Vācijā atkal ievērojami pieaudzis imigrantu skaits

Pirmajā pusgadā reģistrēto ieceļotāju skaits 2014.gadā pieaudzis jau ceturto reizi pēc kārtas, liecina ceturtdien publiskotie Federālā statistikas biroja dati.

Pērn pirmajā pusgadā Vācijā ieceļoja 667 000 cilvēku, kas ir par 112 000 vairāk nekā tajā pašā laika periodā gadu iepriekš.

Pērn pirmajā pusgadā no Vācijas izceļojuši 427 000 cilvēku, kas ir par 22% vairāk nekā tajā pašā laika periodā 2013.gadā. Tādējādi Vācijā mītošo imigrantu pieauguma temps, salīdzinot ar 2013.gada pirmo pusgadu, pērn pieaudzis par 17%.

Šobrīd vācu politiķi lauza galvu, kā tikt galā ar straujo masu imigrācijas pieaugumu.

Februāra sākumā sociāldemokrātu (SPD) Bundestāga frakcijas vadītājs Tomass Opermans nāca klajā ar aicinājumu pēc Kanādas parauga ieviest tā dēvēto punktu sistēmu, kas ļautu piesaistīt kvalificētus viesstrādniekus.

Taču citi politiķi tam nepiekrīt, norādot, ka punktu sistēma vairotu birokrātiju un ka pašreizējā sistēma, kas balstīta tirgus pieprasījumā, darbojoties labi.

Ceturtdien publicētie dati liecina arī par to, ka vairums imigrantu, kas šobrīd ieceļo Vācijā, ierodas no Eiropas. Ieceļotāju skaits no citām Eiropas valstīm gada laikā pieaudzis par 19% un pērn pirmajā pusgadā sasniedzis 476 000. Vislielākais ieceļotāju skaits - 98 000 - nācis no Rumānijas, rumāņiem seko poļi un bulgāri attiecīgi ar 96 000 un 38 000. Tomēr visstraujāk starp eiropiešiem pieaudzis Vācijā ieceļojuši horvātu skaits, kas sasniedzis 21 000, tas ir, par 202% vairāk nekā 2013.gada pirmajā pusgadā.

Statistikas birojs norāda, ka straujais ieceļotāju skaita pieaugums no Rumānijas un Bulgārijas skaidrojams ar to, ka 2014.gada sākumā šo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi beidzot ieguva pilnas tiesības dzīvot un strādāt citās bloka dalībvalstīs. Arī horvātu ieceļotāju skaita pieaugums skaidrojams ar valsts pievienošanos ES.

Tomēr tajā pašā laikā attiecīgi par 51% un 37% pieaudzis imigrantu skaits arī no Āfrikas un Āzijas. Pilsoņkarš Sīrijā veicinājis sīriešu imigrantu skaita pieaugumu par 242%, un Vācijā pērn pirmajā pusgadā ieradušies 22 000 sīriešu.

Tikmēr laikraksts "Neue Osnabrücker Zeitung" ceturtdien ziņo, ka pērn no valsts izraidīti 10 884 ārvalstnieki, kas ir augstākais deportēto skaits kopš 2006.gada, kad izraidīto skaits sasniedza 13 894.

Vienlaikus Vācija pērn pieredzējusi lielāko patvēruma meklētāju skaita pieplūdumu kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Kopumā patvērumu pieprasījuši 202 834 ārvalstnieki, kas ir par aptuveni 60% vairāk nekā 2013.gadā.

Vācijas Federālais migrācijas un bēgļu birojs lēš, ka šogad patvēruma meklētāju skaits pieaugs vēl par 50%, valstī ierodoties vismaz 300 000 bēgļu.

Šobrīd Vācijā jau uzturas aptuveni 100 000 ārvalstnieku, kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti, taču dažādu iemeslu dēļ viņi nav deportēti.

Valdība vēlas atvieglot šīm personām uzturēšanās atļauju iegūšanu, ja tās Vācijā nodzīvojušas jau salīdzinoši ilgu laiku, apmierinošā līmenī pārvalda vācu valodu un pašas pamatā spēj sevi uzturēt.

Tajā pašā laikā iecerēts ieviest vairākas jaunas normas, kas padarītu stingrākus ieceļošanas noteikumus.