Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 1 421 810 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1120 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 131 tanku, 24 932 bruņutransportierus, 45 911 lielgabalus un mīnmetējus, 1931 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 1491 zenītartilērijas iekārtu, 437 lidmašīnas, 353 helikopterus, 1905 sauszemes bezpilota sistēmas, 407 201 bezpilota lidaparātus, 4899 spārnotās raķetes, 33 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 119 862 automobiļus un autocisternas, kā arī 4416 specializētās tehnikas vienības.

Naktī uz otrdienu krievu okupētajā Doneckā izcēlies ugunsgrēks iebrucēju munīcijas noliktavā un sākusies tajā glabāto lādiņu detonācija, ziņo ukraiņu "Telegram" kanāls "Exilenova+".

Publicēti arī videoieraksti no notikumu vietas. Video, kas uzņemti no liela attāluma, redzams plašs ugunsgrēks un dzirdami sprādzieni.

Šobrīd nav informācijas nedz par ugunsgrēka cēloņiem, nedz precīzu noliktavas atrašanās vietu.

Ukrainas spēki pirmo reizi kaujas operācijā izmantojuši sauszemes robotu, kas ar jūras drona palīdzību tika nogādāta okupētajā Kinburnas strēlē.

Robots, kas aprīkots ar ložmetēju, pēc izsēdināšanas krastā nekavējoties uzsāka kaujas uzdevuma izpildi. Operāciju attālināti vadīja Ukrainas 123. teritoriālās aizsardzības brigādes operatori.

Ukrainas Bruņoto spēku 425. atsevišķais triecienpulks "Skala" paziņojis, ka Dņipropetrovskas apgabalā atbrīvojis sešas apdzīvotas vietas. Vienība norāda, ka operācijas laikā izdevies pavirzīties uz priekšu aptuveni 25 kilometru dziļumā.

Saskaņā ar pulka sniegto informāciju uzbrukuma laikā būtiski zaudējumi nodarīti Krievijas 120. jūras kājnieku divīzijai un 68. armijas korpusa vienībām.

Pulks arī ziņo, ka Temirivkā iznīcinātas Krievijas 656. motorizētā strēlnieku pulka karavīru koncentrēšanās vietas. Caur šo apdzīvoto vietu ved Krievijas spēkiem svarīgs loģistikas maršruts.

Krievijas gaisa triecienā ārvalstu kravas kuģim pie Odesas ir nogalināti vismaz pieci apkalpes locekļi un ievainoti 12, pirmdien paziņoja Ukrainas amatpersonas.

Kuģis brauca ar Togo karogu un trieciena brīdī izkrāva mēslojumu kādā Melnās jūras ostā pie Odesas.Pašā Odesā krievu uzbrukumā tika sabojāti vai iznīcināti vairāk nekā 10 autobusi, kā arī tika nodarīti postījumi dzīvojamām ēkām un sanatorijai, ievainojot vismaz piecus cilvēkus.

Ukraina un deviņas Eiropas valstis vienojušās izveidot integrētu pretballistiskās aizsardzības koalīciju, kuras centrā būs Ukrainas aizsāktais projekts “Freyja”. Vienlaikus Francija ļaus Ukrainai ražot vairākus franču ieročus, bet līdz 2028.–2029. gadam Kijivai paredzēts piegādāt 16 iznīcinātājus “Rafale”.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas bezpilota lidaparāti vienas nakts laikā, iespējams, trāpījuši diviem nozīmīgiem Krievijas degvielas infrastruktūras objektiem — naftas produktu noliktavai Stavropoles novadā un Kavkazas ostai, kas tiek izmantota okupētās Krimas apgādei.

Naktī uz 13. jūliju ugunsgrēks izcēlās naftas bāzē Vjazņiku ciemā netālu no Stavropoles. Novērošanas kanāli ziņoja, ka liesmas pārņēmušas vismaz divas degvielas tvertnes un ugunsgrēks turpinājies arī dienas laikā. Tas bija jau otrais trieciens naftas noliktavai šajā apvidū dažu dienu laikā.

Tiek ziņots, ka objekts ir saistīts ar uzņēmumu “Lukoil-Yugnefteprodukt”, kas apgādā “Lukoil” degvielas uzpildes stacijas Stavropoles novadā un tuvējos Krievijas reģionos.

Tajā pašā naktī ugunsgrēks izcēlās arī Kavkazas ostā Krasnodaras novadā. Ukrainas novērošanas grupa “Krymsky Veter”, analizējot satelītattēlus, norādīja, ka degusi naftas produktu pārkraušanas infrastruktūra un ostas dzelzceļa stacijas teritorija.

Kā brīdina kāds ukraiņu zinātnieks, Krievijas karš kopš 2022. gada ir nogalinājis vairāk nekā 100 000 Melnās jūras delfīnu un varētu neatgriezeniski sabojāt jūras ekosistēmu.

Pētnieki norāda, ka lielākā daļa nāves gadījumu paliek nereģistrēti, jo aptuveni 95 % no līķiem nogrimst, pirms tie sasniedz krastu. Šie dati tiek apkopoti kā pierādījumi Ukrainas izmeklēšanā par Krievijas izdarīto ekocīdu.

Makrons paziņoja, ka Ukraina 2028. un 2029. gadā saņems "Rafale” iznīcinātājus, kā arī licences ražot "Aster-30” raķetes sistēmai "SAMP/T”, vadāmās bumbas "AASM Hammer” un kruīza raķetes "SCALP”.

Zelenskis norādīja, ka Ukrainai pašlaik trūkst ballistisko raķešu pārtvērēju, taču tā ir izstrādājusi pretballistisko raķešu sistēmu. Viņš piebilda, ka Ukraina un tās partneri 12 mēnešu laikā varētu izveidot kopīgu pretballistisko sistēmu. 

Arī Moldova un Ziemeļmaķedonija ir pievienojušās "Labas gribas koalīcijai" teica Zelenskis. Tagad koalīcijā ir 40 valstis.