Nebijis gadījums: atcelts Nobela Miera prēmijas komitejas prieksšēdētājs
Norvēģijas Nobela Miera prēmijas komiteja otrdien spēra savas pastāvēšanas laikā nepieredzētu soli un atcēla no priekšsēdētāja amata pretrunīgi vērtēto Turbjērnu Jaglannu.
Komiteja nav atklājusi sava lēmuma iemeslu, vienīgi pavēstījusi, ka bijušais Norvēģijas premjerministrs saglabās komitejas locekļa godu.
Jaglanns īsi pēc savas iecelšanas par komitejas priekšsēdētāju 2009.gadā izpelnījās asu kritiku par prestižās Nobela Miera prēmijas piešķiršanu tolaik tikko kā ievēlētajam ASV prezidentam Barakam Obamam.
Šis lēmums vienlīdz pārsteidza gan pasauli, gan pašu prēmijas saņēmēju, jo Obama prezidenta amatā bija aizvadījis tikai nepilnus deviņus mēnešus un neko ievērības cienīgu vēl nebija paveicis.
Gadu vēlāk komiteja izpelnījās komunistiskās Ķīnas dusmas, prēmiju piešķirot ķīniešu disidentam Liu Sjaobo. Šis lēmums noveda pie Oslo un Pekinas attiecību faktiskas iesaldēšanas.
Savukārt 2012.gadā Jaglanna vadītā komiteja izlēma prēmiju piešķirt Eiropas Savienībai (ES), izpelnoties gan laikrakstu komentētāju, gan Nobela prēmijas laureātu izsmieklu.
Pēc sešiem gadiem, kas aizvadīti priekšsēdētāja krēslā, Jaglannu nomainīs viņa līdzšinējā vietniece Kāsi Kulmane Fīve.
"Komitejā ir vispārēja vienprātība, ka Turbjērns Jaglanns sešus gadus bijis labs priekšsēdētājs," žurnālistiem norādīja Kulmane Fīve. "Ievērojot tradīciju, es nekomentēšu un neatklāšu to, kas tika sacīts sēdē."
Bijušais Norvēģijas Darba partijas līderis, kas ieņēmis gan premjera, gan ārlietu ministra, gan parlamenta spīkera amatus, Jaglanns ilgu laiku centies pārliecināt norvēģus pievienoties ES.
Norvēģijas Nobela komitejā darbojas pieci locekļi, kurus ieceļ parlaments, taču savā darbībā tā saglabā pilnīgu neatkarību.
Tomēr komentētāji otrdienas lēmumu jau novērtējuši kā apliecinājumu tam, ka komitejā toni sācis noteikt labēji noskaņoto locekļu vairākums.
LETA, Foto: EPA/LETA
