TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievu okupanti plāno palielināt raķešu triecienu intensitāti Ukrainā

Krievija palielina ballistisko raķešu ražošanu, kas liecina par to, ka intensīvie uzbrukumi Ukrainai turpināsies.

Krievija lielāko raķešu pamatveidu ražošanas plānus pārsniedz par 110–120%, tādējādi radot priekšnoteikumus masveida uzbrukumu turpināšanai Ukrainai. Tuvākajos mēnešos ukraiņi, visticamāk, nesagaidīs būtisku pārtraukumu starp Krievijas triecieniem. Par to intervijā paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieka vietnieks Vadims Skibickis. Vairāk lasi šeit.

Viss, kas palicis pāri no vietējās naftas bāzes pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem.

Naktī uz pirmdienu krievi uz Ukrainu raidījuši vienu vadāmo aviācijas raķeti H-59/69, kā arī 129 uzbrukuma lidrobotus un dronus imitatorus, ziņo Ukrainas Gaisa spēki.

Ukraiņu pretgaisa aizsardzība notriekusi vai neitralizējusi 95 lidrobotus.

Konstatēts 31 lidrobota trāpījums 22 apkaimēs. Vēl divās apkaimēs postījumus nodarījušas notriekto lidrobotu atlūzas.

Raķete mērķi nav sasniegusi, taču vieta, kur tā nokritusi, vēl tiek precizēta.

Naktī uz pirmdienu ukraiņu lidrobotu uzlidojuma rezultātā izcēlies ugunsgrēks naftas pārstrādes rūpnīcā Ņižņekamskā Tatarstānā, vēsta ukraiņu "Telegram" kanāli un neatkarīgie krievu mediji.

Vietējās varasiestādes ziņo, ka uzlidojumā gājuši bojā vismaz 12 cilvēki, bet 39 guvuši ievainojumus.

Varasiestādes informējušas, ka uzbrukumam pakļauti rūpniecības un civilie objekti.

Ņižņekamskā atrodas viens no lielākajiem un modernākajiem Krievijas naftas pārstrādes kompleksiem, un "Telegram" kanāli "Supernova+" un "Exilenova+" publicējuši videoierakstu, kurā redzams ugunsgrēks Ņižņekamskas rūpniecības zonā.

Neatkarīgais tīmekļa izdevums "Astra" ziņo, ka ugunsgrēks izcēlies uzņēmumā "Ņižņekamskņefthim". Tajā pašā rūpniecības zonā atrodas arī divas citas naftas pārstrādes rūpnīcas - "Tatņeft" un "TAIF-NK".

Kamēr turpinās Krievijas karš Ukrainā, Krievijai nav militāro spēju atvērt vēl vienu fronti pret NATO valstīm, un nav pazīmju, ka tā pašlaik gatavotos šādam uzbrukumam, LETA podkāstā "Kas tas vispār bija?!" sacīja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Krievija ir un būs mums drauds, bet tas nenozīmē - tūlīt un tagad," sacīja Sārts. Viņš norādīja, ka militāram uzbrukumam Krievijai ir jāspēj to īstenot, taču pašlaik šādu spēju tai nav. Savukārt NATO esot sagatavojusi savus aizsardzības plānus.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 1 459 210 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1470 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 12 255 (+2) tankus, 25 116 (+13) bruņutransportierus, 47 669 (+48) lielgabalus un mīnmetējus, 2019 (+6) daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1558 (+2) zenītartilērijas iekārtas, 439 lidmašīnas, 354 helikopterus, 2181 (+10) sauszemes bezpilota sistēmu, 452 994 (+1746) bezpilota lidaparātus, 5007 spārnotās raķetes, 34 kuģus un ātrlaivas, divas zemūdenes, 132 236 (+461) automobiļus un autocisternas, kā arī 4511 (+6) specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība

ASV aizsardzības uzņēmumi "Raytheon" un "Lockheed Martin" bažījas, ka Ukraina, saņemot licenci zenītraķešu "Patriot" ražošanai, tās uzlabos un spēs raķetes ražot ātrāk un ievērojami lētāk, vēsta žurnāls "The Atlantic".

Uzņēmumi "Raytheon" un "Lockheed Martin" savas iebildes pret licences piešķiršanu Ukrainai publiski pamato ar "intelektuālā īpašuma zādzības un neatļautas tehnoloģiju nodošanas riskiem", raksta "The Atlantic".

Tomēr kāda Republikāņu partijas amatpersona ASV Kongresā izdevumam atzinusi, ka patiesais iemesls slēpjas bailēs no konkurences. Amerikāņu ražotāji baidās, ka "ukraiņi atradīs veidu, kā uzlabot "Patriot" sistēmas un sāks tās ražot masveidā un daudz lētāk nekā to dara esošās ražotnes ASV".

Krievijas nakts triecienā Žitomiras apgabalā smagi bojāta Vācijas uzņēmuma “Kromberg & Schubert” rūpnīca, kurā tiek ražotas elektroinstalācijas sistēmas Eiropas autobūves nozarei. Uzņēmums pēc uzbrukuma bijis spiests apturēt ražošanu.

Uzņēmumā strādā aptuveni 3500 cilvēku. Neviens darbinieks uzbrukumā nav cietis, tomēr postījumi ir tik nopietni, ka pagaidām nav zināms, kad ražošanu izdosies atsākt.

“Kromberg & Schubert” Žitomiras apgabalā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Uzņēmuma oficiālā informācija apliecina, ka tā ražotne atrodas Žitomiras apgabala Oļijivkas ciemā un specializējas autobūvei paredzētu elektrisko sistēmu ražošanā.

Reģiona amatpersonas rūpnīcu raksturojušas kā vienu no nozīmīgiem vietējā budžeta veidotājiem un paziņojušas, ka sadarbosies ar Vācijas investoru, lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu atjaunot uzņēmuma darbību.