TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainas droni uzbrukuši Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcai, krievi stāv rindā pēc degvielas

Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Krievijas propagandists Jurijs Podoļaka uzskata, ka Krievijas okupācijas spēkiem vajadzētu sākt jaunu uzbrukumu Kijivai, jo mežainā apvidū Ukrainas droni, viņaprāt, būtu mazāk efektīvi.
Krievijas propagandists Jurijs Podoļaka, kurš 2014. gadā pārgāja Krievijas pusē, aicinājis Krievijas militāro vadību apsvērt atkārtotu uzbrukumu Ukrainas galvaspilsētai Kijivai. Savā videoblogā viņš skaidrojis šāda uzbrukuma iespējamos ieguvumus.
Podoļaka atzinis, ka Ukrainas Bruņotie spēki frontē efektīvi izmanto tā dēvēto "dronu sienu". Īpaši veiksmīgi šī taktika darbojas frontes posmos, kuros nav mežu vai to ir maz. Atklātā apvidū Ukrainas droni būtiski apgrūtina Krievijas spēku virzību uz priekšu.
Atsaucoties uz kaujām Sumu apgabalā, Z blogeris apgalvojis, ka mežainā apvidū "dronu siena" praktiski nedarbojoties.
Tāpēc viņš aicinājis Krievijas militāro vadību apsvērt jaunu uzbrukumu Kijivai, argumentējot, ka Ukrainas galvaspilsētas apkārtnē ir plašas mežu teritorijas, kas varētu mazināt Ukrainas dronu efektivitāti.
Jāatgādina, ka Ukrainas aizsardzības spēki 2022. gada aprīļa sākumā pilnībā padzina Krievijas okupācijas karaspēku no Kijivas apgabala. Neilgi pēc tam Krievijas spēki atkāpās arī no Čerņihivas apgabala, kurā tāpat ir plašas mežu teritorijas.
Jurijs Podoļaka 2014. gadā pameta Ukrainu, pārcēlās uz Krieviju un kļuva par Kremļa propagandistu.
2024. gadā Ukrainas tiesa viņam aizmuguriski piesprieda 15 gadu cietumsodu par Krievijas agresijas attaisnošanu, kara propagandu un aicinājumiem mainīt Ukrainas valsts robežas.
Vācijas laikraksts "Bild", atsaucoties uz saviem avotiem neoficiālajās sarunās, atklājis Krievijas izvirzītās prasības attiecībā uz "jauno Eiropas drošības arhitektūru".
Saskaņā ar "Bild" informāciju Krievija pieprasa:
- Saglabāt Krievijas kontroli pār okupētajām Ukrainas teritorijām, kā arī nodot tās kontrolē visu Donbasu.
- Noteikt Ukrainai neitrālas valsts statusu, atsakoties no iestāšanās NATO. Vienlaikus netiek izslēgta Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai.
- Demilitarizēt Odesas un Mikolajivas ostas.
- Nodrošināt kuģošanas brīvību Melnajā un Baltijas jūrā.
- Panākt Somijas izstāšanos no NATO, atjaunojot tās statusu, kāds bija pirms pievienošanās aliansei.
- Panākt NATO atteikšanos no militārajām bāzēm Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.
- Pārveidot Moldovu par federatīvu republiku, kurā ietilptu Moldova, Piedņestra un Gagauzija. Turklāt Piedņestrai un Gagauzijai būtu tiesības rīkot referendumus par neatkarību gadījumā, ja Moldova pievienotos Eiropas Savienībai.
Apmaiņā pret šo prasību izpildi Krievijas puse it kā piedāvājot izvest kodolieročus no Baltkrievijas, atteikties no vidēja darbības rādiusa raķešu sistēmu "Iskander" un "Orešņik" izvietošanas tās teritorijā, kā arī izvest Krievijas karaspēku no Piedņestras.
"Bild" uzsver, ka vienlaikus darbojas vairākas savstarpēji konkurējošas starpnieku grupas, kas iesaistītas sarunās.
❗️❗️BILD citing its own sources from unofficial negotiations describes requirements for a "new European security architecture" from Russia: • Maintaining Russian control over the occupied territories of Ukraine + the entire Donbas. • Non-aligned status of Ukraine, rejection of NATO (EU membership is not excluded). • Demilitarization of the ports of Odesa and Mykolaiv. • Freedom of navigation in the Black and Baltic Seas. • Finland's withdrawal from NATO (return to pre-accession status). • NATO's refusal to have bases in Estonia, Latvia and Lithuania. • The transformation of Moldova into a federal republic (Moldova + Transnistria + Gagauzia) with the right to referendums on the independence of Transnistria and Gagauzia in the event of Moldova's accession to the EU. In return, the Russian side allegedly proposes to withdraw nuclear weapons from Belarus, to abandon the deployment of medium-range missiles (Iskander/Oreshnik) there and to withdraw troops from Transnistria. Bild emphasizes that there are parallel groups of competing mediators.
— MAKS 26 🇺🇦👀 (@Maks_NAFO_FELLA) November 13, 2026
Ukrainas robežsardzes brigāde "Forpost" ziņo, ka tās karavīri devuši triecienus Krievijas kājnieku vienībām, iznīcinot pikapu un trāpot patvertnēm, kuras izmantojuši Krievijas karavīri. Brigāde vēsta, ka uzbrukumos Krievijas spēki cietuši personālsastāva zaudējumus.
Ukraine's Forpost Border Guard Brigade says its forces struck Russian infantry, destroying a pickup truck and hitting shelters used by Russian troops. The unit reports personnel losses among the targeted forces. #Ukraine https://t.co/2WKfklAuIl
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) November 12, 2026
Maskavā, pēc sākotnējās informācijas, nogalināts vēl viens Ukrainas pretinieks. Piektdien, 13. novembrī, braucošā "Lexus" automašīnā zem vadītāja sēdekļa eksplodējusi sprāgstviela.
Saskaņā ar Krievijas propagandas kanālu sākotnēji izplatīto informāciju sprādzienā cietis Sergejs Zavorotnijs – bijušā Ukrainas premjerministra Mikolas Azarova kādreizējais preses sekretārs, kurš pazīstams ar saviem pret Ukrainu vērstajiem izteikumiem.
Vēlāk kanāls "Exilenova+" ziņoja, ka Zavorotnijs miris notikuma vietā. Pēc sākotnējām ziņām, spridzeklis eksplodējis tieši zem automašīnas vadītāja sēdekļa. Vairāk lasi šeit.
Ukraina naktī uz piektdienu veikusi dronu triecienu Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīcai, un tur izraisījies ugunsgrēks, vēsta Krievijas un Ukrainas mediji.
Ukrainas kara monitoringa kanāls "Exilenova+" publicējis vairākus video, kuros redzams ugunsgrēks Volgogradas rūpnīcā.
Rūpnīca "spiesta apturēt darbu", vēsta "Exilenova+".
Pēc dronu trieciena un ugunsgrēka izraisīšanās Volgogradas degvielas uzpildes stacijās izveidojušās rindas, vēsta Krievijas neatkarīgais medijs "Astra", atsaucoties uz vietējiem iedzīvotājiem.
Volgogradas naftas pārstrādes rūpnīca ir viena no lielākajām Krievijā. Tā ražo benzīnu, dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu, mazutu, naftas koksu, bitumenu un bāzes eļļas.
Rūpnīca apgādā ar naftas produktiem Krievijas dienvidu reģionus.
Explosions are continuing in the area of the Lukoil-Volgogradneftepererabotka refinery. https://t.co/OMs0K5ORIm
— Exilenova+ (@Exilenova_plus) November 12, 2026
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 1 618 920 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā likvidēti vai ievainoti 2590 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 472 (+1) tankus, 25 731 (+11) bruņutransportieri, 52 322 (+44) lielgabalus un mīnmetējus, 2271 (+2) daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1756 (+0) zenītartilērijas iekārtas, 452 (+0) lidmašīnas, 356 (+0) helikopterus, 3136 (+6) sauszemes bezpilota sistēmas, 607 083 (+1160) bezpilota lidaparātus, 5196 (+0) spārnotās raķetes, 35 (+0) kuģus un ātrlaivas, divas (+0) zemūdenes, 174 307 (+469) automobiļus un autocisternas, kā arī 4905 (+6) specializētās tehnikas vienības.
Krievijas karaspēks naktī uz piektdienu veicis triecienu Ukrainai ar 117 droniem, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Krievija uzbrukusi ar "Shahed" tipa droniem, droniem "Gerbera", citu tipu droniem. Krievijas raidīto "Shahed" tipa dronu vidū bija 63 reaktīvie bezpilota lidaparāti.
Ukraiņi notriekuši vai neitralizējuši 80 dronus, arī 39 reaktīvos šahedus.
Droni raidīti no pierobežas apgabaliem Krievijā, kā arī okupētās Krimas.
Krievijas gaisa uzbrukuma līdzekļi trāpījuši 24 vietās, atlūzas nogāzušās desmit vietās.
Itālija ir izsmēlusi savus "Aster" raķešu krājumus, kas paredzēti Ukrainai iepriekš nodotajām SAMP/T pretgaisa aizsardzības sistēmām, un faktiski aptur šo raķešu piegādes, turpmāk aprobežojoties ar rezerves daļu un remonta aprīkojuma piegādi, laikrakstam "Il Sole 24 Ore" paziņojis Itālijas aizsardzības ministrs Gvido Krozeto.
Viņš norādījis, ka atlikušās raķetes nepieciešams saglabāt valsts aizsardzības vajadzībām, savukārt Eiropas rūpniecība nespēj īsā laikā būtiski palielināt to ražošanu.
❗️Italy has exhausted its stocks of Aster missiles for the SAMP/T systems previously transferred to Ukraine and is effectively suspending their deliveries, limiting itself to components and equipment for repairs, — Defense Minister Guido Crosetto told Il Sole 24 Ore, noting that the missiles must be retained for national needs and that the European industry cannot rapidly ramp up production.
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 12, 2026
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien brīdinājis Eiropas līderus ar piesardzību izturēties pret ASV un Krievijas runām par jaunu kontinenta drošības arhitektūru.
"Tas neattiecas tikai uz drošības garantijām Ukrainai. Patiesībā runa vairāk ir par zināma veida drošības izkārtojumu starp Eiropu un Krieviju," samita laikā Dublinā norādīja Zelenskis. "Mēs sagaidām vairāk detaļu, un Eiropai jāpievērš [tam] liela uzmanība."
Pēc divas dienas ilgušajām Ukrainas, ASV un Krievijas trīspusējām sarunām Abū Dabī par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners ceturtdien devušies uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Krievijas spēki publicējuši videoierakstu, kurā redzama "Banderol" ("Dan-T") tipa klejojošās munīcijas palaišana no helikoptera Mi-28NM.
❗️The Russians published footage of the launch of loitering munitions ‘Banderol’ (‘Dan-T’) from a Mi-28NM helicopter. https://t.co/HHJwGleH7g
— 🪖MilitaryNewsUA🇺🇦 (@front_ukrainian) November 12, 2026
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".








