Pētījumā noskaidrots, ka piektā daļa vāciešu vēlas revolūciju
Katrs piektais vācietis uzskata, ka vienīgais ceļš, kā patiesi pārveidot sabiedrību, ir revolūcija, liecina pirmdien publicētie aptaujas rezultāti.
Saskaņā ar pētījumu "Pret valsti un kapitālu - par revolūciju", ko veikusi Berlīnes Brīvā universitāte, Vācijas sabiedrība ir daudz kreisāk noskaņota, nekā līdz šim tika uzskatīts, un vāciešu vidū plaši izplatīti tādas ideoloģiskas tendences kā antifašisms, antikapitālisms un antirasisms.
20% aptaujāto piekrituši apgalvojumam, ka "dzīves apstākļus nevar uzlabot ar reformām, mums nepieciešama revolūcija".
Tikpat liels respondentu skaits uzskata, ka Vācijā reālas briesmas radot atdzimstošais fašisms, bet gandrīz trešdaļa piekritusi apgalvojumam, ka kapitālisms neizbēgami noved pie nabadzības un bada.
Atspoguļojot plašo mediju uzmanību, kas veltīta antiislamizācijas kustībai PEGIDA, 48% aptaujāto pauduši pārliecību, ka mūsdienu vācu sabiedrībā valdot dziļi iesakņojusies ksenofobija.
Pētījumā konstatēta arī dziļa ideoloģiskā plaisa starp Vācijas rietumdaļu un savulaik komunistu jūgā bijušo valsts austrumdaļu, kur kreisie noskaņojumi ir plašāk izplatīti.
Starp valsts austrumdaļā dzīvojošajiem vāciešiem 60% uzskata, ka sociālisms ir laba ideja, kas tikai tikusi slikti īstenota, kamēr rietumos šādās domās ir tikai 37% respondentu.
62% vāciešu arī atzinuši, ka Vācijas demokrātija neesot patiesa demokrātija, jo ekonomikai esot lielāka ietekme nekā vēlētājiem.
Vienlaikus 50% aptaujāto apgalvojuši, ka pēdējā laikā ievērojuši pastiprinātu kreiso aktīvistu izsekošanu, ko īstenojot policija un valsts, bet 27% pauduši satraukumu, ka pilsoņu izsekošana tuvinot Vāciju diktatūrai.
Pētījumā, kura mērķis ir sniegt vispusīgu kreisā ekstrēmisma ietekmes attēlojumu, arī konstatēts, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis vardarbīgo noziegumu skaits, kurus pastrādājuši kreisie radikālļi.
Visbiežāk par kreiso ekstrēmistu vardarbīgo uzbrukumu mērķiem kļūst policisti un labējie radikāļi.
Visspilgtākais no šādiem incidentiem pēdējā laikā bijis uzbrukums Leipcigā, kura laikā kapučoti jaunieši ar akmeņiem, pudelēm un krāsas baloniņiem apmētāja vienu no pilsētas policijas iecirkņiem, kā arī aizdedzināja vairākas policijas automašīnas.
Kreisie ekstrēmisti tiek turēti aizdomās arī par eiroskeptiķu partijas "Alternatīva Vācijai" (AfD) plakātu masveidīgu bojāšanu pirms nesen notikušajām Hamburgas reģionālajām vēlēšanām.
Pētījumu pasūtījusi Ģimenes, senioru un jaunatnes lietu ministrija, kas sākusi īstenot "demokrātijas stiprināšanas" programmu. Tajā izmantoti arī iepriekš veikto pētījumu rezultāti, kā arī intervijas ar bijušajiem un esošajiem kreiso radikāļu aktīvistiem.
Pētnieki atzinuši, ka svarīgi ir analizēt arī "strukturālo līdzību starp labējo un kreiso ekstrēmismu", tostarp doktrinālo fanātismu, kas ir auglīga augsne sazvērestības teorijām.
LETA
