TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: krievu okupanti bojā laivas, lai izvairītos no uzbrukuma Dņepras deltas salām
Kopš 2022. gada 24. februāra Krievija īsteno iebrukumu Ukrainā. Kopš kara sākuma ar artilēriju un raķetēm apšaudītas vairākas Ukrainas pilsētas, ik dienu valstī bez mitas skanot trauksmes sirēnām. Bojāgājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits mērāms vairākos tūkstošos, bet agresorvalsts Krievija ziņas par saviem zaudējumiem neatklāj. Kara dēļ pamest savas mājas un bēgļu gaitās doties nācies miljoniem ukraiņu.
Krievijas agresija Ukrainā
Visi Krievijas piespriestie sodi Krimas musulmaņiem, kuri nav izdarījuši nekādus noziegumus, ir mežonīgi, taču šeit viņi ir izvirzījuši ārprātīgas terorisma apsūdzības un piesprieduši 17 gadu cietumsodu Oleksandram Sizikovam, kurš neredz un kuram ir vajadzīga palīdzība, lai pārvietotos.
Blind and disabled Ukrainian political prisoner taken to Russia for lawless 17-year sentence https://t.co/VWtNFWilWH
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2024
Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņojusi, ka dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir tiesības ierobežot patvēruma tiesības nelegālajiem imigrantiem, kurus Maskavas un Minskas totalitārie režīmu izmanto kā instrumentus bloka destabilizēšanai.
"Tās [dalībvalstis] šādā situācijā var, piemēram, ierobežot tiesības uz patvērumu, taču ar stingriem noteikumiem un tiesiskos ietvaros," izteikusies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidente Henna Virkunena.
"Tas nozīmē, ka tiem jābūt patiešām izņēmuma gadījumiem, pagaidu, samērīgiem un skaidri noteiktiem gadījumiem," viņa pavēstīja.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns un Krievijas prezidents Vladimirs Putins Budapeštas iniciētā telefonsarunā apsprieduši karu Ukrainā, 11. decembrī apgalvoja Kremlis.
Orbāns telefonsarunā ar Putinu raksturojis pašreizējo situāciju kā Krievijas un Ukrainas kara "bīstamākās nedēļas".
10. decembrī Orbāns tikās arī ar ASV ievēlēto prezidentu Donaldu Trampu viņa Mar-a-Lago rezidencē Floridā. Tādējādi viņš varēja nodot Putinam kādu īpašu vēstījumu.
⚡️ Hungary's Orban calls Putin to discuss Ukraine, claims Kremlin.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 11, 2024
Hungary’s Prime Minister Viktor Orban and Russian President Vladimir Putin discussed the war in Ukraine in a phone call initiated by Budapest, the Kremlin claimed on Dec. 11.https://t.co/HdaYLgOE7D
Krievijas spēki karadarbībā novembrī un decembrī ir guvuši rekordlielus cilvēku zaudējumus, 11. decembrī paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Tāpat kā novembrī, Krievijas armija kaujās un uzbrukumos decembrī izmanto rekordlielu skaitu savu vīru," savā "Telegram" kontā rakstīja Zelenskis.
"As in November, the Russian military is using a record number of its men in December in battles and assaults," Zelensky said on Telegram.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) December 11, 2024
Krievu "Z-atbalstītājs" Jurijs Jevičs skaidro, cik slikti Krievijai ir "zaudēt Sīriju" - spilgta demonstrācija, ka uz Krieviju nevar paļauties kā uz partneri un sabiedroto.
Russian "Z-supporter" Yuri Yevich explains how bad "losing Syria" is for Russia - a vivid demonstration that Russia cannot be relied upon as a partner and ally. https://t.co/N6GeHgBPf8 pic.twitter.com/QRiYXOyN4u
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) December 11, 2024
Mediji ziņo, ka komandieris to varēja izdarīt viņa vietā
Tiesu medicīnas ekspertīzē konstatēts, ka mirušā Sahalīnas apgabala Ņikitas Moločkovska paraksts līgumā ar Krievijas Aizsardzības ministriju ir viltots. Par to ziņo "Sibir.Reaļiji", atsaucoties uz avotiem, kas pazīstami ar šo lietu.
Krievijas armijā pastāv hibrīdmodelis, kas ietver uz vienu gadu obligātajā dienestā iesauktās personas (tā sauktie "sročņiki"), un profesionālo armiju, kas pēc obligātā dienesta turpina dienestu uz līguma pamata (tā sauktie "kontraktņiki").
Погибший на войне в Украине срочник из Сахалина не подписывал контракт с Минобороны. СМИ писали, что за него это мог сделать командир
— Новая газета Европа (@novayagazeta_eu) December 11, 2024
Судебная экспертиза установила, что подпись погибшего Никиты Молочковского из Сахалинской области в контракте с Минобороны РФ была подделана. Об… pic.twitter.com/ox7ejjnLvY
Tā plāno palielināt vietējo prettanku granātmetēju un mīnu ražošanu. Līdz 2025. gadam šīs nozares vērtība varētu būt 30 miljardi ASV dolāru. Pēc premjerministra Šmihaļa teiktā, Ukraina turpinās aizstāvēt Eiropas austrumu flangu un uzturēs ciešu sadarbību ar Vāciju, īpaši tanku remonta projektos. Ukrainas aizsardzības rūpniecībā pašlaik ir 800 uzņēmumu, un tajā ir nodarbināti vairāk nekā 300 000 darbinieku.
Ukraine's defense industry is poised for significant growth, with plans to ramp up domestic production of anti-tank grenade launchers and mines. By 2025, the sector could be worth $30 billion. According to Prime Minister Shmyhal, Ukraine will continue to defend Europe's eastern… pic.twitter.com/SppuqXQPhZ
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Krievija ir gatava izskatīt Trampa priekšlikumus par Ukrainu, taču tas nenozīmē, ka tā tos atbalstīs, saka Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Viņa apgalvo, ka Tramps nav piedāvājis nekādus konstruktīvus risinājumus, kas atbilstu Krievijas interesēm.
Russia is open to studying Trump's proposals on Ukraine, but that doesn't mean they'll support them, says MFA spokesperson Zakharova. She claims Trump has not offered any constructive solutions that align with Russia's interests. pic.twitter.com/TLMYEqAvf5
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Remains of an ATACMS missile engine near the aircraft repair plant in Taganrog. https://t.co/Hj9zKmab11 pic.twitter.com/Wx8myjF7pR
— NOELREPORTS 🇪🇺 🇺🇦 (@NOELreports) December 11, 2024
Neraugoties uz Ukrainas nepārtrauktajiem panākumiem Krievijas jūras spēku operāciju ierobežošanā un Melnās jūras flotes infrastruktūras apdraudēšanā, Krievija saglabā ievērojamu triecienspēju no Melnās jūras austrumu daļas. Šī sarežģītā dinamika parāda, kā Ukrainas agresīvā jūras kara stratēģija ir pārveidojusi, bet nav likvidējusi jūras apdraudējumu, kamēr Krievijas spēki ir pielāgojuši savu taktiku.
The situation in the Black Sea demonstrates how Ukraine’s strategy has reshaped but not eliminated the maritime threat, as Russian forces adapt their tactics under pressure. https://t.co/T8hNia5rqd
— Euromaidan Press (@EuromaidanPress) December 11, 2024
Karš Ukrainā sākās, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ceturtdien, 24. februārī, negaidīti sakot runu Krievijas televīzijā, paziņojot par "militāru operāciju" Ukrainā un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".
"Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst.6 (plkst.5 pēc Latvijas laika).
Viņš apgalvoja, ka operācijas mērķis ir civiliedzīvotāju aizsardzība un tā ir atbilde uz draudiem no Ukrainas puses. Putins piebilda, ka Krievijai nav mērķis okupēt Ukrainu un ka atbildība par asinsizliešanu gulstas uz Ukrainas '"režīmu".
Putins brīdināja pārējās valstis, ka jebkāds mēģinājums iejaukties Krievijas rīcībā novedīs pie "sekām, kādas tās nekad nav redzējušas".