TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti bojā laivas, lai izvairītos no uzbrukuma Dņepras deltas salām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Tā plāno palielināt vietējo prettanku granātmetēju un mīnu ražošanu. Līdz 2025. gadam šīs nozares vērtība varētu būt 30 miljardi ASV dolāru. Pēc premjerministra Šmihaļa teiktā, Ukraina turpinās aizstāvēt Eiropas austrumu flangu un uzturēs ciešu sadarbību ar Vāciju, īpaši tanku remonta projektos. Ukrainas aizsardzības rūpniecībā pašlaik ir 800 uzņēmumu, un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 300 000 darbinieku.
Ukraine's defense industry is poised for significant growth, with plans to ramp up domestic production of anti-tank grenade launchers and mines. By 2025, the sector could be worth $30 billion. According to Prime Minister Shmyhal, Ukraine will continue to defend Europe's eastern… pic.twitter.com/SppuqXQPhZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Krievija ir gatava izskatīt Trampa priekšlikumus par Ukrainu, taču tas nenozīmē, ka tā tos atbalstīs, saka Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Viņa apgalvo, ka Tramps nav piedāvājis nekādus konstruktīvus risinājumus, kas atbilstu Krievijas interesēm.
Russia is open to studying Trump's proposals on Ukraine, but that doesn't mean they'll support them, says MFA spokesperson Zakharova. She claims Trump has not offered any constructive solutions that align with Russia's interests. pic.twitter.com/TLMYEqAvf5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Remains of an ATACMS missile engine near the aircraft repair plant in Taganrog. https://t.co/Hj9zKmab11 pic.twitter.com/Wx8myjF7pR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Neraugoties uz Ukrainas nepārtrauktajiem panākumiem Krievijas jūras spēku operāciju ierobežošanā un Melnās jūras flotes infrastruktūras apdraudēšanā, Krievija saglabā ievērojamu triecienspēju no Melnās jūras austrumu daļas. Šī sarežģītā dinamika parāda, kā Ukrainas agresīvā jūras kara stratēģija ir pārveidojusi, bet nav likvidējusi jūras apdraudējumu, kamēr Krievijas spēki ir pielāgojuši savu taktiku.
The situation in the Black Sea demonstrates how Ukraine’s strategy has reshaped but not eliminated the maritime threat, as Russian forces adapt their tactics under pressure. https://t.co/T8hNia5rqd
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2024
Ukrainas vienības iznīcinājušas Krievijas munīcijas noliktavu, kas atradās privātmājā Kurskas apgabala Gluškovā.
Ukrainian units destroyed a Russian ammunition storage, located in a private house in Glushkovo, Kursk region. pic.twitter.com/Lcecu2LobL
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
2025. gadā Ukraina var saņemt papildu palīdzību no NATO. Tam piekritušas daudzas alianses dalībvalstis.
To pie apaļā galda "Ukraina - NATO 2024: no partnerības stiprināšanas līdz drošības ceļu atrašanai" sacīja NATO pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Patriks Tērners, vēsta "RBC-Ukraine" korespondents.
Faktiski, pēc viņa teiktā, NATO 2024. gadam sola sniegt drošības palīdzību vairāk nekā 40 miljardu eiro apmērā.
"Nākamgad samitā Hāgā šī summa tiks pārskatīta. Gandrīz 21 miljards eiro palīdzībai tika piešķirts jau 2024. gada pirmajā pusē. Mēs darām visu, lai visas mūsu solītās iemaksas līdz gada beigām tiktu veiktas," viņš pastāstīja.
Turklāt NATO valstis nākamā gada februārī apspriedīs palīdzību Ukrainai 2025. gadam alianses aizsardzības ministru sanāksmē.
"Mēs zinām, ka daudzas alianses dalībvalstis ir apsolījušas papildu palīdzību. Tas attiecas uz mūsu sabiedrotajiem Eiropā un ASV, tas ir, mēs runājam par papildu palīdzības apjomiem," sacīja Tērners.
Līdz 2025. gada 30. jūnijam baltkrievi varēs iegūt Polijas ārvalstu ceļošanas dokumentus vienkāršotā kārtībā. Par to paziņoja Polijas iekšlietu ministra vietnieks Macejs Duščiks, tiekoties ar Apvienotā pārejas perioda kabineta vadītāju Pāvelu Latušku.
Amatpersonas apsprieda ideju padarīt ceļošanas dokumentu par spēkā esošu personu apliecinošu dokumentu Polijā. Lai to panāktu, Polijas iestādes var ieviest izmaiņas tiesību aktos. Varšava arī plāno pagarināt šo dokumentu derīguma termiņu no viena gada līdz diviem vai trim gadiem.
Sanāksmē tika apspriests arī jautājums par baltkrievu brīvprātīgo legalizāciju. Turklāt Polija var atjaunot darba grupu, kas valstī nodarbojas ar baltkrievu problēmu risināšanu.
Poland will continue issuing documents to Belarusians
— NEXTA (@nexta_tv) December 11, 2024
Until June 30, 2025, Belarusians will be able to obtain Polish foreign travel documents through a simplified procedure. This was announced by Poland’s Deputy Minister of Internal Affairs, Maciej Duszczyk, during a meeting… pic.twitter.com/Ll3G23QOXD
No nakts redzamības izlūkošanas līdz dziļa trieciena uzbrukuma iespējām. Ukrainas 2024. gada bezpilota lidaparātu iepirkums aptver vēl nebijušu militāro lietojumu klāstu.
Ukrainian Defense Ministry delivers over 1.2 million drones to defenders in 2024
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2024
From night-vision reconnaissance to deep-strike attack capabilities, Ukraine’s 2024 drone procurement spans an unprecedented range of military applications.https://t.co/lxE8sioA4N
Ukraina tagad uzticas Trampam (44,6%) vairāk nekā jebkura Eiropas tauta - pat Ungārija (37,1%).
Tikmēr piekrišana Baidenam ukraiņu vidū ir samazinājusies no 81,8% līdz 55,2%. Iemesls? "Ukraiņi redz, ka "tik ilgi, cik nepieciešams" nedarbojas."
🇺🇦 Plot twist: Ukraine now trusts Trump (44.6%) more than any European nation - even Hungary (37.1%).
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2024
Meanwhile, Biden's approval among Ukrainians has dropped from 81.8% to 55.2%. The reason? "Ukrainians see 'as long as it takes' doesn't work." https://t.co/BJSLvQzRjc
Okupētajā Doneckā tā sauktā "DTR tiesa" notiesāja deviņus ukraiņu karavīrus, kuri aizstāvēja Mariupoli Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumā 2022. gadā, vēsta Mariupoles pilsētas dome.
Aizstāvjus, kuri atradās "Azovstaļ" dzelzs un tērauda rūpnīcas teritorijā un kurus sagūstīja Krievija, apsūdzēja Starij Krim ciema "apšaudē" 2022. gada martā.
Okupanti Ukrainas militārpersonas "nosodīja" no 24 gadiem cietumā līdz mūža ieslodzījumam.
Tiek ziņots, ka okupantu nelikumīgi notiesātie aizstāvji ir no Ukrainas bruņoto spēku 36. atsevišķās jūras kājnieku brigādes.
Viņu vidū ir Andrijs Šestaks, Nazarijs Morozs, Vladislavs Javorskis, Vadims Šuļga, Serhijs Jampoļskis, Maksims Kolbasins, Dmitro Šalara, Vladimirs Penzins un Konstantīns Romanjuks.
Okupanti arī paziņoja, ka ukraiņu aizstāvji savu "sodu" izcietīs stingrās drošības kolonijā.
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".
