Obama uzliek veto naftas vada būvniecībai starp Kanādu un ASV

Obama skaidroja, ka neiebilst pret projektu principā, tomēr apsūdzēja likumdevējus, ka viņi mēģina "apiet ilgi pastāvējušo un sevi pierādījušo procesu", lai novērtētu, vai projekts atbilst valsts interesēm.

Likumprojekts "izpelnījies manu veto", sacīja Obama.

Republikāņi tagad centīsies pārliecināt demokrātus, lai Senātā un Pārstāvju palātā likumprojektam iegūtu divu trešdaļu vairākumu un tādējādi apietu prezidenta veto.

Viņi arī apsūdzējuši Obamu, ka viņš slēpjas aiz procesa un iznīcina darbavietas.

"Prezidenta veto "Keystone" darbavietu likumprojektam ir valsts mēroga apkaunojums," sacīja Pārstāvju palātas spīkers Džons Bēners. "Prezidents stāv pārāk tuvu vides kustības ekstrēmistiem, lai iestātos par Amerikas strādniekiem."

Daudzi demokrāti un vides aktīvisti brīdina, ka ar projektu ir saistīti naftas noplūžu riski, turklāt tas radīšot vien nedaudzas darbavietas.

Viņi arī kritizē nosacījumus, ar kuriem uzņēmums "TransCanada" atbrīvots no zināmiem maksājumiem un nodokļiem, šo situāciju dēvējot par "dāvanu" ārzemju uzņēmumam.

Kanādas dabas resursu ministrs Gregs Rikfords pauda cerību, ka naftas vads tomēr tiks uzbūvēts.

"Tās nav debates starp Kanādu un ASV. Tās ir debates starp prezidentu un amerikāņu tautu, kas šo projektu atbalsta," viņš sacīja. "Tas nav jautājums par to, vai šis projekts tiks apstiprināts, bet gan par to, kad."

Atbilstoši plānam "Keystone XL" būtu jātransportē jēlnafta no Kanādas Albertas lauka uz ASV pārstrādes rūpnīcām Meksikas līča piekrastē.

Republikāņi apgalvo, ka "Keystone XL" radīs jaunas darbavietas un palielinās valsts enerģētisko neatkarību. Kritiķi savukārt bažījas, ka cauruļvads kaitēs videi.

Līdz šim Obama savas prezidentūras sešos gados veto bija izmantojis tikai divas reizes, taču ļāvis noprast, ka tagad, kad abas Kongresa palātas atrodas republikāņu kontrolē, viņš to varētu darīt biežāk.

LETA, Foto: Reuters