Putins ieviesis "zaļo cilvēciņu" dienu - 27.februāri
Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu, ar kuru 27.februāris pasludināts par Specoperāciju bruņoto spēku jeb "zaļo cilvēciņu" dienu. Dokuments ievietots tiesiskās informācijas portālā un jau stājies spēkā.
Valsts domes deputāti ar iniciatīvu par šādas svētku dienas ieviešanu nāca klajā jau septembrī. Sākotnēji to bija paredzēts noteikt 7.oktobrī - Putina dzimšanas dienā. Kā skaidroja deputāti, iniciatīva radusies, reaģējot uz pilsoņu neskaitāmiem pateicības apliecinājumiem cilvēkiem armijas formās bez uzšuvēm, tā dēvētajiem zaļajiem cilvēciņiem, kas pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Šodien kļuvis skaidrs, ka Putins ar "zaļo cilvēciņu" dienas ieviešanas uzdevumu ticis galā bez Valsts domes palīdzības. Parlamenta likumprojekta autors deputāts Igors Zotovs, par to uzzinājis, paziņoja, ka tagad atsauks savu likumprojektu un ka ir apmierināts.
Putins pērn 17.aprīlī televīzijas "tiešās līnijas" pārraidē atzina, ka "zaļie cilvēciņi", kas sevi dēvēja pa vietējās pašaizsardzības spēkiem, patiesībā bija Krievijas karavīri.
Gada beigās Putins Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas paplašinātajā sēdē pateicās karavīriem par "profesionālismu Krimas notikumu laikā", uzsverot, ka viņi "nosargāja pussalas iedzīvotājus no asinsizliešanas un humānās katastrofas".
Tiesa gan laikā, kad notika Krimas okupācijas operācija, gan Putins, gan Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu noliedza, ka "zaļie cilvēciņi" būtu Krievijas karavīri.
Oficiāli par "Krimas atgūšanas" operācijas sākumu tiek uzskatīts 2014.gada 20.februāris, jo tieši šāds datums iegravēts uz Krievijas Aizsardzības ministrijas medaļām "Par Krimas atgūšanu".
Laikraksts "Novaja Gazeta" gan norāda, ka Krimas okupācijas operācija sākās naktī no 26. uz 27.februāri, kad plkst.4.30 Krimā tika izsēdināti 120 Krievijas karavīri.
Sākotnējā vienība tika papildināta ar 1700 desantniekiem, kurus pussalā nogādāja aviācija. Krievijas karavīri mēneša laikā "bez asinsizliešanas sagrāba svarīgākos civilos un militāros objektus", piespiežot padoties Ukrainas armijas karavīrus, norāda laikraksts.
Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus arī Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
LETA, Foto: Reuters
