TEKSTA TIEŠRAIDE. Lavrovs sola Ukrainas postīšanu arī "miera sarunu" laikā

Krievijas svētdien veikusi dronu triecienus Ukrainas pierobežas zonā ar Poliju - tikai dažus simtus metru no robežas aizdegusies degvielas uzpildes stacija, bet divus kilometrus no tās trāpīts pasažieru vilciena lokomotīvei. Uzbrukums noticis vien dažas dienas pēc nāvējošā trieciena Ukrainas un Moldovas robežpunktam.

Krievijas drons trāpījis degvielas uzpildes stacijai nelielajā Jahodinas pilsētā Ukrainas ziemeļrietumos. Trieciens noticis tikai dažus simtus metru no Polijas robežas.

Drona atlūzas izraisījušas ugunsgrēku degvielas uzpildes stacijas ēkā un aizdedzinājušas vairākas tās tuvumā novietotās kravas automašīnas. Ziņu par cietušajiem šajā uzbrukumā nav.

Pēc trieciena Jahodinas robežšķērsošanas vietas darbība uz laiku tika apturēta, taču svētdien līdz pulksten 10.00 tā jau bija atjaunota un robežpunkts darbojās ierastajā režīmā. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha notikušo nosaucis par Putina teroru, kas klauvē tieši pie Eiropas Savienības un NATO durvīm.

“Krievijas barbariskie triecieni Ukrainas un Polijas robežšķērsošanas vietai Jahodinā nav tikai turpinājums uzbrukumiem mūsu valsts robežām. Tas ir Putina terors, kas klauvē tieši pie Eiropas Savienības un NATO durvīm,” viņš rakstīja platformā "X".

Tajā pašā rītā Volīnijas apgabalā noticis vēl viens trieciens. Kā informēja Ukrainas dzelzceļš, Krievijas drons divus kilometrus no Polijas robežas trāpījis pasažieru vilciena lokomotīvei. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas spēki vilcienam un degvielas uzpildes stacijai uzbrukuši apzināti. “Krievijas uzbrukumā apzināti tika sadedzināta vilciena lokomotīve un ar dronu sabojāta degvielas uzpildes stacija,” sacīja Zelenskis.

Nesen apšaudīts arī Moldovas pierobežas punkts

Uzbrukums pie Polijas robežas noticis tikai dažas dienas pēc tam, kad Krievijas droni trāpīja Starokozāčes robežkontroles punktam Odesas apgabalā netālu no Moldovas. Trieciens notika pie Tudoras–Starokozāčes robežšķērsošanas vietas. Tika bojāta robežpunkta infrastruktūra, nogalināti divi Ukrainas robežsargi un vēl trīs cilvēki ievainoti.

“Šis uzbrukums rada tiešu apdraudējumu Moldovas Republikas un tās iedzīvotāju drošībai,” paziņoja Moldovas Ārlietu ministrija. Moldovas ziemeļos pie Mihailenii Veki ciema tika atrastas arī drona atlūzas ar Krievijas bezpilota lidaparātam "Geran" līdzīgām pazīmēm. Varasiestādes ziņoja, ka drona nokrišana izraisījusi sprādzienu.

Nedēļas laikā raidīti vairāk nekā 2000 dronu

Zelenskis norādīja, ka pēdējās nedēļas laikā vien Krievija pret Ukrainu raidījusi vairāk nekā 2000 dronu. Daudzi no tiem bijuši ar reaktīvajiem dzinējiem aprīkoti modeļi, kas ir ātrāki un grūtāk pārtverami nekā parastie bezpilota lidaparāti. Krievija pēdējā laikā pastiprināti uzbrūk arī Ukrainas degvielas uzpildes stacijām. Triecieni kļuvuši tik bieži, ka viens no Ukrainas degvielas uzpildes staciju tīkliem Kijivā sācis ap saviem objektiem uzstādīt īpašus metāla sieta būrus. To uzdevums ir samazināt dronu triecienu un sprādzienu radīto postījumu zonu.

Tikmēr Ukraina turpina uzbrukumus objektiem Krievijas teritorijā. Ukrainas armija paziņoja, ka naktī uz svētdienu veikts trieciens TANECO naftas pārstrādes rūpnīcai Ņižņekamskā, Krievijas Tatarstānas republikā. Operāciju kopīgi īstenojuši Ukrainas Speciālo operāciju spēki, Drošības dienests un Galvenā izlūkošanas pārvalde.

ASV prezidents Donalds Tramps aicināja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.

Pēdējos mēnešos Ukraina ar saviem tālās darbības rādiusa droniem sarīkojusi īstu "uguņošanu" Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcās. Triecieni samazinājuši agresorvalsts degvielas ražošanas apjomu un izraisījuši benzīna deficītu vairākos Krievijas reģionos.

“Zelenska kungam jāizdara viena lieta – viņam jāpārtrauc iznīcināt dīzeļdegvielas infrastruktūra Krievijā,” Tramps sacīja žurnālistiem, apmeklējot golfa turnīru "Irish Open" Īrijas rietumos. “Viņš var uzbrukt citiem mērķiem, taču ne dīzeļdegvielai, jo viņš izraisa dīzeļdegvielas deficītu,” turpināja ASV prezidents apgalvojot, ka degvielas trūkumu esot izraisījuši Ukrainas triecieni Krievijai, nevis ASV uzsāktais karš pret Irānu un Hormuza šauruma blokāde.

“To [degvielas deficītu] nav izraisījuši Tuvie Austrumi. To izraisījis tas, kas notiek starp Krieviju un Ukrainu,” paziņoja ASV prezidents. Tramps atklāja, ka jautājumu par uzbrukumiem Krievijas degvielas rūpniecībai jau pārrunājis ar Zelenski. Dīzeļdegviela tiek izmantota kravas automašīnās, vilcienos, kuģos un lauksaimniecības tehnikā. Ceturtdien tās vidējā cena ASV pirmo reizi pārsniedza sešus dolārus par galonu, sasniedzot jaunu rekordu.

Jāpiemin, ka Eiropas Savienība un ASV pašlaik gandrīz nemaz nesaņem dīzeļdegvielu tieši no Krievijas – Eiropa lielāku daļu tās importē no citām valstīm, tostarp Tuvo Austrumu un Āzijas pārstrādes rūpnīcām, bet tiešās Krievijas dīzeļdegvielas piegādes ASV faktiski ir nulle.

Ukrainas uzbrukumi Krievijā samazinājuši gada naftas ieguves prognozi līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā

Ukraina, kuras energoinfrastruktūra regulāri cieš Krievijas uzbrukumos, uzskata Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas par leģitīmiem militāriem mērķiem. Kijiva norāda, ka Krievijas naftas un gāzes nozare ne tikai finansē karu pret Ukrainu, bet arī tieši apgādā Krievijas bruņotos spēkus ar nepieciešamo degvielu.

Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijā jau izraisījuši degvielas patēriņa ierobežošanu, lai gan Krievija ir viena no pasaules nozīmīgākajām naftas un gāzes eksportētājām. Krievija samazinājusi arī šā gada naftas ieguves prognozi līdz zemākajam līmenim 17 gadu laikā. Kara ietekmē pārskatītas arī valsts degvielas eksporta prognozes 2026. un 2027. gadam.

Ukrainas droni uzbrūk Tatarstānai un Krasnodaras apgabalam

Trampa izteikumi izskanējuši laikā, kad Krievija un Ukraina turpina apmainīties ar plašiem dronu uzbrukumiem. Svētdien Ukrainas droni uzbruka Ņižņekamskai Krievijas Tatarstānas republikā. Saskaņā ar Tatarstānas amatpersonu sniegto informāciju uzbrukumos gājuši bojā divi cilvēki.

Ņižņekamskā atrodas nozīmīgs naftas pārstrādes, naftas ķīmijas, gumijas un polimēru ražošanas uzņēmumu kopums. Pilsētas mērs Radmirs Beļajevs paziņoja, ka ugunsgrēks izcēlies “vienā no pilsētas uzņēmumiem”, taču sīkāku informāciju nesniedza.

Ukraina svētdien paziņoja arī par triecienu lielai naftas pārstrādes rūpnīcai Slavjanskā pie Kubaņas, Krievijas Krasnodaras apgabalā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde norādīja, ka droni trāpījuši svarīgai naftas pārstrādes iekārtai un rūpnīcas rezervuāru teritorijai. Pēc trieciena izcēlies plašs ugunsgrēks, kas bijis redzams no vairāku desmitu kilometru attāluma.

Krasnodaras apgabala amatpersonas paziņoja, ka uzbrukumā kādam uzņēmumam ievainoti trīs cilvēki, bojāts naftas cauruļvads un izcēlies ugunsgrēks. Tāpat Krievijas Aizsardzības ministrija pavēstīja, ka naktī notriekti 389 Ukrainas droni – gan virs Tatarstānas un citiem Krievijas reģioniem, gan virs Krievijas okupētās Krimas.

Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas energosistēmai

Vienlaikus Krievija pēdējās nedēļās pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainai. Tiek izmantotas ballistiskās raķetes un ar reaktīvajiem dzinējiem aprīkoti droni, lai pārvarētu Ukrainas pretgaisa aizsardzību laikā, kad Kijivas pārtvērējraķešu krājumi sarūk.

Maskava pirms ziemas turpina uzbrukt Ukrainas elektrotīklam. Ukrainas amatpersonas uzskata, ka šo triecienu mērķis ir demoralizēt civiliedzīvotājus. Svētdien Krievijas droni uzbruka Melnās jūras ostas pilsētai Odesai. Ugunsgrēks izcēlās arī netālu no Ukrainas un Polijas robežšķērsošanas vietas.

Neraugoties uz savstarpējiem triecieniem, Kremlis paziņojis, ka rudenī varētu tikt atsāktas Krievijas, Ukrainas un ASV miera sarunas. "Mēs šādu iespēju neizslēdzam. Mēs runājam tieši par pārskatāmu nākotni. Tas nozīmē, ka oktobri nevar izslēgt,” svētdien žurnālistiem sacīja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.

Iepriekšējā nedēļas nogalē ASV pārstāvji Džareds Kušners un Stīvs Vitkofs tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Maskavā, bet pēc tam devās uz Kijivu, kur notika tikšanās ar Zelenski. Neraugoties uz diplomātiskajiem centieniem, Maskavas un Kijivas galvenās prasības joprojām ir savstarpēji nesavienojamas. Viens no sarežģītākajiem jautājumiem ir iespējamā Ukrainas teritoriju atdošana Krievijai. “Teritorija būs galvenais jautājums, un tieši tajā pušu nostājas joprojām ir atšķirīgas,” sacīja Kušners.

“Mūsu kā starpnieku uzdevums ir saprast, kā rast radošu risinājumu, kas nepārkāpj Ukrainas vēlmes, palīdz tai sasniegt savus mērķus un vienlaikus ļauj panākt, lai Krievija izbeigtu konfliktu tādā veidā, kas abām pusēm dotu iespēju virzīties uz priekšu un nepieļautu šādas situācijas atkārtošanos,” viņš piebilda.

Mazāk nekā nedēļu pirms Krievijā gaidāmajām Valsts domes vēlēšanām valsts varasiestādes turpina veikli atsijāt sev nevēlamos kandidātus. Tiesa, izmantotie iegansti, lai kandidātiem liegtu piedalīties vēlēšanās, dažkārt ir vairāk nekā absurdi.

Krievijā pirms 18.–20. septembrī paredzētajām Valsts domes vēlēšanām no kandidātu sarakstiem izslēgti vismaz 36 politiķi. Par iemeslu kļuvusi gan britu mākslinieka "Banksy" darba izmantošana priekšvēlēšanu kampaņā, gan rokgrupas Motörhead dibinātāja Lemija Kilmistera fotogrāfija, vai kandidātiem piederošas akcijas Rietumu uzņēmumos.

Lai gan 36 izslēgtie kandidāti uz kopējā fona var šķist neliels skaits, daudzi no viņiem jau bija oficiāli reģistrēti vēlēšanām un pārstāvēja tā dēvēto “sistēmisko opozīciju” – Kremļa pieļautās opozīcijas partijas.

Absurdie iemesli, kādēļ kandidāti tika izslēgti no vēlēšanām

Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta eksperts Metjū Blekbērns norāda, ka “iemesli, kurus Krievijas varasiestādes izmanto kandidātu izslēgšanai, dažkārt robežojas ar absurdu, un to pamatojums ir ārkārtīgi vājš.”

Viens no paredzamākajiem diskvalifikācijas iemesliem ir mirušā opozīcijas politiķa Alekseja Navaļnija attēlu publicēšana, jo jebkuru atsauci uz vēsturiski spēcīgāko Vladimira Putina kritiķi Kremlis uzskata par ekstrēmisma simbolu.

Tomēr problēmas radījuši arī Krievijā aizliegto sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" logotipi. Viens no kandidātiem - Vladimirs Viņičenko no vēlēšanām tika izslēgts pēc tam, kad bija publicējis 2019. gada protesta akcijas fotogrāfiju, kurā bija redzama "Facebook" emblēma.

Atļauju piedalīties vēlēšanās var zaudēt arī tie, kuriem pieder akcijas Rietumu uzņēmumos  – uzņēmējs Maksims Larins tika izslēgts no kandidēšanas, jo viņa ieguldījumu portfelī atradās uzņēmumu "Apple", "Meta" un "Microsoft" akcijas. Vienlaikus pret visiem kandidātiem šie principi netiek piemēroti vienādi – Putinam lojālajam blogerim Jevgeņijam Poddubnijam viņam piederošās "Apple" akcijas problēmas nav radījušas.

Īpaši neparasts bijis Dmitrija Smirnova gadījums – viņam kandidēt liedza pēc tam, kad viņš bija publicējis rokgrupas "Motörhead" dibinātāja Lemija Kilmistera fotogrāfiju. Krievijas tiesu uzmanību piesaistīja mūziķim kaklā iekārtais krusts, un attēls tika atzīts par ekstrēmistisku saturu, ko it kā varot uztvert kā nacisma simbolu.

Savukārt Jaroslavs Ščerbakovs no vēlēšanām tika izslēgts pēc tam, kad priekšvēlēšanu video iekļāva britu mākslinieka "Banksy" darbu  “Meitene ar balonu” – tiesa to atzina par autortiesību pārkāpumu. “Krievijas autortiesību likums ir formulēts neskaidri, atstājot plašas interpretācijas iespējas un padarot to par ērtu rezerves variantu nevēlamas kandidatūras bloķēšanai,” skaidroja Malmes Universitātes Krievijas politikas pētnieks Dereks S. Hačensons. Viņaprāt, pašlaik vērojams jauns posms procesā, kas sākās jau 21. gadsimta pirmajā desmitgadē un paredz vēlēšanu likumu izmantošanu balsojuma rezultātu ietekmēšanai.

"Varasiestādes likumus piemēro arvien radošāk"

Londonas Ekonomikas skolas Krievijas eksperts Džefs Hons uzskata, ka varasiestādes likumus piemēro arvien radošāk, lai uzturētu kontroli pār politisko vidi. “Kremlis vienmēr ir saglabājis līdzsvaru starp burkānu un pātagu – sākot ar parlamenta deputāta amata priekšrocībām un beidzot ar aizliegumu kandidēt vēlēšanās. Tas tika darīts, lai labāk kontrolētu politisko ainavu,” viņš sacīja.

Hačensons savukārt uzskata, ka absurdi diskvalifikācijas iegansti kalpo kā apzināta varas demonstrācija: “Cilvēks neko nevar izdarīt, saskaroties ar šādiem absurdiem ieganstiem, un mērķis ir pierādīt, ka jebkāda pretošanās ir bezjēdzīga.”

Edinburgas Universitātes pētnieks Lūks Mārčs piebilda, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā būtiski pieaudzis to kandidātu un partiju aizliegumu skaits, kurus Kremlis vai Putinu atbalstošā partija "Vienotā Krievija" uztver kā apdraudējumu.

Mārčs norādīja arī uz “Vladimira Putina un partijas Vienotā Krievija popularitātes kritumu, ko izraisījuši vairāki faktori – nepopulārie interneta pieejamības ierobežojumi, degvielas trūkums, Ukrainas triecieni Krievijas teritorijai un vispārējs nogurums no kara”. Īpaši zīmīga bijusi vēsturiskās partijas "Jabloko" izslēgšana no vēlēšanām šī gada janvārī.

Londonas Karaļa koledžas eksperts Semjuels Grīns to nosauca par ļoti neparastu soli, jo "Jabloko" vienmēr ievērojusi varas noteiktos spēles noteikumus. Vairāk nekā puse kopš gada sākuma no vēlēšanām atstādināto kandidātu bijuši "Jabloko" pārstāvji, kuri bija reģistrēti dalībai vietējās vēlēšanās, bet viņu galvenā kļūda bijusi vēlme piedalīties ar pretkara programmu. Kremlis sākumā to pieļāva, taču, kā norādīja Blekbērns, “partijas miera vēstījumi sociālajos tīklos sāka piesaistīt arvien lielāku uzmanību”.

 Vienā pusē ir politiskais bloks, kura uzdevums ir uzturēt kontrolētas vēlēšanas, lai radītu Krievijas iedzīvotājiem demokrātiskas izvēles ilūziju. Otrā pusē ir drošības bloks, kas vēlēšanas uztver kā draudu režīma stabilitātei un dara visu iespējamo, lai padarītu tās bezjēdzīgas,” norāda Grīns. "Jabloko" sākotnējā pielaišana vēlēšanām liecināja par politiskā bloka ietekmi, bet partijas un citu kandidātu vēlākā izslēgšana rāda, ka kontroli pār vēlēšanām atguvušas drošības struktūras.

Vēlīno diskvalifikāciju vilnis vienlaikus atklāj pieaugošu Kremļa satraukumu par kara tēmu – kā rezumēja Blekbērns, “tas ir veids, kā skaidri pateikt, ka šo vēlēšanu laikā par mieru runāt nedrīkst”.

Zemgales rajona tiesa Dobelē 1. oktobrī plkst. 15 sāks skatīt krimināllietu, kurā pieci Latvijas pilsoņi apsūdzēti par vairāk nekā 85 000 eiro izkrāpšanu, izmantojot zvanu centru Krievijā. 

Tiesu kalendārā pieejamā informācija liecina, ka apsūdzētie ir Mikus Stupenko, Maksims Filipovs, Artis Kluss, Daniels Vasiļausks un Alekss Dāniels Guļajevs.

Prokuratūrā informēja aģentūru LETA, ka četras personas apsūdzētas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu organizētā grupā, bet viena persona - par tādu datu izplatīšanu, kas dod iespēju citām personām nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Krievijā tika izveidota organizēta grupa ar mērķi izkrāpt naudu no Latvijas iedzīvotājiem un iegūt piekļuvi viņu banku kontos esošajiem līdzekļiem. Noziedzīgo darbību īstenošanai izmantots krāpniecisks zvanu centrs Reutovā, Maskavas apgabalā.

Kriminālprocess pret pārējiem iespējamajiem grupas dalībniekiem ir izdalīts atsevišķā lietvedībā.

Vienas apsūdzētās personas uzdevums organizētajā grupā bija meklēt un vervēt cilvēkus darbam krāpnieciskajā zvanu centrā, kā arī meklēt personas, kuru kontus varētu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu saņemšanai un pārvietošanai. Savukārt pārējās četras apsūdzētās personas, atrodoties zvanu centrā, latviešu valodā zvanīja Latvijas iedzīvotājiem.

Zvanu centra operatori maskēja numurus, lai tie izskatītos kā Latvijas elektronisko sakaru komersantu piešķirti numuri, un uzdevās par Valsts policijas vai kredītiestāžu darbiniekiem.

Maldinot iedzīvotājus, viņi centās iegūt informāciju par banku kontiem un internetbankas piekļuves datiem, kā arī mudināja instalēt attālinātās piekļuves programmatūru vai pārskaitīt naudu uz organizētās grupas rīcībā esošiem kontiem.

Lai iegūtu cietušo uzticību, saziņai tika izmantota arī lietotne "WhatsApp", nosūtot viltotas policijas darbinieku apliecības un citus dokumentus, kā arī veicot videozvanus.

No 2025. gada maija līdz septembrim 11 cietušajiem tika izkrāpti kopumā 85 756,07 eiro. Vēl 2900 eiro neizdevās izkrāpt, jo divi maksājumi tika laikus atsaukti vai apturēti.

Četras apsūdzētās personas pilnībā atzina savu vainu tām inkriminēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Visām četrām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi - aizliegums izbraukt no valsts un pienākums noteiktā laikā pieteikties policijā, bet trim no tām arī pienākums paziņot par dzīvesvietas maiņu.

Savukārt viena apsūdzētā persona izmantoja tiesības nesniegt liecības un nepauda attieksmi pret tai celto apsūdzību. Šai personai piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha notikušo nosaucis par “Putina teroru”, uzsverot, ka Krievijas draudi burtiski klauvē pie ES un NATO durvīm. Viņš aicinājis partnerus pastiprināt spiedienu uz Maskavu, tostarp ieviest pilnīgu tirdzniecības embargo un stingrākas sankcijas.
 

Sociālajos tīklos uzmanību izpelnījies komisks video, kurā Vladimirs Putins svinīgi uzstājas ar runu, bet aiz viņa sēdošais vīrietis šķietami daudz vairāk ieinteresēts ēšanā nekā Krievijas diktatora sacītajā.

“Fire Point” apstiprinājis, ka 11. septembrī FP-5 “Flamingo” raķetes trāpījušas uzņēmumam “Volgogradpromproekt”, pilnībā iznīcinot aptuveni 380 kvadrātmetrus lielu ražošanas piebūvi.

Uzņēmums ražo ferocēna bāzes degšanas katalizatorus un izstrādā ķīmiskās ražošanas tehnoloģijas.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka būtu gatavs G20 samita laikā Maiami tikties ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu, lai runātu par kara izbeigšanu. Kremlis šo iespēju gan nekavējoties noraidījis, atkārtojot, ka šāda tikšanās varot notikt tikai Maskavā.

Plašāk lasīt šeit.

Ukrainas inženieri pielāgojuši prettanku raķešu sistēmu “Stugna-P” cīņai ar lēni lidojošiem gaisa mērķiem. Jaunā sistēma paredzēta arī Krievijas uzbrukuma dronu “Geran-2” un “Gerbera” notriekšanai.

Deniss Prokopenko pieļauj, ka Krievija ziemā varētu izmantot mobilizācijas rezerves pie Ukrainas ziemeļu robežas, lai mēģinātu izveidot buferzonu Sumu un Čerņihivas apgabalos un piespiestu Ukrainu pārvietot rezerves no citiem frontes posmiem.

Viņš arī prognozē, ka sliktākos laikapstākļos Krievija varētu biežāk izmantot bruņutehniku un mehanizētus izrāvienus.