākotnes perspektīvas arī nav iepriecinošas
Saskaņā ar otrdien publicētajiem iekšzemes kopprodukta (IKP) datiem eirozonas ekonomika 2023. gada pēdējos trīs mēnešos samazinājās.
Šis stagnējošais rādītājs salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn ir palielinājies par 0,1 %, bet ceturkšņa kritums ir 0,1 %.
Jaunajos IKP datos aplūkots preču un pakalpojumu izlaides apjoms valstīs, kas izmanto eiro, un tas nozīmē, ka tos var izmantot, lai novērtētu bloka ekonomisko veselību.
Kopumā bilance nav rožaina, lai gan nedaudz pārsniedz analītiķu prognozes par 0,1 % kritumu, kas tika prognozēts ceturtajam ceturksnim.
Neraugoties uz nelielām uzvarām Spānijā un Itālijā, eirozonas lielākās ekonomikas - Vācija un Francija - atpaliek.
Augstās procentu likmes, zemais ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā spriedze ir daži no galvenajiem faktoriem, kas kavē eirozonas izaugsmi un kas radīs lielāku spiedienu uz Eiropas Centrālo banku (ECB) samazināt aizņemšanās izmaksas.
